Tamtaramm

Esmu atgriezusies interneta spēlīšu vecumā, un pie tā ir vainīgs tikai un vienīgi feisbuks un manas nostaļģiskās atmiņas par ''..ak, šitā spēlīte, ak, un vēl šitā, biju pīīlnīgi aizmirsusi!'''  Bet nekas, tas pāries.

Vakar bija Baltā nakts (manis dēļ, kaut vai sarkanā) un mēs šur tur bijām, un šo to pat redzējām. Vislabāk man patika Ģertrūdes ielā. Kaut kādā bijušajā vakarskolā visos piecos stāvos bija dažādi video, bildes, nu, visādas instalācijas. Patika. Tās peles bija mazliet baisas. Līdz beigām nenoskatījos..?

Nujā, es itkā pavasarī pieteicos par brīvbrātīgo baltajās naktīs, bet sanāca tā, ka par to atcerējos kaut kad vasaras beigās, kas doto vēstuli (ja tāda bija pienākusi) bija aprijuši spamu viļņi. Hm.

Ja kas, atklāju, ka mans deguns ir ātripierodošs. Pie smakām.
Es vienkārši nedēļu no vietas katru dienu izdzedzināju vienu-divus vīrakus, un ar laiku tik ļoti pieradu pie tās smaržas, ka telpās, kur tās nebija (smaržas) es jutos tā.. neveikli, laikam. Lai gan, ja biju pabiusi kādu brītiņu kaut cik svaigā gaisā, es nedaudz jutu, ka mana istaba spēcīgi smaržo. Nu, labi vismaz, ka smaržo, nevis smird. Jo nebūtu patīkami, ja skolas soma smirdētu. Tagad tā smaržo. Njamm.



Ak, pirmais septembris. Visu laiku gaidītākā diena gadā, protams, tāda pati diena ir visu citu brīvlaiku beigas. Nu labi, bet kamēr viss ir bumbās (t.i. mājasdarbos nav ni.) tikmēr jau var pieciest. Vēl nav apnikusi (tas nāks ar laiku.)

Gribēju ielikt vienu dziesmu, bet nekur youtubē nevaru atrast. Savādi. Nu neko.

Tātad, atgriežamies pagātnē, jeb pie Dabas Koncertzāles (turpmāk minēts kā DK)

Tātad, šī ir mājiņa, kurā apmetāmies pēc DK koncerta.

Šis ir kaķis, kurš tur dzīvo (Un manas kājas!)

Šī laikam ir 'tā baltā kāpa

Un šis ir superīgais uzraksts. Vājredzīgajiem pasaku priekšā ''Krasta mandalas''

Pūšļu fuka instalācijas

..staigātāji..

..Un pati dižā mandala.

Nu re, esmu izmaisījusi kārtējo sviestu, nākamais ar tūlīt būs gatavs.

Surikāts