Kaut kad drīz drīz iesim uz Staro Rīga, ceru, ka būs smuki, un vēl smukāk kā pagājušo gad. Bet ja nopietni, nu, man jau tie pūļpasākumi nepatīk, tas tā, tikai ģimenes pēc.
Un vakar bija salūts, un tas man,( ak protams!), nepatīk. Godīgi sakot, nesaprotu, kas cilvēkiem tur patīk -aiziet barā uz centru, tikt samītiem, pabojāt bungādiņas un vilkties mājās, nu, vai kaut kur citur? Kas tur foršs? Man pēc tam stundu sāpēja galva, un visu laiku nepameta sajūta, kā kāds kaut kur skaļi kaut ko klapē, Nu pavisam neforši.
Laikam skaitās, ka ja es neeju skatīties salūtu, esmu kaut kāds Latvju nīdējs, or smth?
Katrā gadījumā 18 vismaz viens labums ir - saldumi, saldumi, saldumi ( jā, jā, nekā no Latvijas, tā man šķiet)
Ceturtdien svinējām ar mammu Rīgā - Princis (Melnais), MANDARĪNI, un konfektes. Vakar svinējām divas reizes (Tukumā)
Pirmoreiz kaut kad pa dienu, ar Vikiju, nopirkām bērnu šampanieti (nu, atlaide taču!) un saldējumu. Un ēdām,
ēdām, līdz brīdim, kad bija jāiet mājās (ēst, ēst, ēst) kartupeļus, salātus, kūkas, saldumus, un tad atpakaļ pie Vikijas (vai cepures) (ēs, ēst, ēst) Tāpēc tagad esmu pieēdusies un gatava Staro Rīga.
Un man ir jauna skārda bundžiņa (jā, esmu traka uz viņām) Un šajā es krāšu konfektes, cik vien ilgi spēšu. Dažas jau ir. Redzēs, kas uzvarēs - mana kāre pēc saldumiem, vai vēlme neatstāt tukšu trauciņu. Redzēs, redzēs.
Man laikam apnikās drukāt, atā, atā.
Surikāts.
Un vakar bija salūts, un tas man,( ak protams!), nepatīk. Godīgi sakot, nesaprotu, kas cilvēkiem tur patīk -aiziet barā uz centru, tikt samītiem, pabojāt bungādiņas un vilkties mājās, nu, vai kaut kur citur? Kas tur foršs? Man pēc tam stundu sāpēja galva, un visu laiku nepameta sajūta, kā kāds kaut kur skaļi kaut ko klapē, Nu pavisam neforši.
Laikam skaitās, ka ja es neeju skatīties salūtu, esmu kaut kāds Latvju nīdējs, or smth?
Katrā gadījumā 18 vismaz viens labums ir - saldumi, saldumi, saldumi ( jā, jā, nekā no Latvijas, tā man šķiet)
Ceturtdien svinējām ar mammu Rīgā - Princis (Melnais), MANDARĪNI, un konfektes. Vakar svinējām divas reizes (Tukumā)
Pirmoreiz kaut kad pa dienu, ar Vikiju, nopirkām bērnu šampanieti (nu, atlaide taču!) un saldējumu. Un ēdām,
ēdām, līdz brīdim, kad bija jāiet mājās (ēst, ēst, ēst) kartupeļus, salātus, kūkas, saldumus, un tad atpakaļ pie Vikijas (vai cepures) (ēs, ēst, ēst) Tāpēc tagad esmu pieēdusies un gatava Staro Rīga.
Un man ir jauna skārda bundžiņa (jā, esmu traka uz viņām) Un šajā es krāšu konfektes, cik vien ilgi spēšu. Dažas jau ir. Redzēs, kas uzvarēs - mana kāre pēc saldumiem, vai vēlme neatstāt tukšu trauciņu. Redzēs, redzēs.
Man laikam apnikās drukāt, atā, atā.
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru