šovakar

Es mazliet pārdomāju savus nākotnes plānus.
Es mēēģināšu tikt RDMV. (Rīgas Dizaina un Mākslas Vidusskolā) Nākamgad iešu uz sagatavošanas kursiem.

Āāk kungs. Man bail.
Ja netikšu, mācīšos vēl vienu gadu, un likšu iestājeksāmenus aizaiznākam gad. Jātiek.
Kāpēc? Tāpēc, ka nākotnē gribu darīt kaut ko, kas saistīts ar mākslu, fantāziju, veidošanu...jā, matemātika man nepadodas, un nepadodas nest milzīgu atbildību. Nekad nevarētu būt, piemēram, jurists. Es vienkārši nošautos! (hehe)

Man patīk mana istaba. Tikai tai ir viens mīnuss.
Savai istabai ir jābūt tādai, ka tajā var atpūsties no ikdienas stresa, pačilllot.. nujā, sapratāt. Un manā istabā tā ir.
Pat pārāk daudz.
Te ir tik laiska atmosfēra, ka pildīt matemātiku - nu nekādi! Rakstīt sacerējumus, projektus par interesantām tēmām, zīmēt - darīt visu, kas patīk - to jā. Bet MATEMĀTIKA. ak. kungs.

Nujā.

Iepazīstināšu jūs ar savu istabu.

Šeit itkā notiek mācīšanās. Realitāte ir tāda, ka mācīšanās notiek a) uz paklāja, b)guļot gultā, c)vispār, da jebkur, tikai ne pie galda

Šeit varat aplūkot apburošo paklājiņu, kuru nopirku veikalā iekš GR, un manus ''apburošos'' mākslas darbus.

ļoti skaisti. (tas bija sarkasms)

Nu, šeit var tikai nopūties. Es pārspēju pašu picaso, picaso, picaso. P.S. picaso ir mans iedomu draugs. Varbūt.

Kaktuss Alfrēds. Vai Tomiņš.

Mans sēdeklis (pildīts ar auzu pārslām) Tagad uz viņa sēžu.

Es mēģināju dekupēt.

Lieliska grāmata. Veca gan. Un mazliet garlaiko dažas vietas, kurās teksts ir apmēram šāds - ''ak, saulainā rītdiena, ak, komjaunieši, ak!!!''

Un - taramm.

Kā redzat, nav nemaz tik traki (I hope so)

CĀLIS  <-----aplūko. Tur ir tikai viens raksts (Kaunies, Sintij!!!)

Surikāts