svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Nu, ož tā Rīga. Tāpat kā skolas ēdiens

Pirms pāris minūtēm biju izgājusi tepat līdz veikalam.
Izejot no pagalma, sapratu nenoliedzamo - Rīga smird! Tas nav kautkāds tur protests vai kaut kas tāds. Tā vienkārši ir patiesība! Man degunā kā ķieģeelis iemetās benzīna, gāzu, smirdoņas smaka!
Un cēlonis, loģiski, ir mašīnas un skursteņi!
Es tiešām nesapotu, kā gadiem varēju to nepamanīt. Laikam jau pierodas. Lai gan, ja tā padomā, man jau sākumskolā likās, ka Rīga smird. :D
Lai būtu kā būdams, es vismaz esmu paēdusi gardumgarrrdu ķirbju biezzupu, manuprāt, ellīgi labi :D
Pēc brīža atkal būs jāiet ošņāties, jo man taču skolā kautkas jāēd. Un ēdiens tur ir, nu, maigi izsakoties, šausmīgs. Es labāk nepieminēšu tīrās  karotes un tamlīdzīgas lietas, jo bez tā šī jau nebūtu nekāda skola. Un kas tā par skolu, kurā ir tīri trauki? Vismaz Rīgā jau nu noteikti.
Bet man no skolas ēdieniem šermuļi skrien pār kauliem. Pienazupas ar taukacīm. Nu, man trūkst vārdu.. Bet viss jau jātver pozitīvi.
Ek, aizskaru es savu vājo punktu. Tagad es te pažēlošos.
Kāpēc mums skolā māca, kā mūsu vecumā daudzveidīgi jāēd, augļi u.t.t., kādi mēs augoši organismi, bet tajā pašā laikā sākumskolēniem bez maksas dod dārzeņus un augļus, bet vidusskolēni tiek pusidenlaikā paēst. Un ja neesi paņēmis maizītes, sēdi badā līdz septiņiem! Un bonusā tam stāsta, ka jāēd silts pusdienās.
Nu man nekas nav pretī ne pret ko, jo es jau varu sev nopirkt augļus pirms skolas, bet arī skolā taču mums varētu pārdot kautko vairāk par mandarīnu pa desmit saņiem un ābolu tādā pašā cenā. uff



Cerot uz kaut ko smaržīgu,
Surikāts

Nav komentāru: