svētdiena, 2011. gada 28. augusts

Ganeša. Kas tas tāds?

Citurs raksta ''Ganešs'', citur ''Ganeša'' vēl kaut kur ''Ganēša''. Katrā gadījumā vispareizākais laikam būtu - ''गणेश''. Nē, es arī nezinu tos burtiņus (Sanskrits). Varbūt ka tur rakstīts ''Debesis ir zaļas'' vai kaut kas tāds. Bet Google man teica šitā.

Baznīca noliedz Indiju un tā tālāk, jo viņiem, redz, esot daudzdievība. Baznīcai es neticu, un re, tam ir pamats.
Indieši ir vienkārši, kā lai prastāk izsakās, sadalījuši to dievu, nu, to visu, jeb augstāko spēku, vairākās tā izpausmēs. Un katrai no tām devuši vārdu. Dusmas, iekāre, veiksme, prieks, alkatība... ko tik vien vajag. Bet man vislabāk no visiem patīk Ganeša. Nezin tādu?
Ganeša simbolizē veiksmi, gudrību, pārticību. Attēlos ar viņu, viņam pie kājām vienmēr ir saldumi - kā pārticības zīme. Un viņš pats izskatās labi paēdis, vai ne?
Leģenda stāsta, ka viņa tēvs un māte ir Parvatī un Šiva. Tajā pašā laikā var atrast arī, ka viņš tā īsti neesot parvatī dēls. Kas to lai zin.



Kā stāsta Šeit, Ganešs ir arī kā ''apstākļu aizvācējs''. T.i. - aizvāc no ceļa visu, kas varētu traucēt tavam nodomam. Kā saka, ''gribēji kā labāk, sanāca, kā vienmēr''. Tad nu ganeša figūriņa rūpējas, lai tā nenotiktu. Ja tam tic.

No 1 līdz 11tajam septembrim, ja kas, ir Ganeša svētki, tādēļ indijā tiek izpirktas viņa figūriņas kaudzēm.
(Nu re, nav jau brīnums, kāpēc mani iesauca par ziloni. Es tikai par konfektēm vien domāju, jo kur vien es esmu, tur ir konfektes (jo citādi es tur neesmu))

Surikāts

Nav komentāru: