Laiks - 18-~10
Datums - 9.marts
Vieta - Origo pulkstenis. Vai drīzāk, pie origo pulsteņa.
Tātad, stāvu, gaidu pārdevēju no Skapja, pie manis pienāk trīs dāmītes labākajos gados (ap septiņdesmit)
Pirmā no viņām sasviecinās ar mani, pārējās stāv smaidīgas kā maija saulītes un gorās.
- Nu, esat krsitīta?
- Nēē
- Mamma, tētis ir kristīti?
- Nēē
- Bērniņš ir? Nu, kristīts?
*apmulsums* -ēēē..nēē.
- Un nedomājat kristīties?
- Nu...varbūt..
- Un kādā ticībā?
- Nevienā..
Sarunai piebedrojas trešā tantiņa (lielākā daļa sarunas notika ar pirmo tantiņu, kh.)
- Bet dievam, cienītā, ticat?
(Cienītā?) - Nu...it kā jā..
- Bet precējusies esat?
....
...
Un es knapi nesāku smieties.
..
- Nu...nēē -
- Bet pievērsieties kādai ticībai, sakārtosiet savu dzīvi, nokristīsiet savu bērniņu..
(Elza man pie sāna zviedz)
- Āā..ha...
- Lūdzu jums kartiņa ar Māti Terēzi...
(....gara saruna par klosteri, pfu, monologs)
- Nu tad padomājiet, aizejiet abi, nokristiet bērniņu!
- Labi...
....
Un tad viņas aizgāja..Un mēs ļāvāmies ārprātīgai smieklu lēkmei. Pārdevēju tā arī nesatiku, bet šitā saruna uzlaboja manu garastāvokli uz visu atlikušo dienu.
(Vai es nudien izskatos tik veca? Varēja vēl paprasīt, kā pārcietu menopauzi, hahahahaha)
Tad viņas piesējās kaut kādiem citiem cilvēkiem, nopļāpāja kādu pusstundu. Pēcāk, kad viņas man gāja garām, dzirdēju, kā šīs apspriež, vai Budisms ir vai nav reliģija, un ka viņiem taču ir svētie likumi or smth. Nedzirdēju.
Un šonakt man bija baigais sapnis. Sākumu nudien neatceros, bet stāsts bija par to, ka kopā ar Elzu biju Vikijas laukos. Braucām ar vilcienu no Tukuma visas trīs. Staigājām pa mežu, bet tur visās malās kaut kādi kukaiņi, tārpi..atceros, kā sapnī teicu viņai, ka derētu kādreiz šeit ar riteņiem atbraukt.
Tad pienāca laiks braukt atpakaļ.
Un mums nebija biļešu, bet mēs jau vilcienā.
Es pamodos
Nolēmu, ka vajag biļetes.
Aizmigu.
Sapnī pie mums (vilcienā) piebrauca invalīde ratiņkrēslā, iedeva biļetes, un pateica, ka norēķināsies ar kontolieri (???)
Un tas apmēram viss.
Tagad esmu Tukumā. Brīīt.
Datums - 9.marts
Vieta - Origo pulkstenis. Vai drīzāk, pie origo pulsteņa.
Tātad, stāvu, gaidu pārdevēju no Skapja, pie manis pienāk trīs dāmītes labākajos gados (ap septiņdesmit)
Pirmā no viņām sasviecinās ar mani, pārējās stāv smaidīgas kā maija saulītes un gorās.
- Nu, esat krsitīta?
- Nēē
- Mamma, tētis ir kristīti?
- Nēē
- Bērniņš ir? Nu, kristīts?
*apmulsums* -ēēē..nēē.
- Un nedomājat kristīties?
- Nu...varbūt..
- Un kādā ticībā?
- Nevienā..
Sarunai piebedrojas trešā tantiņa (lielākā daļa sarunas notika ar pirmo tantiņu, kh.)
- Bet dievam, cienītā, ticat?
(Cienītā?) - Nu...it kā jā..
- Bet precējusies esat?
....
...
Un es knapi nesāku smieties.
..
- Nu...nēē -
- Bet pievērsieties kādai ticībai, sakārtosiet savu dzīvi, nokristīsiet savu bērniņu..
(Elza man pie sāna zviedz)
- Āā..ha...
- Lūdzu jums kartiņa ar Māti Terēzi...
(....gara saruna par klosteri, pfu, monologs)
- Nu tad padomājiet, aizejiet abi, nokristiet bērniņu!
- Labi...
....
Un tad viņas aizgāja..Un mēs ļāvāmies ārprātīgai smieklu lēkmei. Pārdevēju tā arī nesatiku, bet šitā saruna uzlaboja manu garastāvokli uz visu atlikušo dienu.
(Vai es nudien izskatos tik veca? Varēja vēl paprasīt, kā pārcietu menopauzi, hahahahaha)
Tad viņas piesējās kaut kādiem citiem cilvēkiem, nopļāpāja kādu pusstundu. Pēcāk, kad viņas man gāja garām, dzirdēju, kā šīs apspriež, vai Budisms ir vai nav reliģija, un ka viņiem taču ir svētie likumi or smth. Nedzirdēju.
Un šonakt man bija baigais sapnis. Sākumu nudien neatceros, bet stāsts bija par to, ka kopā ar Elzu biju Vikijas laukos. Braucām ar vilcienu no Tukuma visas trīs. Staigājām pa mežu, bet tur visās malās kaut kādi kukaiņi, tārpi..atceros, kā sapnī teicu viņai, ka derētu kādreiz šeit ar riteņiem atbraukt.
Tad pienāca laiks braukt atpakaļ.
Un mums nebija biļešu, bet mēs jau vilcienā.
Es pamodos
Nolēmu, ka vajag biļetes.
Aizmigu.
Sapnī pie mums (vilcienā) piebrauca invalīde ratiņkrēslā, iedeva biļetes, un pateica, ka norēķināsies ar kontolieri (???)
Un tas apmēram viss.
Tagad esmu Tukumā. Brīīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru