Pulkstens ir jau viens naktī, un es tā kā tāds ņindza mēģinu būt neredzama, vai drīzāk - nedzirdama. Ak, tikko kā šo uzrakstīju, mana aizmigusī oma pēkšņi atmodās, lai pateiktu '' gulēt'' un atsāktu krākt. Tā arī nesaprotu, tēlo, vai patiešām?
Jau kārtējo reizi nonāku pie secinājuma, ka citu blogi ir interesanti.. ko es laikam nesaku ar savējo, nezinu, man nav interesanti lasīt savus rakstus, jo es jau viņus esmu uzrakstījusi, protams, es nesaprotu, kāpēc es šo vispār uzrakstīju.
Lai padarītu šo tekstu kaut maz pievilcīgāku, es varētu ievietot kādu bildi, protams, ne jau manu, nē, es to aizņēmos uz neatdošanu no googles tantes, manas bildes nav tik labas. Jā.
Jau kārtējo reizi nonāku pie secinājuma, ka citu blogi ir interesanti.. ko es laikam nesaku ar savējo, nezinu, man nav interesanti lasīt savus rakstus, jo es jau viņus esmu uzrakstījusi, protams, es nesaprotu, kāpēc es šo vispār uzrakstīju.
Lai padarītu šo tekstu kaut maz pievilcīgāku, es varētu ievietot kādu bildi, protams, ne jau manu, nē, es to aizņēmos uz neatdošanu no googles tantes, manas bildes nav tik labas. Jā.
Dzīvoklī ir četri cilvēki, un uzminiet, kurš ir nomodā? Par brīnumu, laikam jau es. Brīžiem tomēr neticās.
Varbūt visa dzīve ir viens nosapņots sapnis, varbūt esmu pavisam cits cilvēks, varbūt man ir divi gadi, un es vienkārši nosapņoju nākotni? Oho, esmu kruta.
Tagad būūs tas, kas rodas, ja neiet laikā gulēt. Taramm..
Pilnīgs sviests ar nosaukumu...
Mana vasara ir sadalīta apmēram šādi -
Jūnija sākums ir ekstāzes laiks, jo skola ir beigusies, un, ak, esmu tikusi nākamajā klasē, un ak, ir tik daudz brīva laika, un ak...
Ko LAI ES PIE VELNA DARU?
Dienas ritms pazūd kopā ar kreisās kājas zeķi, un es pamožos tad, kad es ēstu pusdienas, vai pat ietu mājās no skolas (skolas laikā, protams). Puse dienas ir vienkārša sēdēšana, domājot ''ko lai dara? Ak nē, jau vakars, vēl viena pazaudēta diena. Ir jau arī dienas, kad kāds, kurš jau atguvies no pēcskolas ekstāzes, aicina laukā, un tās dienas parasti ir interesantas.
Aptuveni jūnija beigās notiekt lielais *CLICK* un tu apjēdz, ka vasara ir jau pusē, un ka tas noteikti ir jāpaziņo Latvijai caur draugiem.lv ''runā'' sadaļu. Nu labi, tas neattiecas uz mani (''runā''). Es neesmu tik gudra, lai ierakstītu kaut ko ieteikšanas vērtu.
Es ar steigu peldos visos ezeros pēc kārtas (lai gan šis gads bija izņēmums, jo maija beigās jau cepināja ka mikroviļņu krāsnī). Sajūsma, jo ir tik daudz ko ēst, un vēl ir ritenis, tātad var aizbraukt kaut kur. Tiek sarunāts brauciens kaut kur uz Enguri, uz pikniku, kaut kad. Jām.. šogad vēl neesmu bijusi Engurē.
Ap jūlija beigām ir ''Laikam bišku ilgojos pēc skolas'' laiks. Nu, ne jau tieši pēc skolas, bet pēc tās sajūtas, dienas ritma, smaržas, skolotājiem, skolēniem, visa, kas saistās ar skolu. mācības... tas lai paliek.
Un ja Augusta beigās sākas labs laiks, gribas viņu dauzīt kā ledu priekš mohito. Nezinu vēl, vai Augustu, vai laiku. Peldkostīms, protams, ir kaut kur kopā ar kreisās kājas zeķi, dienas ritmu un tamlīdzīgām lietām, bet labo laiku tak nevar palaist garām! Un tad ir dimbā. Jā.
Tagad, protams, ir pēdējā, pfu, priekšpēdējā stadija. Pēdējā ir ''ak, NĒ, parīt jau skola, ceru, ka es SAPŅOJU''
Surikāts.
Re, tapa vesels murgains raksts par neko. Vai par vasaru. Kas to lai zin. Labi, kusš, Elīna. Čučēt maršs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru