Vakar pamodos... kas to lai zin, cikos. Ap vienpadsmitiem-desmitiem. Brokastīs apēdu vienu maizīti ar krējumu, tad aizvilkos uz vannasistabu, saķemmējos, iztīriju zobus, seju, izmazgāju acis+ acu vingrinājumi. Tad aizgāju uz viesistabu (guļamistabu) un saritināju savu gultu, salocīju visus palagus, segas, spilvenus, un sāku domāt, ko lai dara. Nedaudz vēlāk atgriezās oma, un mēs uzēdām pienazupu. (t.i. - makaroni+piens) Pēc tam taisijāmies doties uz dārzu - viņas kājām, es -uz riteņa. Nopirkām pa saldējumam, un tad lēnā tempā gājām(braucām) uz priekšu. Kaut kur pie 'pa ceļam' es izdomāju, ka gribu pabraukt ātrāk, palūdzu būdas atslēgas un aizbrāzos uz dārzu. Gaidīju kādas divdesmit minūtes.
Oma pasauļojās, es paslinkojus (neko prātīgu nedarījām, tik tiešām) sasveicinājāmies ar kaimiņieni, apēdām visas sarkanās zemenes, kādu kaudzīti burkānu, un piecos taisījāmies atpakaļ. Es, protams, mājās biu ātrāk (par kādām trīsdesmit minūtēm) meklēju kaut kur kautkādu sīceni, bet neatradu. Pie durvīm piezvanīja Vikija, un mēs gājām uz iepriekšējajā rakstā minēto pļavu - jeb auto rallija trasi, kur nekas pagaidām nenotiek. Saplūcām madaras, un tamlīdzīgu zaļbarību, es salasīju meža zemenītes un sarkano āboliņu, un tad gājām atapakaļ. Oma iedeva mums paēst neizdevušās pankūkas ar biezpienu, jeb itkā plānās pankūkas, un biezpiena masu, kurā viņas mērcēt. Pēctam paņēmu fotoaparātu, un gaidīju Viku. Aizgājām līdz viņas onkulim - viņai mājās bija jāpārnes alus un siers, ko viņas, laikam tētis saņem no darba (īst nesapratu)
Pēc tam gājām atpakaļ uz pļavu (Vispār, tur visu dienu bija pilns ar cilvēkiem, kuri darīja to pašu, ko mēs) Es šo to pafočēju, tad sāku lasīt vikijai pušķi (jo mājās jau bija daudz pušķa) Vikija paralēli tam taisīja sev vēlvienu - mājām. Mūsu pušķi nedaudz atšķīrās. Viņa savu pušķi taisīja kā smukumpušķi, smuki sakārdodama dažus ziediņus. Es - Vesels kalns madaru, un tad visas puķes kuras pagadās pa ceļam. Nu riktīgs jāņu pušķis. Man patīk.(šodien atkal ar omu tur iesim - nekur citur nevaru atrast pīpenes/margrietiņas)
Kad atgriezāmies bija desmit (nevis pusdesmit, kā vajadzēja būt) bet oma vēl nebija atgriezusies. Viņa atnāca pēc piecām minūtēm. Uff.
 |
| Šeit man dikti iepatikās kompozīcija - riepas, ziedi, (magoni redzi?) |
Mademoiselle de choc
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru