Es neņemšos skaitīt, cik sen es uz papīra skicēju dažadas savu smadzeņu vīzijas. Patiesībā, jau mēs visi to daram no agras bērnības - laikam jau tāpēc, ka šo to nevar pateikt vārdos. Vai arī vienkārši gribās. Kaut ko. Lai var pateikt ''O, jā, es arī kaut ko tādu mēģināju.'' kaut kad. Pat, ja tev tad bija pieci gadi. [Tam nav nozīmes]
Un ir arī bailes. tas ir - bailes, ko tad es mēģināšu kaut ko tādu, kas nav domāt man, un visi smiesies, u visi rādīs ar pirkstiem, un visi beigu beigās mani nolinčos par to, ka es daru kaut ko TĀDU. [Nē, svētdiena nav laba diena. Svētdienā es murgoju. Paldies mamm. ]
Te nu redzams mans mēģinājums nenomirt no garlaicības (es meloju)
Dienā, kad es radīju daļu šo darbu.. Diena bija savāda. Diena pēc Jāņiem. Pamodos divpadsmitos, paēdu brokastis, aizgāju pie draudzenes (jo lija) un līdz septiņiem nosēdējām zīmējot. Likās - kā, es tiko pamodos. un jau jāiet čučēt.
Skaties.
Neesiet bargi pret nabaga bērnu *blush*
Surikāts
Un ir arī bailes. tas ir - bailes, ko tad es mēģināšu kaut ko tādu, kas nav domāt man, un visi smiesies, u visi rādīs ar pirkstiem, un visi beigu beigās mani nolinčos par to, ka es daru kaut ko TĀDU. [Nē, svētdiena nav laba diena. Svētdienā es murgoju. Paldies mamm. ]
Te nu redzams mans mēģinājums nenomirt no garlaicības (es meloju)
Dienā, kad es radīju daļu šo darbu.. Diena bija savāda. Diena pēc Jāņiem. Pamodos divpadsmitos, paēdu brokastis, aizgāju pie draudzenes (jo lija) un līdz septiņiem nosēdējām zīmējot. Likās - kā, es tiko pamodos. un jau jāiet čučēt.
Skaties.
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru