Šodiena bija tāda ļoti estētiska diena.
No rīta ap deviņiem mani uzcēla mamma, kura prasīja, vai man tirgum pietiks ar trīs latiem. Es teicu, ka nē. Tad nu gājām uz ''Galeria Riga'' izņemt piecus latus. Tā ka es esmu zvērināta lielveikalu apmeklētāja, biju diezgan skeptiksi noskaņota, kad mamma teica, ka ar pieciem latiem tirgū pietiks. Lielveikalā būtu daudz par maz. (ak, mani stereotipi :D ) Uz veikalu gāju kā cilvēks, kam pilnīgi pie kājas, kā viņš izskatās (tas tāpēc, ka biju tikko pievelta no gultas, un mammai bija jāiet uz darbu. Tā nu man mugurā bija pidžamkrekls, netīrie legingi, ādas jaka, koka tupeles uz papēža (tākā vēl gulēju, visu laiku kritu) mati bija nemazgāti, seja nogulēta - vienā vārdā - skaistule ne briesmonis. (sarkasms)
Kad atnācu mājās, pirmais ko darīju, bija... dīvaini bet neatceros. Ak jā! Biju izlasījusi kaut kur te, ka jāsaglabā visi pēc šūšanas palikušie diegu gali, utjp, lai krātos pildījums, un vispār ķeburi, ko likt kaut kur iekšā. Un tā kā es pēdējajā laikā esmu sev atklājusi šūšanas-ar-rokām pasauli, nolēmu uzšūt primitīvu maisiņu, kur to visu sabāzt. Ak nē, maisiņš nebija primitīvs! Tam bija nošūta vīle, caur kuru izvēru dziju, lai maisiņa augšdaļu varētu savilkt un aizsiet.
Ap pusdienaslaiku sataisījos, lai ietu uz tirgu - protams, iztīrīju zobus, izmazgāju matus, seju, apēdu no vakardienas palikušos kruasānus (siera un parasto) tad uzvilku savus senaizmirstos zilos svārkus, kombinācijā ar biezajiem apakšvārkiem. Par brīnumu, nebija karsti.. Hm.
Neesmu īpaši bieža Centrāltirgus apmeklētāja, bet pēdējajā laikā sanāk tur iegriezties. Tad nu nopirku trīs tomātus, pa ~0.60 kilogramā. Trīs gurķus (0.14 sant) 200gramu spinātu, vienu buntīti bazilika, 500ml. kvasa (tas, kas pie ieejas), kastīti aveņu un melleņu. Kad nākamreiz iešu uz tirgu, avenes nepirkšu. Līdz kaklam. Bet mellenes gan nē, hm *es nesaprotu, kāpēc man nepatīk smaidiņš - :D - jo viņš labi iederētos te, savādāk varbūt rodas priekšstats, ka esmu nopietna un tādā garā*
Tad aiznesu to visu mājās. Nē - sākumā piesēdos ēniņā Vērmaņdārzā, uzēdu dažas avenes, mellenes (cilvēki uz mani nepieklājīgi skatījās, jo es noteikti izskatījos pēc īsta ērma, ar saviem spilgti zilajiem cirkus svārkiem no 20gs)
Pie durvīm mani jau gaidīja kaķis. GAIDĪJA! Es gar zemi. Kaut kas nepieredzēts.
Uzšuvu maisiņu ar vīgriezēm. Pareizāk, divus. Vienu vecmammai - aizvelkamo. Vienu mammai.
Tad es ēdu pusdienas. Ak, gribu te ieturēt pauzi. Tas bija tik skaisti!!!! Kā jau teicu, esmu nelabojama estēte (un es nemaz nevēlos to mainīt). Man patīk ēst smuki, no smukiem traukiem, uz smuka galda, smukā virtuvē, smuki izskatoties, smukā mājā, un tādā garā. Tātad - iztēlojieties manas pusdienas!
Šķīvis ar rožu apdruku. (sīkrožu). Gar malu rindojas četras mini-vecrīgas. Vidū ''šmile'' zemeņu jogurta trauciņš. Otrā šķīvja malā grauzdēta rupjmaize. Blakus mazs, ar zāles apdruku, porcelāna šķīvītis (četrkantīgs) virsū pašķīdušās avenes. Tiek izmantotas kā ievārījums. Vai nav skaisti? AK, kāpēc man Rīgā nav fotoaparāta. Te ir tik SKAISTI! vismaz manā istabā. Elīna, noņem ''bold''.
Uzsūcu gaiteni, virtuvi, savu istabu. Nomazgāju traukus, virsmas, sakārtoju virtuvi, savu istabu, kurpes gaitenī. Pēc kāda laiciņa atnāca mamma. Viņai bija jāiet uz veikalu pēc fetas siera, sarkanā sīpola un A3 papīra. (Es šo visu saku ar nodomu)
Sākumā mēs aizgājām uz kaut kādu apģērbu veikalu. Laikam saucās ''Sidonas'' vai kaut kā tā. varat iesprukt te. Sākām laikot superkleitas.
Rezultāts: trīs kleitas. Viena man, divas mammai (manai mammai ir vairāk kleitu kā princesei Diānai. Tā man reizēm likas. I'm not sure) Es dabūju superauduma superzilu kleitu. Ar superlencēm. Diemžēl superpelēkā kleita ar superpatīkamizaļganotonu bija sliktas kvalitātes. Eh. Rīt nofotografēšu. Būšu Tukumā. Uz laiku.
Tad aizgājām uz veikalu, nopirkām no, ko vajag, un neiztrūkstošo ''Rūjienas'' saldējumu ar ķiršiem uz šokolādi.
Tagad rakstu. Pēctam joga, ikvakara tualete * ņemšanās, un tad. Varbūt ar Labunakti. Punkts.
P.S. pēdējajā laikā dzenāju savu radio pa visām stacijām, ko vien viņš uztver. Un pierakstu dziesmas, kuras iekritušas ausīs. (un nelien ārā. Es goda vārds viņām pat kāpnes piestutēju, ja nu kas)
Man ir laba gaume. Goda vārds. Priekš manis.
Tātad....
*jāsameklē tās stulbās lapiņas*
Tas tā. Turpinājumā būs Pinka, queen, un vēl šis tas.
Protams, burvīgais Queen.
*izklausās tik bezkaislīgi. Lai izteiktu savu sajūsmu, darīšu kaut ko bezgaumīgu- :D :D !!!!111!!! vnk wooow!!1111!!!!xDDDDD* labi, kušš. Es vieniniekus liku speciāli.
Jā, to dziesmu nevaru atrast. Nu nekā.
Tagad man mugurā dikti improvizēts apģēbs. Gari svārki, sasieti ar lenti, kā kleita.
Surikāts atcerējās par veļu
PANIKA
Mademoiselle de choc
No rīta ap deviņiem mani uzcēla mamma, kura prasīja, vai man tirgum pietiks ar trīs latiem. Es teicu, ka nē. Tad nu gājām uz ''Galeria Riga'' izņemt piecus latus. Tā ka es esmu zvērināta lielveikalu apmeklētāja, biju diezgan skeptiksi noskaņota, kad mamma teica, ka ar pieciem latiem tirgū pietiks. Lielveikalā būtu daudz par maz. (ak, mani stereotipi :D ) Uz veikalu gāju kā cilvēks, kam pilnīgi pie kājas, kā viņš izskatās (tas tāpēc, ka biju tikko pievelta no gultas, un mammai bija jāiet uz darbu. Tā nu man mugurā bija pidžamkrekls, netīrie legingi, ādas jaka, koka tupeles uz papēža (tākā vēl gulēju, visu laiku kritu) mati bija nemazgāti, seja nogulēta - vienā vārdā - skaistule ne briesmonis. (sarkasms)
Kad atnācu mājās, pirmais ko darīju, bija... dīvaini bet neatceros. Ak jā! Biju izlasījusi kaut kur te, ka jāsaglabā visi pēc šūšanas palikušie diegu gali, utjp, lai krātos pildījums, un vispār ķeburi, ko likt kaut kur iekšā. Un tā kā es pēdējajā laikā esmu sev atklājusi šūšanas-ar-rokām pasauli, nolēmu uzšūt primitīvu maisiņu, kur to visu sabāzt. Ak nē, maisiņš nebija primitīvs! Tam bija nošūta vīle, caur kuru izvēru dziju, lai maisiņa augšdaļu varētu savilkt un aizsiet.
Ap pusdienaslaiku sataisījos, lai ietu uz tirgu - protams, iztīrīju zobus, izmazgāju matus, seju, apēdu no vakardienas palikušos kruasānus (siera un parasto) tad uzvilku savus senaizmirstos zilos svārkus, kombinācijā ar biezajiem apakšvārkiem. Par brīnumu, nebija karsti.. Hm.
Neesmu īpaši bieža Centrāltirgus apmeklētāja, bet pēdējajā laikā sanāk tur iegriezties. Tad nu nopirku trīs tomātus, pa ~0.60 kilogramā. Trīs gurķus (0.14 sant) 200gramu spinātu, vienu buntīti bazilika, 500ml. kvasa (tas, kas pie ieejas), kastīti aveņu un melleņu. Kad nākamreiz iešu uz tirgu, avenes nepirkšu. Līdz kaklam. Bet mellenes gan nē, hm *es nesaprotu, kāpēc man nepatīk smaidiņš - :D - jo viņš labi iederētos te, savādāk varbūt rodas priekšstats, ka esmu nopietna un tādā garā*
Tad aiznesu to visu mājās. Nē - sākumā piesēdos ēniņā Vērmaņdārzā, uzēdu dažas avenes, mellenes (cilvēki uz mani nepieklājīgi skatījās, jo es noteikti izskatījos pēc īsta ērma, ar saviem spilgti zilajiem cirkus svārkiem no 20gs)
Pie durvīm mani jau gaidīja kaķis. GAIDĪJA! Es gar zemi. Kaut kas nepieredzēts.
Uzšuvu maisiņu ar vīgriezēm. Pareizāk, divus. Vienu vecmammai - aizvelkamo. Vienu mammai.
Tad es ēdu pusdienas. Ak, gribu te ieturēt pauzi. Tas bija tik skaisti!!!! Kā jau teicu, esmu nelabojama estēte (un es nemaz nevēlos to mainīt). Man patīk ēst smuki, no smukiem traukiem, uz smuka galda, smukā virtuvē, smuki izskatoties, smukā mājā, un tādā garā. Tātad - iztēlojieties manas pusdienas!
Šķīvis ar rožu apdruku. (sīkrožu). Gar malu rindojas četras mini-vecrīgas. Vidū ''šmile'' zemeņu jogurta trauciņš. Otrā šķīvja malā grauzdēta rupjmaize. Blakus mazs, ar zāles apdruku, porcelāna šķīvītis (četrkantīgs) virsū pašķīdušās avenes. Tiek izmantotas kā ievārījums. Vai nav skaisti? AK, kāpēc man Rīgā nav fotoaparāta. Te ir tik SKAISTI! vismaz manā istabā. Elīna, noņem ''bold''.
Uzsūcu gaiteni, virtuvi, savu istabu. Nomazgāju traukus, virsmas, sakārtoju virtuvi, savu istabu, kurpes gaitenī. Pēc kāda laiciņa atnāca mamma. Viņai bija jāiet uz veikalu pēc fetas siera, sarkanā sīpola un A3 papīra. (Es šo visu saku ar nodomu)
Sākumā mēs aizgājām uz kaut kādu apģērbu veikalu. Laikam saucās ''Sidonas'' vai kaut kā tā. varat iesprukt te. Sākām laikot superkleitas.
Rezultāts: trīs kleitas. Viena man, divas mammai (manai mammai ir vairāk kleitu kā princesei Diānai. Tā man reizēm likas. I'm not sure) Es dabūju superauduma superzilu kleitu. Ar superlencēm. Diemžēl superpelēkā kleita ar superpatīkamizaļganotonu bija sliktas kvalitātes. Eh. Rīt nofotografēšu. Būšu Tukumā. Uz laiku.
Tad aizgājām uz veikalu, nopirkām no, ko vajag, un neiztrūkstošo ''Rūjienas'' saldējumu ar ķiršiem uz šokolādi.
Tagad rakstu. Pēctam joga, ikvakara tualete * ņemšanās, un tad. Varbūt ar Labunakti. Punkts.
P.S. pēdējajā laikā dzenāju savu radio pa visām stacijām, ko vien viņš uztver. Un pierakstu dziesmas, kuras iekritušas ausīs. (un nelien ārā. Es goda vārds viņām pat kāpnes piestutēju, ja nu kas)
Man ir laba gaume. Goda vārds. Priekš manis.
Tātad....
*jāsameklē tās stulbās lapiņas*
Tas tā. Turpinājumā būs Pinka, queen, un vēl šis tas.
Protams, burvīgais Queen.
*izklausās tik bezkaislīgi. Lai izteiktu savu sajūsmu, darīšu kaut ko bezgaumīgu- :D :D !!!!111!!! vnk wooow!!1111!!!!xDDDDD* labi, kušš. Es vieniniekus liku speciāli.
Jā, to dziesmu nevaru atrast. Nu nekā.
Tagad man mugurā dikti improvizēts apģēbs. Gari svārki, sasieti ar lenti, kā kleita.
Surikāts atcerējās par veļu
PANIKA
Mademoiselle de choc
4 komentāri:
Man likās, ka tu kaislīga veģetāriete esi, bet Smile jogurts ar želatīnu un karmīnu gan tiem nav piemērots!
Ojā, tas nebija ienācis prātā. tā iet, kad kaut kas garšīgs gadās, un vēl tukšs vēders. hm.
Vispār iesaku stingri skatīties sastāvus LV nopērkamajiem jogurtiem, ļoti reti kurš ir veģetāriešiem draudzīgs :)
mhm, tagad šausmīgi jāiespringst uz to visu. Laikam jāsaņemās, un jāsāk lasīt tos mikroskopiskos tekstus. (:
Ierakstīt komentāru