Es esmu tiiik satraukta par parītdienu, un esmu satraukta arī par rītdienu, kā jau par visām dienām, kurās paredzēts kaut kur braukt. Braukšana man uzdzen stresu. Stresustresustresu. Nezinu, cikos aizmigšu.
Tikko sāka rādīt Gārfildu, bet to protams, pārslēdza (hahahaaaha, screw you, linn) Tagad rāda vienu no tām filmām, kuru es noteikti kaut kad esmu redzējusi.
Šodien aizgājām uz Pareizticīgo baznīcu. Es, kas baznīcā ir bijusi labi ja kādas piecas reizes! Un ne reizi tāpēc, ka būtu kāda vajadzība. Un arī šoreiz vajadzības nebija. Atnācu līdzi Vikijai. Pirmo reizi dzīvē metu krustu! Nudien, pirmo reizi. Bet tur iekšā - tik kluss, un neviena cilvēka. Tikai tā tantiņa, kas pārdod sveces. lētākās par 0,35. Eleganti gan. Man patīk vaska sveces. Smaržīgas.
Šodien Tukumā tiešām neredzēti daudz cilvēku. Varētu padomāt, ka noticis kaut kas tik neticams kā vēlvienas lidmašīnas ielidošana kādā nekustīgā (vai kustīgā) punktā. Parasti uz ielām nav neviena - nu, neskaitot vidēji trīs vecmāmiņas un divus bērnu ratiņus, kā arī kādus trīs ielas kaķus. Šoreiz vienā ielas pusē ar mani bija kādi divi duči (!) cilvēku. Tiešām, laikam arī šitos Ziemassvētkus kāds svin. Savādi.
Tikko sākās kaut kas tik aizvēsturisks kā Eirovīzija. Kad biju mazāka, nepalaidu to garām ne reizi. Tagad pat nezinu, kurā valstī tā norisināsies. Laikam jau neesmu īsta patriote.
Šodien redzēju daudz cilvēku. Tik tiešām, un visus Te (nezinu, pie kura esmu apstājusies)
Look right there.
Šodien atklāju arī iespēju iesiržot visas tās smukās bildes kuras kaut kur redzu. He.
www.weheartit.com
Tas brīdis, kad kāds pasaka, ka skolā būs jāiet līdz jāņiem:
Esmu apņēmusies beidzot salīmēt uz lapas visas tās lietas, kuras man patīk. Protams, izgrieztas no žurnāliem or smth. Nemaz netaisos līmēt pie papīra lapas savu Remarku (Un es domāju, viņš man piekritīs. Remarks ir mans kaķis, jā. Domāju, viņš to nemaz vēl nenojauš)
Es vienmēr sāku griezt ārā bildītes, bet tad man apnīk, es tās kaut kur nobāžu, un tad, kad es nolemju atsākt griešanu, visas iepriekšējās bildītes ir kaut kur mistiski pazudušas. Skarbā dzīves patiesība - Ja tev kaut ko nevajag kaut uz brīdi, tas aizlaižas pa visam, negaidot kamēr tu atkal tam pievērsīsi uzmanību (attiecas gan uz bildītēm, gan cilvēkiem) (Tas laikam nozīmē, ka man jāsāk cienīt bildīšu jūtas.)
Prātoju, kāpēc gan man pēkšņi uznācis šāds must-blog-all-I-see. Tā ir vienkārši lēkme. Kā jau viss pārējais ikdienā (Lēkme apēst vistreknāko bulcņu, lēkme iet vēlu gulēt, un tā tālāk)
Nudien, vasarā redzēju To Sarkanmaitaino Tīnu (nu, zini tak par kuru es runāju) iekš Super getto. Izcēlās uz pelēko Tukumnieku fonā, ak, kā izcēlās. Man jau nekas, man vienalga.
Ak, un vai tad Internets nav tā viltotā brīnumzeme, ko mēs visi vēlamies iegūt? Tu vari kļūt par ko vēlies, tev var būt viskrāsainākā pagātne, aristokrātiskākie senči, viss, viss ko tu vēlies!
Surikāts.
Pēdējajā laikā mīļākā grupa - ''Queen'' Patikusi gan vienmēr, bet par mīļāko kļūst tā dikti periodiski. Pagājušo mēnes tā bija ''Nirvana'' ko klausos no 3gadu vecuma. He.
Tikko sāka rādīt Gārfildu, bet to protams, pārslēdza (hahahaaaha, screw you, linn) Tagad rāda vienu no tām filmām, kuru es noteikti kaut kad esmu redzējusi.
Šodien aizgājām uz Pareizticīgo baznīcu. Es, kas baznīcā ir bijusi labi ja kādas piecas reizes! Un ne reizi tāpēc, ka būtu kāda vajadzība. Un arī šoreiz vajadzības nebija. Atnācu līdzi Vikijai. Pirmo reizi dzīvē metu krustu! Nudien, pirmo reizi. Bet tur iekšā - tik kluss, un neviena cilvēka. Tikai tā tantiņa, kas pārdod sveces. lētākās par 0,35. Eleganti gan. Man patīk vaska sveces. Smaržīgas.
Šodien Tukumā tiešām neredzēti daudz cilvēku. Varētu padomāt, ka noticis kaut kas tik neticams kā vēlvienas lidmašīnas ielidošana kādā nekustīgā (vai kustīgā) punktā. Parasti uz ielām nav neviena - nu, neskaitot vidēji trīs vecmāmiņas un divus bērnu ratiņus, kā arī kādus trīs ielas kaķus. Šoreiz vienā ielas pusē ar mani bija kādi divi duči (!) cilvēku. Tiešām, laikam arī šitos Ziemassvētkus kāds svin. Savādi.
 |
| Brilliant of this day |
Šodien redzēju daudz cilvēku. Tik tiešām, un visus Te (nezinu, pie kura esmu apstājusies)
Šodien atklāju arī iespēju iesiržot visas tās smukās bildes kuras kaut kur redzu. He.
www.weheartit.com
Tas brīdis, kad kāds pasaka, ka skolā būs jāiet līdz jāņiem:
Esmu apņēmusies beidzot salīmēt uz lapas visas tās lietas, kuras man patīk. Protams, izgrieztas no žurnāliem or smth. Nemaz netaisos līmēt pie papīra lapas savu Remarku (Un es domāju, viņš man piekritīs. Remarks ir mans kaķis, jā. Domāju, viņš to nemaz vēl nenojauš)
Es vienmēr sāku griezt ārā bildītes, bet tad man apnīk, es tās kaut kur nobāžu, un tad, kad es nolemju atsākt griešanu, visas iepriekšējās bildītes ir kaut kur mistiski pazudušas. Skarbā dzīves patiesība - Ja tev kaut ko nevajag kaut uz brīdi, tas aizlaižas pa visam, negaidot kamēr tu atkal tam pievērsīsi uzmanību (attiecas gan uz bildītēm, gan cilvēkiem) (Tas laikam nozīmē, ka man jāsāk cienīt bildīšu jūtas.)
Prātoju, kāpēc gan man pēkšņi uznācis šāds must-blog-all-I-see. Tā ir vienkārši lēkme. Kā jau viss pārējais ikdienā (Lēkme apēst vistreknāko bulcņu, lēkme iet vēlu gulēt, un tā tālāk)
Nudien, vasarā redzēju To Sarkanmaitaino Tīnu (nu, zini tak par kuru es runāju) iekš Super getto. Izcēlās uz pelēko Tukumnieku fonā, ak, kā izcēlās. Man jau nekas, man vienalga.
Ak, un vai tad Internets nav tā viltotā brīnumzeme, ko mēs visi vēlamies iegūt? Tu vari kļūt par ko vēlies, tev var būt viskrāsainākā pagātne, aristokrātiskākie senči, viss, viss ko tu vēlies!
Surikāts.
Pēdējajā laikā mīļākā grupa - ''Queen'' Patikusi gan vienmēr, bet par mīļāko kļūst tā dikti periodiski. Pagājušo mēnes tā bija ''Nirvana'' ko klausos no 3gadu vecuma. He.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru