Šodien dikti laiska un sajukusi diena. Pamodos divpadsmitos - it kā vienos. Bet pēc vecā laika taču divpadsmit. Tā nu es nolēmu, ka pataupīšu laiku, un pulksteni nomainīšu tikai vakarā. Tāpat šodien nekur nebraucu/neeju, ja nu vienīgi uz veikalu pēc saldējuma.
Ik pa laikam pa logu iespīd saulīte, un tad ir tā patīkami silti. Gaidu brīdi, kad ārā būs kādi +15, lai varētu vilkt vasaras kleitas.
Manā youtubes playlisistā ir tieši 112 dziesmas. Vai bija, diezgan nesen.
Ja es skatījies filmu ''Graustu miljonārs'', tev šo dziesmu vajadzētu atcerēties. Es viņu meklēju diezgan ilgi, bet tad pēkšņi sadzirdēju viņu pa Radio101, kas man skan vienkārši non-stop, un jāā.., laime pilnīgā.
Vakar mamma izdarīja grēku darbu - iedeva man divpadsmitos naktī A.Kristi grāmatu ''Desmit mazi nēģerēni''. Es viņu sāku lasīt...un četros no rīta beidzu lasīt. Un biju tik satraukta, ka nevarēju aizmigt stundām ilgi. Bet beigās es tomēr kaut kā aizmigu, redzēju ļoti garu sapni, no kura, protams, neko neatcerējos tikko kā pamodos.
Tikko atcerējos - izrādās, ka visi sapņi ir ne garāki par 2-3 sekundēm. Kā ar mammu nospriedām, tas liecina tikai par to, ka laiks kā reāla substance vai vienkārši eksistējoša vienība vienkārši neeksistē. Jo man ir bijuši sapņi, kas šķiet nedēļām ilgi.. un es vēljoprojām tajā nevaru iebraukt.
Pirms brīža klausījos ''The Doors'' dziesmu ''Alabama (Whiskey bar)'', un viens no komentāriem mani vairāk kā izbrīnīja.
.'' obviously this is copy of "green day-misery"... how low can doors fall.. just lame ! thumbs down''
Ik pa laikam pa logu iespīd saulīte, un tad ir tā patīkami silti. Gaidu brīdi, kad ārā būs kādi +15, lai varētu vilkt vasaras kleitas.
Vakar mamma izdarīja grēku darbu - iedeva man divpadsmitos naktī A.Kristi grāmatu ''Desmit mazi nēģerēni''. Es viņu sāku lasīt...un četros no rīta beidzu lasīt. Un biju tik satraukta, ka nevarēju aizmigt stundām ilgi. Bet beigās es tomēr kaut kā aizmigu, redzēju ļoti garu sapni, no kura, protams, neko neatcerējos tikko kā pamodos.
Tikko atcerējos - izrādās, ka visi sapņi ir ne garāki par 2-3 sekundēm. Kā ar mammu nospriedām, tas liecina tikai par to, ka laiks kā reāla substance vai vienkārši eksistējoša vienība vienkārši neeksistē. Jo man ir bijuši sapņi, kas šķiet nedēļām ilgi.. un es vēljoprojām tajā nevaru iebraukt.
Pirms brīža klausījos ''The Doors'' dziesmu ''Alabama (Whiskey bar)'', un viens no komentāriem mani vairāk kā izbrīnīja.
.'' obviously this is copy of "green day-misery"... how low can doors fall.. just lame ! thumbs down''
Nu lūk. Tagad man skan šitā dziesma -
Labi, mana mazā māsa ir tik apsēsta ar mācībām, ka tai ar varu jātiek e-klasē.
(Man budei ir eklase - es to jau teicu? Vai tiešām? Ak, nu piedodiet)
Bet es esmu apsēsta ar klavierēm. Spēlēju astoņus gadus, tikai astotajā iepatikās. Forši gan. Man ir sonatīne uz sešām lapām, etīde uz trīs, un duets uz divām. Duets baigi smuki kopā izklausās. Nopietnāk vairs nevar būt.
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru