No rīta bijām aizbraukuši uz dārzu.
Un sākumā ieraugot ''taku'' uz dārzu [tā iet no kalna lejā] es gribēju pamosties. Laikam nesanāca. :D
Sniegs no malas bija superduper, bet kad es uz tā uzkāpu man nācās atviegloti nopūsties :D Sniegs [ledus?] apakšā bija tik ciets, ka es vienkārši biju virs zemes ;D Ja skatos pēc tā, ko man mācija sākumskolā - Ledus ir sasalis ūdens, un tātad es gaišā dienas laikā staigāju pa ūdeni. Un nevienviena medija. Fuu. Ir nu gan grūt mūsdienās kādu pārsteigt.
Pēc tam man bija tas prieks pastaigāties pa dīķi [kuru es visu laiku uzstājīgi saucu par ezeru. Kāpēc es, pie velna tā teicu?] Un tad es salasīju kautkādus alkšņu ziedus :D Nu ook, beigās tie nebija nekādi ziedi, bet no tā taču nekas nemainās. Aziāti no svētās aļaskas būtu man to pastāstījuši. [Un ir taču telefoni?]
Lai nu kā, es saņēmos, pakasīju aiz auss un aizgāju uz garāžām. Nezinātājiem - Tās ir vietas kur cilvēki mašīnām ļauj gulēt ziemas miegu. Es gan nedomāju, ka mašīnu īpašņieki par to ir sajūsmā, bet mašīnām diemžēl vēl neaug vilna [tāpēc labāk nemēģiniet saprat, ko es tur uzrakstīju] [un neprasiet, kāpēc vārdā saprat nav vārda, pfu, burta S. Man ir sliktas atmiņas ar šo burtu. /jo tad, kad man bija divi gadi mani piemānīja ar želejkonfektēm. Es taču nevarēju zināt, ka tā nav slieka/]
Lai nukā, tur gan bija sniegi. Uun mašīnā skanēja superīga Gustavo dziesma ''Mana māsa Anna''
Ok, vēlu jums superīgu dienu [un noteikti neticiet tiem, kas saka ka tagad ir modē sauļoties ar gludekli. Vienkārši šobrīd nav modē būt sarkanam. Lai gan, ja jūs noturat gludekli pie sejas tik ilgi, līdz tā ir melna, tad viss ir čikiniekā un Aivars nenāks jūs mācīt ar sarkanu mietu]
Vienkārši saudzējiet sevi un nerunājat ar svešiniekiem kas ir zaļi un kuriem tek gļotas no visām malām. It īpaši, ja viņi apgalvo ka netic citplanētiešiem.
Shizo Shurikāts
Un sākumā ieraugot ''taku'' uz dārzu [tā iet no kalna lejā] es gribēju pamosties. Laikam nesanāca. :D
Sniegs no malas bija superduper, bet kad es uz tā uzkāpu man nācās atviegloti nopūsties :D Sniegs [ledus?] apakšā bija tik ciets, ka es vienkārši biju virs zemes ;D Ja skatos pēc tā, ko man mācija sākumskolā - Ledus ir sasalis ūdens, un tātad es gaišā dienas laikā staigāju pa ūdeni. Un nevienviena medija. Fuu. Ir nu gan grūt mūsdienās kādu pārsteigt.
Pēc tam man bija tas prieks pastaigāties pa dīķi [kuru es visu laiku uzstājīgi saucu par ezeru. Kāpēc es, pie velna tā teicu?] Un tad es salasīju kautkādus alkšņu ziedus :D Nu ook, beigās tie nebija nekādi ziedi, bet no tā taču nekas nemainās. Aziāti no svētās aļaskas būtu man to pastāstījuši. [Un ir taču telefoni?]
Lai nu kā, es saņēmos, pakasīju aiz auss un aizgāju uz garāžām. Nezinātājiem - Tās ir vietas kur cilvēki mašīnām ļauj gulēt ziemas miegu. Es gan nedomāju, ka mašīnu īpašņieki par to ir sajūsmā, bet mašīnām diemžēl vēl neaug vilna [tāpēc labāk nemēģiniet saprat, ko es tur uzrakstīju] [un neprasiet, kāpēc vārdā saprat nav vārda, pfu, burta S. Man ir sliktas atmiņas ar šo burtu. /jo tad, kad man bija divi gadi mani piemānīja ar želejkonfektēm. Es taču nevarēju zināt, ka tā nav slieka/]
Lai nukā, tur gan bija sniegi. Uun mašīnā skanēja superīga Gustavo dziesma ''Mana māsa Anna''
Ok, vēlu jums superīgu dienu [un noteikti neticiet tiem, kas saka ka tagad ir modē sauļoties ar gludekli. Vienkārši šobrīd nav modē būt sarkanam. Lai gan, ja jūs noturat gludekli pie sejas tik ilgi, līdz tā ir melna, tad viss ir čikiniekā un Aivars nenāks jūs mācīt ar sarkanu mietu]
Vienkārši saudzējiet sevi un nerunājat ar svešiniekiem kas ir zaļi un kuriem tek gļotas no visām malām. It īpaši, ja viņi apgalvo ka netic citplanētiešiem.
Shizo Shurikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru