otrdiena, 2011. gada 13. decembris

Kā vienmēr, traki

Absalūtais slinkums domāt savos vārdos. Bet  būs vien, būs vien tā jādara. Nesmuki taču savādāk.

Tātad Bosnijā, Precīzāk - Sarajevo dzīvoja divi jaunieši. Jaunieši iereiba, un ielīmēja Vācu aitu sunim mutē ziemassvētku raķeti. Purns žvīk-žvāk, nabaga suns piecas dienas klaiņo apkārt, neēdis, nedzēris, un protams, lādēdams cilvēci, vai vismaz šos divus sugas īpatņus. Jā, sunīti atrada, un izdarījās ar viņu tāpat kā ar citiem nabaga sakropļotiem ķermenīšiem - atbrīvoja no briesmīgās planētas ''zeme'' un tās divkājainajiem iedzīvotājiem.
Nabaga suns, man viņa žēl. Tik tiešām, es labāk gribētu nomirt turpat no sprādziena. Domāju, viņš (suns) domā tāpat. Tas ir, domāja. Citējot K. Vonnegūtu - ''Viņš tāpat nebūtu sacerējis Bēthovena devīto simfoniju'' /''Galapagu salas''/


Reku orģināls - reku

Nav komentāru: