Šodienai nekāda ievada nevajag, manuprāt. Pietiks ar to, ka pateikšu, ka šodien ir ceturtdiena.
Īsti nezinu, cikos pamodos. Pa miegam vēl dzirdēju, kā mamma prasa kaut ko par kaut kādu ministriju, un mammas draudzene viņai kaut ko atbildēja. Tad viņa visiem pateica - čau - un aizgāja.
Ja kas, es jau gandrīz nedēļu guļu uz grīdas. vienkārši. Ietinusies palagā, spilvens zem galvas, un guļu nost. Pirmajā naktī bija bišku nepierasti/neērti. Taču tagad varu aizmigt, un gulēt daudz daudz labāk kā gultā.
Tātad, mammas draudzene ar meitu taisījās braukt uz Dominu. Es vēl nedaudz pagulšņāju uz savas improvizētās guļvietas, un tad piecēlos. Elza (mana mazā māsa) domāja, vai braukt līdzi Līgai un Annai uz ''Domina shopping'' vai nē. Beigās izdomāja, ka nē.
Es atļāvos būt nejauka, un apēdu pēdējo ābolu, kas atradās mūsu virtuvē. Varbūt tur atrodas vēl kāds, bet viņš man nav devis ziņu par sevi. Iegāju vannas istabā. Iztīriju zobus. Paskatījos spogulī, un sāku domāt, kurā brīdī tieši sākas vecums, jeb, tā izpausmes -krunkas, izspiedušās vēnas, raiba āda, u.t.t. Tas tā pēkšņi notiek? Tu vienu dienu pamodies, un esi raibs, krunkains - vecs? Nezinu. Un nemaz negribu zināt.
Pēc ilgstošas domāšanas spogulī, es izdomāju, ka man vecums vēl tālu.
Aizgāju uz virtuvi, un apēdu nedaudz mājas siera. Vienu banānu. Izdzēru glāzi ūdens.
Ieslēdzu datoru. Pačekoju, kas jauns. Nekā īpaša nebija.
Iegāju skype. Sāku čatot ar draudzeni. Te es neizvērsīšos...
Izmazgāju matus. Ar syoss. Vai kā viņu tur. apģērbos. Pulkstenis bija gandrīz divpadsmit. Pačatoju ar draudzeni. Māsa ēda maizītes, es ēdu maizītes [[visi ēda maizītes]]
Tad pie manis atnāca Roberta un Artūrs. Te es atkal neizvērsīšos. Es atdevu atslēgas, austiņas, nedaudz papļāpājām, tad es viņus pavadīju ārā pa dzīvokļa durvīm. ha.
Pēc neliela brīža atgriezās mammas draudzene no ''Domina shopping''. Kaudzēm sapirkušās. Pirms tam jau biju sākusi mizot kartupeļus. Tagad mizoju rabarberus. Kūkai. Tas ir, ne tagad, bet brīdi pēc ciemiņu atnākšanas.
Vēl pēc neilga brīža atnāca mamma. Viņa ar draudzeni aizgāja uz veikalu. Kaut ko nopirkt. Es tikai mizoju un griezu rabarberus. Jau nedaudz savītuši. hahaha.
Uzēdām kartupeļus - saprotams, ar krējumu. Kā nu bez tā. Eh. Tad mammai bija jautrība virtuvē, par to vairāk varat izlasīt TE
Uzēdām kūkas. Mamma vienai - tai, kas bez rabarberiem - bija uztaisījusi putainu cepurīti no olas baltuma. Kaut kā negaršīgi. Nebija cukura. Garšoja pēc jēlas olas. Piedošanu.
Un tad... tad es pieslēdzos portatīvajam (šodien tāda portatīva diena) Vēl kaut kad, pa vidam, sāku lasīt K.Vonnegūta ''Līķu pēteris''. Iesaku. Tiešām interesanti. Par dubulto slepkavu.
Tad datoru savāca mamma. Lai ierakstītu ļoti līdzīgu rakstu šim - tikai no sava skatpunkta. Manuprāt, interesanti. Tas varētu saukties ''Ģimenes ikdiena no dažādiem skatpunktiem''
Krūmiņš man neatbild skaipā. Hmm.
Vēl pirms mamma paņēma darotu, viņas draudzene aizgāja. Tad mamma par kaut ko sacepās (droši vien par to, ka man negaršo olas baltums) un ieslēdzās savā istabā.
Un kamēr viņa bija dušā, es atkal pieslēdzos portatīvajam. Un tagad drukāju šo te. Garāko rakstu savā mūžā.
Surikāts
Īsti nezinu, cikos pamodos. Pa miegam vēl dzirdēju, kā mamma prasa kaut ko par kaut kādu ministriju, un mammas draudzene viņai kaut ko atbildēja. Tad viņa visiem pateica - čau - un aizgāja.
Ja kas, es jau gandrīz nedēļu guļu uz grīdas. vienkārši. Ietinusies palagā, spilvens zem galvas, un guļu nost. Pirmajā naktī bija bišku nepierasti/neērti. Taču tagad varu aizmigt, un gulēt daudz daudz labāk kā gultā.
Tātad, mammas draudzene ar meitu taisījās braukt uz Dominu. Es vēl nedaudz pagulšņāju uz savas improvizētās guļvietas, un tad piecēlos. Elza (mana mazā māsa) domāja, vai braukt līdzi Līgai un Annai uz ''Domina shopping'' vai nē. Beigās izdomāja, ka nē.
Es atļāvos būt nejauka, un apēdu pēdējo ābolu, kas atradās mūsu virtuvē. Varbūt tur atrodas vēl kāds, bet viņš man nav devis ziņu par sevi. Iegāju vannas istabā. Iztīriju zobus. Paskatījos spogulī, un sāku domāt, kurā brīdī tieši sākas vecums, jeb, tā izpausmes -krunkas, izspiedušās vēnas, raiba āda, u.t.t. Tas tā pēkšņi notiek? Tu vienu dienu pamodies, un esi raibs, krunkains - vecs? Nezinu. Un nemaz negribu zināt.
Pēc ilgstošas domāšanas spogulī, es izdomāju, ka man vecums vēl tālu.
Aizgāju uz virtuvi, un apēdu nedaudz mājas siera. Vienu banānu. Izdzēru glāzi ūdens.
Ieslēdzu datoru. Pačekoju, kas jauns. Nekā īpaša nebija.
Iegāju skype. Sāku čatot ar draudzeni. Te es neizvērsīšos...
Izmazgāju matus. Ar syoss. Vai kā viņu tur. apģērbos. Pulkstenis bija gandrīz divpadsmit. Pačatoju ar draudzeni. Māsa ēda maizītes, es ēdu maizītes [[visi ēda maizītes]]
Tad pie manis atnāca Roberta un Artūrs. Te es atkal neizvērsīšos. Es atdevu atslēgas, austiņas, nedaudz papļāpājām, tad es viņus pavadīju ārā pa dzīvokļa durvīm. ha.
Pēc neliela brīža atgriezās mammas draudzene no ''Domina shopping''. Kaudzēm sapirkušās. Pirms tam jau biju sākusi mizot kartupeļus. Tagad mizoju rabarberus. Kūkai. Tas ir, ne tagad, bet brīdi pēc ciemiņu atnākšanas.
Vēl pēc neilga brīža atnāca mamma. Viņa ar draudzeni aizgāja uz veikalu. Kaut ko nopirkt. Es tikai mizoju un griezu rabarberus. Jau nedaudz savītuši. hahaha.
Uzēdām kartupeļus - saprotams, ar krējumu. Kā nu bez tā. Eh. Tad mammai bija jautrība virtuvē, par to vairāk varat izlasīt TE
Uzēdām kūkas. Mamma vienai - tai, kas bez rabarberiem - bija uztaisījusi putainu cepurīti no olas baltuma. Kaut kā negaršīgi. Nebija cukura. Garšoja pēc jēlas olas. Piedošanu.
Un tad... tad es pieslēdzos portatīvajam (šodien tāda portatīva diena) Vēl kaut kad, pa vidam, sāku lasīt K.Vonnegūta ''Līķu pēteris''. Iesaku. Tiešām interesanti. Par dubulto slepkavu.
Tad datoru savāca mamma. Lai ierakstītu ļoti līdzīgu rakstu šim - tikai no sava skatpunkta. Manuprāt, interesanti. Tas varētu saukties ''Ģimenes ikdiena no dažādiem skatpunktiem''
Krūmiņš man neatbild skaipā. Hmm.
Vēl pirms mamma paņēma darotu, viņas draudzene aizgāja. Tad mamma par kaut ko sacepās (droši vien par to, ka man negaršo olas baltums) un ieslēdzās savā istabā.
Un kamēr viņa bija dušā, es atkal pieslēdzos portatīvajam. Un tagad drukāju šo te. Garāko rakstu savā mūžā.
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru