***

Neviens
Vien vējš
viens spējš
Aizpūš viļņus
tie
Smiltīs iesūcies elevators
Tukšumā pilns
Ne cilvēka

pilns gaismas
putekļiem gaisā
atmirdz no pamales
saulrieta atblāzma


***

kā pleznām es nāku
pie tevis
Uz priekšu ne atpakaļ
klūpot
man nevajag airus
man nevajag, lūdzu
nevajag

Es atbridīšu
Ar putām uz lūpām
un
Viļņu galos kliedz kaijas
Mirstoša saule glāzē

***

Irstoša saule
manā ūdenspudelē

plaukst atpklaukst
sprādziens
te varavīksne
un
lietus pret stiklu

tā maigi
maigi
maigi
manu palodzi

sagrābis vējš.

***

lietus
pret logu
drūms padebes
mirkšķinot zvaigznēm
es noplūcu pēdējo lapu

klīst vējš

***

lapu bataljoni
kara lidmašīnas
gar vilciena sāniem
apmulsa Saule

vējš atkal aizpūtīs
nākamās vasaras

ēnas pret pirkstiem
smalkas kā tīmekļi

straume un viļņi plūst
dzirkstoši savandīts
rīts šis un nākamais
kas vēl to sagaidīs

***

pret pavasara mākoņiem
tavu zaru viltīgais kailums
sapīsies saule
noklusis vējš

upe pie mājām
atnesīs ēnas
spulgojas avotā

***

šodien vēl zāle ir izkaltusi
es skrienu
un apkārt
šalc mākoņi
atkal
bēgt
nezinu
vai ir maz iespējams

Man gribētos
kaut kur
pa viļņu galiem
knapi pieskaras īkšķi
matos ievijas zemeņu stīgas
būs agra ziema
drīz uzausīs mēness

klusumā tikai savā
ir vērts ciest
te lapas met ēnas
pār pieri pār
pleciem
Man skuju vainags
ezeri acis

Es klusēšu
vējā
vien lapas

***