Šorīt pamodos, un apmierināta atklāju, ka ne saulainais laiks, ne aukstums nav gājis mazumā. Šobrīd ir -19, un saule spīd spoži, spoži, spoži. Varbūt tas ir arī tādēļ, ka dzīvojam sestajā stāvā, un pa logu redzam māju jumtus.
Un vispār, es tikai nesen uzzināju, ka mēs dzīvojam mansardā. Jo dzīvokļos, kas ir zem mums, griesti ir trīs metrus no zemes. Ja ne vairāk. Bet mums tikai kādi divi ar pusi. Bet man patīk. Tā, omulīgi.
Vakar iezieķēju matos hennu, un šorīt izmazgāju ārā. šī jau ir trešā svētdiena pēc kārtas, tas man tāds matu atveseļošanas/krāsošanas kurss. Tagad kādu laiku nekrāsošu, bet ja krāsošu, tad ar balto. Hennu.
Šobrīd istabā baigais bardaks, bet nuu galīgi negribās svempties augšā un kautko kārtot. Nu, un bardaks jau patiesībā nav nemaz tik liels.
Gribu vasaru! Vakar pirmoreizi tik ļoti savajadzējās vasaru, ka nu jābeidzas nost. Un tieši ar +30 grādiem, odiem un sviedriem, saldējumu un zemenēm... āah, kā man tā visa pietrūkst!
Janvāra sākumā uz nedēļu bijām aizbraukuši atpakaļ uz vasaru. Bijām uz Tenerifi. Saule, +25, okeāns, baseins, saldējums... Lietas, kas dara laimīgu. Ziema ir pārāk ievilkusies, manuprāt. Tas jau nekas, ka februāris vēl nav beidzies, kāda tur starpība. Varbūt arī skola ir vainīga pie tā, ka gribās vasaru. Bet ja atmet domas par skolu, tad arī pavasaris man ir ļoti mīļš. Viss plaukst, un zāle ir elektro zaļa, un zied baltas sniegpulkstenītes un gaiss smaržžo tāāā... aaah.
Zaļš Surikāts
Ielieku bildes no augusta beigām - raudenes ziedēšanas laika, kad tā bija kā apsēsta ar tauriņiem.
Un vispār, es tikai nesen uzzināju, ka mēs dzīvojam mansardā. Jo dzīvokļos, kas ir zem mums, griesti ir trīs metrus no zemes. Ja ne vairāk. Bet mums tikai kādi divi ar pusi. Bet man patīk. Tā, omulīgi.
Vakar iezieķēju matos hennu, un šorīt izmazgāju ārā. šī jau ir trešā svētdiena pēc kārtas, tas man tāds matu atveseļošanas/krāsošanas kurss. Tagad kādu laiku nekrāsošu, bet ja krāsošu, tad ar balto. Hennu.
Šobrīd istabā baigais bardaks, bet nuu galīgi negribās svempties augšā un kautko kārtot. Nu, un bardaks jau patiesībā nav nemaz tik liels.
Gribu vasaru! Vakar pirmoreizi tik ļoti savajadzējās vasaru, ka nu jābeidzas nost. Un tieši ar +30 grādiem, odiem un sviedriem, saldējumu un zemenēm... āah, kā man tā visa pietrūkst!
Janvāra sākumā uz nedēļu bijām aizbraukuši atpakaļ uz vasaru. Bijām uz Tenerifi. Saule, +25, okeāns, baseins, saldējums... Lietas, kas dara laimīgu. Ziema ir pārāk ievilkusies, manuprāt. Tas jau nekas, ka februāris vēl nav beidzies, kāda tur starpība. Varbūt arī skola ir vainīga pie tā, ka gribās vasaru. Bet ja atmet domas par skolu, tad arī pavasaris man ir ļoti mīļš. Viss plaukst, un zāle ir elektro zaļa, un zied baltas sniegpulkstenītes un gaiss smaržžo tāāā... aaah.
Zaļš Surikāts
Ielieku bildes no augusta beigām - raudenes ziedēšanas laika, kad tā bija kā apsēsta ar tauriņiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru