Tas man šķiet viens no patīkamākajiem izteikšanās veidiem. Bet manuprāt, ir ļoti maz cilvēku, kam tas jau no paša sākuma sanāk labi. Lielākoties vajadzīga izaugsme. Ir tādi cilvēki, kam sākumā ir labi, viņi attīsta, un kļūst vēl labāk. Ir tādi, kas sasmeļās visādas ''gudrības'' un sāk rakstīt mēslus. Manuprāt, ja tu pats kaut ko radi, tad ir vienkārši necienīgi vadīties pēc kaut kādiem tur padomiem u.t.t. Es nerunāju par visiem padomiem - ir tādi, kurus vajag ievērot. Piemēram, kur jāliek komats. Kur punkts. Lai gan arī ar to var dažādi izpausties. Var nelikt punktu.
Tāpat arī zīmējot. Ir taču dažādas tehnikas! Jā, var piekopt kādu, iemācīties pamatus [ēnošana u.t.t.] bet pa lielam taču visi mākslinieki improvizē.
Improvizācija ir mans mīļākais vārds un darbība, un esmu cieši pārliecināta, ka neko nevar izdarīt, nedaudz nepaimprovizējot. Varbūt kāds man nepiekritīs, teiks, ka vienmēr jāvadās pēc ''sistēmas'' vai ''standarta'' vai ''normas' vai kaut kā tāda.
Tātad, dzeja. Personīgi mans mīļākais dzejnieks ir O.Vācietis, Mana mamma un A.Čaks. Jā, es nezinu diez ko daudz dzejnieku, bet man pietiek ar to, kas ir.
Piemēram, šis O.Vācieša dzejolis man ļoti iepatikās:
Tāpat arī zīmējot. Ir taču dažādas tehnikas! Jā, var piekopt kādu, iemācīties pamatus [ēnošana u.t.t.] bet pa lielam taču visi mākslinieki improvizē.
Improvizācija ir mans mīļākais vārds un darbība, un esmu cieši pārliecināta, ka neko nevar izdarīt, nedaudz nepaimprovizējot. Varbūt kāds man nepiekritīs, teiks, ka vienmēr jāvadās pēc ''sistēmas'' vai ''standarta'' vai ''normas' vai kaut kā tāda.
Tātad, dzeja. Personīgi mans mīļākais dzejnieks ir O.Vācietis, Mana mamma un A.Čaks. Jā, es nezinu diez ko daudz dzejnieku, bet man pietiek ar to, kas ir.
Piemēram, šis O.Vācieša dzejolis man ļoti iepatikās:
Laiks ir iet
Mani tuvie dzīvie,
Mani tuvie beigtie,
Sveiki palieciet!
Mani mazie alkšņi,
Vai es redzēšu jūsu celmus?
Mani mazie puikas,
Vai es redzēšu jūsu dēlus?
Mana aiziešana,
Vai tu dosi man kādreiz
Uz šejieni atnākšanu?
Laiks ir iet.
Maisam gals ir aizsiets.
Akmens jau ir piekārts.
Ūdensrozes zied.
Man pat sapņos
Sniegi nav atpakaļ debesīs sniguši,
Man pat sāpes
Nav cilvēki atpakaļ devuši,
Un pat sapņos,
Neviens nevar vakardienā atgriezties.
Tas ir viss.
Dzīvos tas, kas acīs,
Dzīvos tas, kas sirdī
Man būs palicis
Un, velns parāvis, cik man bija jābrien,
Līdz es sapratu,
Ka okeāns nav ne romantika,
Ne slimība!
Okeāns - tas ir liels
Cilvēks - mazs
Un visvairāk vajaga skatīties,
Lai mazais lielajam
Nedara pāri.
Ja kas, ceturtais sējums.
Savu dzeju man laikam neērti publicēt. Murgaini. Laikam.
Labāk paklausieties ļoti jauku dziesmu.
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru