Ahh, šeit, Rīgā, es pamožos daudz labāk kā Tukumā (jo šeit es guļu bez segas, un vēsumā ir vieglāk pamosties) Pamodos septiņos, bet izlēmu, ka vēl jāpaguļ. Tad nu tādā pusmiegā pavadīju savu laiku līdz aptuveni deviņiem/pus desmitiem.
Brokastīs apēdu vienu banānu, izdzēru glāzi ūdens ar citronu. (No rītiem man sevišķi negribas ēst), tad mēs gājām mammai izņemt bikses no šuvējas (vai pareizāk - pie šuvējas). Gājām uz mikroautobusu, braucām uz mammas biroju.
Tapa divi ekscentriski mākslas darbi (kad varēšu, ieskenēšu/nobildēšu) tad aizgājām ar māsu uz veikalu nopirkt saldējumu. (Es paņēmu rūjienas šokolādes, mammai kāruma ar balto pildījumu, māsai.. rimi delights (opā, sarakstīju visu dilstoši - no labākā saldējuma, uz sliktākiem)
Braucām paēst uz kafeinīcu ''Ostas skati'' pirmo reizi biju šajā vietā, man patika. Rinda gan bija liela - bet tas jau sīkums (lai gan gaiss tiešām sutīgs) Paņēmu dārzeņu salātus (paprika, kaut kas balts un nepazīstams(mamma izteica minējumu, ka tas varētu būt redīss), salāti, tomāti, varbūt vēl kaut kas), Ar mizu ceptus kartupeļus, kā arī apelsīnu (vai multiaugļu, nezinu) sulu.
Apēdu visu. (Paldies dievam, nekādas smaguma sajūtas vēderā(kāpēc es izklausos kā sieviete no ''espumizan'' un ''activia'' reklāmām?))
Veikalā nopirkām katrai pa diviem saldējumiem (man - šokolādes kārums un šokolādes rūjiena, mammai - divas ''Tio'' vēsmas, māsai - šaušalīgi dārgais''Kitekat'' un ''Tio'' dzeltenais sulas)
Mamma darbā vēl šo to padarīja, tad braucām uz slēpošanu (uz ūdens)
Es arī pamēģināju. Veselas divas reizes! Neilgu laiciņu pat noturējos uz ūdens. Pirmajā reizē slēpoju (jeb kritu) aiz lielā kutera, pēctam aiz mazāka un mierīgāka. Kritu uz sāniem, uz slēpēm, uz priekšu un pakaļu, (tagad esmu zilumaina un kaut ko darīt nespējīga) bet prieks - uz visiem 100. Lieliski. Pārēdos saldos ķiršus, zemenes, magoņu bulciņas un ūdeni (gan Lielupes, gan parasto)
Ar mammu gājām uz veikalu, jo viņai vajadzēja kefīru, ar ko izmazgāt kaut kādu traipu drēbēs. Sapirkāmies kaudzēm visu ko, tikai ne kefīru. Hm.
Ja kas, vakar nonācu pie atklāsmes - par Veģetārismu. (padomā, pirms lasi tālāk, varbūt tavi nervi neizturēs un tu gāzīsi savu žulti pār mani un maniem memuāriem)
Cilvēki gudri spriedelē par visādām uzturvielām, blaha blaha blaha. It kā nepamatot (vai cenšoties nepamanīt) kaut ko.. tik nemanāmu, kā pašu slepkavību. Man tas šķiet liekulīgi. (Tad jau arī runājot par slpkavību var nevis apspriest to, bet gan slepkavas privāto dzīvi, ieroča īstumu, cenu, spējas, cietušā ādas krāsu, u.t.t.
Man jums jautājums - cik daudzi no jums spētu nogalināt govi, vistu.. dzīvu radību? Jūs varat zoo dārza lauku sētā glāstīt gotiņas, smaidīt par vistiņām, un tajā pašā laikā vakariņās ēst šašliku, cūkas cepeti, liellopu pastēti.. Kur jūsu acis?
Ja kas, manuprāt cilvēku gaļā ir vairāk barības vielu, nekā dzīvnieka (jūs teiksit, ka cilvēka gaļa ir piesārņota - diez kāpēc? govis lopkautuvē elpo 100x netīrāku gaisu kā mēs, ja kas)
Vienkārši, pirms rakstiet savus stulbos komentārus, aizejiet uz lopkautuvi. Tas ir viss ko jums lūdzu - kāpēc ne?
Jūs sakāt - pie lopkautuvēm smird. Tā gaļa, ko jūs ēdat nāk no tās smakas. Jūs domājat, ka gaļa rodas veikalos, vai arī mierīgā lauku sētiņā? Jūsuprāt tās govis/vistas.u.tt. iet ganībās? Viņas pat sauli nav redzējušas. Un nesaki, ka dzīvnieks nejūt. Ja tu tā domā, tu esi stulbāks par odu, kuru tikko nospiedu.
Vairs neatvainošos.
Surikāts
Mademoiselle de choc
Man nospļauties
Brokastīs apēdu vienu banānu, izdzēru glāzi ūdens ar citronu. (No rītiem man sevišķi negribas ēst), tad mēs gājām mammai izņemt bikses no šuvējas (vai pareizāk - pie šuvējas). Gājām uz mikroautobusu, braucām uz mammas biroju.
Tapa divi ekscentriski mākslas darbi (kad varēšu, ieskenēšu/nobildēšu) tad aizgājām ar māsu uz veikalu nopirkt saldējumu. (Es paņēmu rūjienas šokolādes, mammai kāruma ar balto pildījumu, māsai.. rimi delights (opā, sarakstīju visu dilstoši - no labākā saldējuma, uz sliktākiem)
Braucām paēst uz kafeinīcu ''Ostas skati'' pirmo reizi biju šajā vietā, man patika. Rinda gan bija liela - bet tas jau sīkums (lai gan gaiss tiešām sutīgs) Paņēmu dārzeņu salātus (paprika, kaut kas balts un nepazīstams(mamma izteica minējumu, ka tas varētu būt redīss), salāti, tomāti, varbūt vēl kaut kas), Ar mizu ceptus kartupeļus, kā arī apelsīnu (vai multiaugļu, nezinu) sulu.
Apēdu visu. (Paldies dievam, nekādas smaguma sajūtas vēderā(kāpēc es izklausos kā sieviete no ''espumizan'' un ''activia'' reklāmām?))
Veikalā nopirkām katrai pa diviem saldējumiem (man - šokolādes kārums un šokolādes rūjiena, mammai - divas ''Tio'' vēsmas, māsai - šaušalīgi dārgais''Kitekat'' un ''Tio'' dzeltenais sulas)
Mamma darbā vēl šo to padarīja, tad braucām uz slēpošanu (uz ūdens)
Es arī pamēģināju. Veselas divas reizes! Neilgu laiciņu pat noturējos uz ūdens. Pirmajā reizē slēpoju (jeb kritu) aiz lielā kutera, pēctam aiz mazāka un mierīgāka. Kritu uz sāniem, uz slēpēm, uz priekšu un pakaļu, (tagad esmu zilumaina un kaut ko darīt nespējīga) bet prieks - uz visiem 100. Lieliski. Pārēdos saldos ķiršus, zemenes, magoņu bulciņas un ūdeni (gan Lielupes, gan parasto)
Ar mammu gājām uz veikalu, jo viņai vajadzēja kefīru, ar ko izmazgāt kaut kādu traipu drēbēs. Sapirkāmies kaudzēm visu ko, tikai ne kefīru. Hm.
Ja kas, vakar nonācu pie atklāsmes - par Veģetārismu. (padomā, pirms lasi tālāk, varbūt tavi nervi neizturēs un tu gāzīsi savu žulti pār mani un maniem memuāriem)
Cilvēki gudri spriedelē par visādām uzturvielām, blaha blaha blaha. It kā nepamatot (vai cenšoties nepamanīt) kaut ko.. tik nemanāmu, kā pašu slepkavību. Man tas šķiet liekulīgi. (Tad jau arī runājot par slpkavību var nevis apspriest to, bet gan slepkavas privāto dzīvi, ieroča īstumu, cenu, spējas, cietušā ādas krāsu, u.t.t.
Man jums jautājums - cik daudzi no jums spētu nogalināt govi, vistu.. dzīvu radību? Jūs varat zoo dārza lauku sētā glāstīt gotiņas, smaidīt par vistiņām, un tajā pašā laikā vakariņās ēst šašliku, cūkas cepeti, liellopu pastēti.. Kur jūsu acis?
Ja kas, manuprāt cilvēku gaļā ir vairāk barības vielu, nekā dzīvnieka (jūs teiksit, ka cilvēka gaļa ir piesārņota - diez kāpēc? govis lopkautuvē elpo 100x netīrāku gaisu kā mēs, ja kas)
Vienkārši, pirms rakstiet savus stulbos komentārus, aizejiet uz lopkautuvi. Tas ir viss ko jums lūdzu - kāpēc ne?
Jūs sakāt - pie lopkautuvēm smird. Tā gaļa, ko jūs ēdat nāk no tās smakas. Jūs domājat, ka gaļa rodas veikalos, vai arī mierīgā lauku sētiņā? Jūsuprāt tās govis/vistas.u.tt. iet ganībās? Viņas pat sauli nav redzējušas. Un nesaki, ka dzīvnieks nejūt. Ja tu tā domā, tu esi stulbāks par odu, kuru tikko nospiedu.
Vairs neatvainošos.
Surikāts
Mademoiselle de choc
Man nospļauties
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru