Ja Čaks Noriss aprecētu Kseniju Sobčaku, un pieņemtu viņas uzvārdu, viņš būtu Čaks Sobčaks.
Es, kā jau pilntiesīga (tīrasinīga) savas mātes meita, garlaicības un briesmīgās vasaras rutīnas kliedēšanai nolēmu izmantot jau sen pazīstamo copy-paste metodi. Tātad, (ak dievs, ko es tur sabumbulēju) es kopēšu savas mammas, Sanitas rībenas rakstu sērijas ideju. ha. Tas izklausās šausmīgi tizli, bet nu, lai paliek ar to.
Varam izlikties, kas es neko neesmu rakstījusi. Tātad, no šīs pašas dienas, es svēti apsolos katru vakaru piesēsties (ar lielām mokām) pie melnā portatīvā, un uzrakstīt, kā man pa dienu gāja. Šodien ir ceturtdiena. Šis ir ievads. Tūlīt uzdrukāšu rakstu par šodienu - t.i. ceturtdienu. Lai pavisam nekopētos, es nerakstīšu ''Nedēļa. Ceturtdiena''. nē. Es rakstīšu ''Pirmā diena. Ceturtdiena''
Pagaidām atvēsieniet savas piekusušās smadzenes (attāla ''Galapagu salas'', K. Vonnegūts, citēšana)
Jums muļķiks no pagājušā gadsimta.
Surikāts
Varam izlikties, kas es neko neesmu rakstījusi. Tātad, no šīs pašas dienas, es svēti apsolos katru vakaru piesēsties (ar lielām mokām) pie melnā portatīvā, un uzrakstīt, kā man pa dienu gāja. Šodien ir ceturtdiena. Šis ir ievads. Tūlīt uzdrukāšu rakstu par šodienu - t.i. ceturtdienu. Lai pavisam nekopētos, es nerakstīšu ''Nedēļa. Ceturtdiena''. nē. Es rakstīšu ''Pirmā diena. Ceturtdiena''
Pagaidām atvēsieniet savas piekusušās smadzenes (attāla ''Galapagu salas'', K. Vonnegūts, citēšana)
Jums muļķiks no pagājušā gadsimta.
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru