Ko es šodien sadarīju

Par dienu nerunāsim. (jau iedomājoties par to, paliek karsti) Dīvainākais tas, ka ārā bija vien ''nieka'' +25. bet mēs jau bijām pieraduši pie 17. Tad jau tā nedaudz grūti iedzīvoties. (un vispār, mums tik ļoti lēkā tās temperatūras, ka grūti iedomāties, kā jebkas dzīvs var te izdzīvot)


Šoreiz par vakara daļu.
Mums ar Vikiju bija doma vienkārši paspēlēt bumbu -beigās atkal nonācām pie foto. hm.
Bet sāksim ar bumbošanos un feilošanos (nezinu, kā lai vēl to nosauc) Pilnīga neveiksme bija vilejbols - no manas puses, protams. Vikija reizēm teleportējās kokā, reizēm turpat manā priekšā (kur krita bumba) jo manas baltās plaukstiņas laikam nav paredzētas kaut kā dauzīšanai, ja nav palīglīdzekļa. Nekas.
Vismaz budē, kad būs jāpozē uz sitieniem, būs kaudzēm ideju. varbūt.
Nē, tā ir nolemtība. Mums būs jādara ATKAL TAS PATS kas pagājušajā gadā. brrr.
Ak jā, bildes.

kā redziet, es taupu, un taisu kolāžas. te visas 448 (vai kaut kā tā) bildes.

ņau mur un es mur

ņau

daudz manis.

Tātad, kā jau teicu - šodien bija jautri (pa vidam ir bildes ar manu neveiksmīgo bumbas ķeršanu, kā arī ''PRIVĀTĪPAŠUMS'' <--- man patīk.

turpmāk bildēs vajag kaut ko interesantu. hm?