piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

Vasaris

Labi, es saprotu, ka man atkal uznākušas nepārvaramās grafomānijas tieksmes. Un, ja jau tās man nekādu postu nedara, tad kāpēc tad tās pieminēt?
Tātad, tikko statistikā atkal apskatījos, pč kādiem atslēgvārdiem esmu atrasta.. hm. Laikam dēļ šobrīd skanošās mūzikas (ielikšu raksta beigās) atslēgvārds - jeb atslēgteikums man šķita tāds... drāmīgs. Nezinu. Tas bija tāds -
Es taču nezināju
Es kādu brīdi vienkārši skatījos uz tekstu. Tagad es sapratu, ka mūzika, kas skan, ļoti ietekmē to, kā es kaut ko uztveru, rakstu, u.t.t. Piemēram, ja tagad skanētu roks, es varbūt rakstītu savādāk. Taču tagad skan Alīna Orlova - Vasaris. (Lietuviete)
Ak šausmas, esmu nelabojami ielipusi viņas dziesmās. Ļoti patīk. Klausos Vasari. Atkal un atkal. 
(Atcerieties saviļņojošo atslēgteikumu)
Ja kas, piedzidājums izklausās pēc kaut kāda - Vasara nebūs.... tiri piri. Man patīk, ka dziesma uzreiz sākas ar dziesmu, un beidzas ar -tamtarurarutiririīīī. Patīk.
Tagad klausos Nesvarbu. Šī varbūt pat ir lieliskāka kā tā otra. Nezinu. Patīk viņa. Tas, vai mūzika, Vai Alīna, jūsu ziņā (he, man viņas vārds, nu, gandrīz)

Surikāts 
Mademoiselle de chocolatte

Nav komentāru: