__

Vakar kaut kad pēc divpadsmitiem bijām ar Vikiju & Diānu nelielā pastaigā pa Tukumu.
(Visu dienu bija lijis, kā jau minēju iepriekšējajā rakstā, par vakardienu)
Tapa dažas bildes..

...pēctam bija neliels kalumklumburs (devāmies mājās - uz mego - mājās - paēst - mājās - kliņģeris)
Diāna turpmākajā stāstā nepiedalās..


Tātad, atkal sāka gāzt. Paņēmām lietussargus, gājām uz Melnezeru (Tur tomēr neaizgājām) Es iekš supernetto nopirku saldējumu, Atkal sāka līt.

-

Kad iegājām mežā, lietus mazliet norimās, bet pēc pāris soļiem atsākās ar divtiku sparu + dunduru uzlidojumu. Tie mūs izsekoja līdz pat mājām, kur es nokļuvu pilnīgi slapja (jo man pieleca, ka dundurus visvairāk interesē mans lietussargs. Jā, viņiem patīk melnā krāsa, tātad viens no viņiem iepriekšējajā dzīvē bija Koko Šanel )
Un tapa dzeja.


Mazi melni
Akli un toksiski
Vīriņi ar adatām deguna vietā
Uzbrūk man baros,
Un injicē savus toksīnus manī
Tagad es būšu
Pusdundurs.

Izbridu cauri okeānam
Izkāpu otrā krastā
Jutos vīlusies
Otrais krasts
Izskatās tāpat kā pirmais

Līkums apmeta apli
Pats ap sevi
Apļojās apļos
Apļi vien, apļi vien.

Pārtrūka doma
Nervu iespaidā
Punkts. 

Šobrīd skatāmies ''Jauno vilni'' un ar omu vienbalsīgi nolēmām, ka Kirkorovam ir novirzes. (Jo viņš dzied svārkos) un es piebildu, kā tas Krievu Šovbizness tāds jau ir. Ar novirzēm.