trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Ciemos pie rūķiem

Vakar izdomājām, ka šodien jābrauc uz Tērveti. Un aizbraucām arī.

Nu, patiesībā tieši braukšana bija tas piņķerīgākais, jo kā nekā - opis brauc pirmo reizi uz turieni. Un es tak neatceros, kā mans skolas autobus trešajā klasē brauca. Bet beigās mēs Dobeli atradām, un galu galā -arī pašus ''Sprīdīšus''.

Staigājām ilgi un dikti, un kad braucām prom, bija jau vakars (ap kādiem pieciem). Braucam, braucam, opis vēl omai paprasa, kā jābrauc, šī tikai - taisni, taisni! Un braucam taisni ar. Līdz saprotam, ka kaut kas laikam nav lāga. Nuja. Nav jau arī. Izrādās, mēs nenogriezāmies tur, kur vajadzēja nogriezties. Un strauji tuvojamies Jelgavai. (Pavisam uz otru pusi). Tā nu es ņēmu karti savās rokās, un beigu beigās, ar stundas līkumu, mēs tikām mājās. Noguruši. Bet priecīgi.


























Sīkajai vienkārši karaliska kustība :D
















Un jā... es ielīdu tajā mājiņā.










Nav komentāru: