Labrīt.
Patiesībā es vēl guļu un domāju, vai es šo rakstu pa īstam, vai sapņos. Kas to lai zin.
Sapratu, ka šie bija vieni no jaukākajiem Līgo svētkiem - ja neskaita tos, kas bija, kad man bija kādi trīs/nedaudz vairāk/nedaudz mazāk gadi. Vēl man patika Līgo Valmierā. Tur mēs arī bijām četri cilvēki. Vakar/šorīt arī.
Pa dienu... uff. No paša rīta vecmamma bija aizgājusi uz tirgu (man itkā bija jāiet līdzi, bet viņa mani nepamodināja)
Pēctam man bija jāveic visi pirmsjāņu sagatavošanās darbi - jāsajauc ola ar sāli un jāapsmērē pīrāgi. Jāaiznes daži vecmāmiņai. Tad jāaiziet uz bieži minēto pļavu ar māsu, un jāsaplūc puķes kapiem/ozoli opim.
Tad atkal jāiet pie vecmammas. Plātsmaize. Oma gan saka, ka šī neesot sanākusi. Nu nezinu.
Tam taram.. Bija visādas idejas, kur iet. Pie manas krustmātes - nevar. Izdomājām iet uz dārzu. Oma sazvanīja savu draudzeni. Izgājām.
No malas mēs noteikti izskatījāmies pēc sahāras kamieļiem - visas apkrāvušās ar maisiem/groziem/maisiņiem. Un pa ceļam vēl es sagriezu zāles vainagam, un tad mēs izskatījāmies pēc sahāras kamieļiem, kas paši stiepj savas pusdienas.
Tad nu īsumā - es noorganizēju to, ka nebūs sēdēšana pie TV, noorganizēju īstu ugunkuru (juhū!) noorganizēju lekšanu pāri tam (kad liesmas mazas), un... bija jauki. Pirmo reizi lecu. Hmm.
Gadījās smieklīgi - opis bija pieteicis, ka zem šīfera ir smuki sazāģēta malciņa. Tad nu mēs paceļam vienu - tur kaut kādi gari zari, u.t.t. Ap divpadsmitiem atradu, kur ir tā labā malka. Ha.
Ielādēšu datorā bildes, un izlikšu apskatei. Tas tā.
P.S. iedomājieties, es vakar atcerējos, ka eksistēja tāds Bižāns. Bīstieties! Viņa spoks klaiņo pa pagalmu..
Mademoiselle de choc
Surikāts
Patiesībā es vēl guļu un domāju, vai es šo rakstu pa īstam, vai sapņos. Kas to lai zin.
Sapratu, ka šie bija vieni no jaukākajiem Līgo svētkiem - ja neskaita tos, kas bija, kad man bija kādi trīs/nedaudz vairāk/nedaudz mazāk gadi. Vēl man patika Līgo Valmierā. Tur mēs arī bijām četri cilvēki. Vakar/šorīt arī.
Pa dienu... uff. No paša rīta vecmamma bija aizgājusi uz tirgu (man itkā bija jāiet līdzi, bet viņa mani nepamodināja)
Pēctam man bija jāveic visi pirmsjāņu sagatavošanās darbi - jāsajauc ola ar sāli un jāapsmērē pīrāgi. Jāaiznes daži vecmāmiņai. Tad jāaiziet uz bieži minēto pļavu ar māsu, un jāsaplūc puķes kapiem/ozoli opim.
Tad atkal jāiet pie vecmammas. Plātsmaize. Oma gan saka, ka šī neesot sanākusi. Nu nezinu.
Tam taram.. Bija visādas idejas, kur iet. Pie manas krustmātes - nevar. Izdomājām iet uz dārzu. Oma sazvanīja savu draudzeni. Izgājām.
No malas mēs noteikti izskatījāmies pēc sahāras kamieļiem - visas apkrāvušās ar maisiem/groziem/maisiņiem. Un pa ceļam vēl es sagriezu zāles vainagam, un tad mēs izskatījāmies pēc sahāras kamieļiem, kas paši stiepj savas pusdienas.
Tad nu īsumā - es noorganizēju to, ka nebūs sēdēšana pie TV, noorganizēju īstu ugunkuru (juhū!) noorganizēju lekšanu pāri tam (kad liesmas mazas), un... bija jauki. Pirmo reizi lecu. Hmm.
Gadījās smieklīgi - opis bija pieteicis, ka zem šīfera ir smuki sazāģēta malciņa. Tad nu mēs paceļam vienu - tur kaut kādi gari zari, u.t.t. Ap divpadsmitiem atradu, kur ir tā labā malka. Ha.
Ielādēšu datorā bildes, un izlikšu apskatei. Tas tā.
P.S. iedomājieties, es vakar atcerējos, ka eksistēja tāds Bižāns. Bīstieties! Viņa spoks klaiņo pa pagalmu..
Mademoiselle de choc
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru