Šodien (bet ņemot, ka piecēlos pirms desmit minūtēm)...šorīt, es atčuhņījos, ka par surikātiem zinu tikai to, ka viņi nedzīvo latvijā, un viņiem laikam negaršo saldējums (taču kas gan to var tā droši pateikt)
Tā kā es gribu būt pilntiesīgs surikāts, man par sevi viss jāuzzina. Tātad, tas nozīmē - paņmt lāpstu, un iet rakt. Tagad rakšu.
Mani ļoti sasildīja ziņa, ka lielākā daļa manu radu dzīvo Āfrikas d-r. Bet man jau tā ir par karstu, tāpēc es ātri ātri aizskriešu uz saldētavu.
..āhh, tā ir labāk. (kurš teicis, ka laimi nevar atrast ledū, tātad saldētavā, tātad enerģijā, tātad - pašsaprotami, n-a-u-d-ā?
Atklāju arī kaut ko, kas man sagādāja patiesu vilšanos. Izrādās - es neesmu apdraudēta. Nu, netaisni. Tātad man tomēr nav pamata vicināt sarkano grāmatu visiem, kas uz mani paskatās. oh, CRAP.
(Ienāca kaut kas prātā - nuja, mums, cilvēkiem liekas, ka mēs arī esam aizsargājami, jo katrs esam savādāks. People, just chill. Surikātiem arī liekas, ka viņi ir katrs savādāks (un viņu;manām acīm tā arī ir) Ha, tāpēc neviciniet man savas sarkanās grāmatas)
Mammu, tas ir pilnīgi dabiski, ka guļu uz grīdas - dabiskajā dzīvē es gulētu akmeņainā alā, savannā. he!
Reizēm par kaimiņiem alās mums ir čūskas, reizēm mēs izīrējam mangustu un vāveru alas. Tātad - esam starpsugu sabiedriski dzīvnieki.
Esmu arī lieliska racēja (re, kā sākumā teicu - iešu rakt) Un man, kā izrādās, dabiski būtu jābūt 2cm. gariem nagiem (don't say it's impossible. man bija tādi. Un nelūza, lai ķīselis ar viņiem!)
Es rosos vienīgi saulainā laikā, lietū un kad ir apmācies, tupu alā (te nu neesmu nekāda izlecēja. Laikam jābrauc uz Āfriku. Jāpārved kontrabandas ceļā kāds radiņš. )
Kad ir labs laiks, visas Surikātu ģimenītes iet tusēties pa savannnu. Kamēr viņas tusējas, no katras ģimenītes uz stundu tiek ievēlēts viens sargs. Ja viss ok. - sargs iepīkstas (kā lādētājs). Ja viss nav ok. (piem. tuvojas lillā NLO) viņš svilpj, vai rej.
Mūsu pamatbarība ir kukaiņi, sīkie abinieki, augu valsts. (Ja kas, arī cilvēka kuņģim kukaiņi ir piemēroti)
Mēs esam imūni pret Kalahari skorpionu spēcīgo indi - ja kas, atšķirībā no cilvēkiem. Es nezinu, kā ir Surikātam, kurš iesprostots cilvēka ķermenī. uff.
Esam materiālisti - kad ap alu vairs nav ko'ēst (diez, kur viss palika) mēs pārceļamies kādus 2km. uz priekšu.
Vienā ''klanā'' parasti ir ap 10-15 dzīvnieku, taču ir arī ''superģimenes'' kuru sastāvā ir 2-4 surikātu ģimenes.(oho)
Mums parasts ir grūmings (viens otru ieskā), savstarpējas cīņas, rotaļas, u.t.t. Tādējādi mēs stiprinam saites.
''Ja alfa mātīte iet bojā, viņas lomu pārņem tās meita. Surikatu grupa var iznīkt, ja to iznīcina plēsoņas, ja alfa pāris kādu iemeslu dēļ nevairojas, bada rezultātā nenormāli lietainos gados, vai no slimībām. Jaunas grupas parasti veidojas, no agrākās grupas padzītām mātītēm satiekot klaiņojošu tēviņu.''
Surikātu vecāki māca bērniem tikt galā ar skorpionu, un māca snaiperu pamatzinības - norauj skorpionam dzeloni, un ļauj sīkajam ar skorpionu spēlēties.
Es dzīvoju līdz 15 gadiem.
Eh, ir rīts, es vairs negribu rakstīt. Līdz vēlākam.
Surikāts.
Tā kā es gribu būt pilntiesīgs surikāts, man par sevi viss jāuzzina. Tātad, tas nozīmē - paņmt lāpstu, un iet rakt. Tagad rakšu.
Mani ļoti sasildīja ziņa, ka lielākā daļa manu radu dzīvo Āfrikas d-r. Bet man jau tā ir par karstu, tāpēc es ātri ātri aizskriešu uz saldētavu.
..āhh, tā ir labāk. (kurš teicis, ka laimi nevar atrast ledū, tātad saldētavā, tātad enerģijā, tātad - pašsaprotami, n-a-u-d-ā?
Atklāju arī kaut ko, kas man sagādāja patiesu vilšanos. Izrādās - es neesmu apdraudēta. Nu, netaisni. Tātad man tomēr nav pamata vicināt sarkano grāmatu visiem, kas uz mani paskatās. oh, CRAP.
(Ienāca kaut kas prātā - nuja, mums, cilvēkiem liekas, ka mēs arī esam aizsargājami, jo katrs esam savādāks. People, just chill. Surikātiem arī liekas, ka viņi ir katrs savādāks (un viņu;manām acīm tā arī ir) Ha, tāpēc neviciniet man savas sarkanās grāmatas)
Mammu, tas ir pilnīgi dabiski, ka guļu uz grīdas - dabiskajā dzīvē es gulētu akmeņainā alā, savannā. he!
Reizēm par kaimiņiem alās mums ir čūskas, reizēm mēs izīrējam mangustu un vāveru alas. Tātad - esam starpsugu sabiedriski dzīvnieki.
Esmu arī lieliska racēja (re, kā sākumā teicu - iešu rakt) Un man, kā izrādās, dabiski būtu jābūt 2cm. gariem nagiem (don't say it's impossible. man bija tādi. Un nelūza, lai ķīselis ar viņiem!)
Es rosos vienīgi saulainā laikā, lietū un kad ir apmācies, tupu alā (te nu neesmu nekāda izlecēja. Laikam jābrauc uz Āfriku. Jāpārved kontrabandas ceļā kāds radiņš. )
Kad ir labs laiks, visas Surikātu ģimenītes iet tusēties pa savannnu. Kamēr viņas tusējas, no katras ģimenītes uz stundu tiek ievēlēts viens sargs. Ja viss ok. - sargs iepīkstas (kā lādētājs). Ja viss nav ok. (piem. tuvojas lillā NLO) viņš svilpj, vai rej.
Mūsu pamatbarība ir kukaiņi, sīkie abinieki, augu valsts. (Ja kas, arī cilvēka kuņģim kukaiņi ir piemēroti)
Mēs esam imūni pret Kalahari skorpionu spēcīgo indi - ja kas, atšķirībā no cilvēkiem. Es nezinu, kā ir Surikātam, kurš iesprostots cilvēka ķermenī. uff.
Esam materiālisti - kad ap alu vairs nav ko'ēst (diez, kur viss palika) mēs pārceļamies kādus 2km. uz priekšu.
Vienā ''klanā'' parasti ir ap 10-15 dzīvnieku, taču ir arī ''superģimenes'' kuru sastāvā ir 2-4 surikātu ģimenes.(oho)
Mums parasts ir grūmings (viens otru ieskā), savstarpējas cīņas, rotaļas, u.t.t. Tādējādi mēs stiprinam saites.
''Ja alfa mātīte iet bojā, viņas lomu pārņem tās meita. Surikatu grupa var iznīkt, ja to iznīcina plēsoņas, ja alfa pāris kādu iemeslu dēļ nevairojas, bada rezultātā nenormāli lietainos gados, vai no slimībām. Jaunas grupas parasti veidojas, no agrākās grupas padzītām mātītēm satiekot klaiņojošu tēviņu.''
Surikātu vecāki māca bērniem tikt galā ar skorpionu, un māca snaiperu pamatzinības - norauj skorpionam dzeloni, un ļauj sīkajam ar skorpionu spēlēties.
Es dzīvoju līdz 15 gadiem.
Eh, ir rīts, es vairs negribu rakstīt. Līdz vēlākam.
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru