Mēs visi esam bijuši mazi, un visiem briesmīgās audzinātājas bērnudārzos ir likušas spēlēt briesssmīgas atmiņas spēles. Jā, un ja tu izgāzies, tu dabūji lielu papildporciju biezpiena. Vai vismaz tev piedraudēja, ka tādu iedos.
Nu, varbūt es mazliet pārpīlēja. Kā saka 'nebāz kaķi vienā maisā'' vai kaut kā tamlīdzīgi. Varbūt
...un pienāca tā diena, kad man ar māsu nebij ko darīt. Tas bija tai tālajā augusta sākumā, un tad atlidoja debesu eņģeļi vai vismaz mušas, un sniedza ideju, lielu kā pupa, (gliemežvāku no Liepājas izskatā) un ūdenskrāsas. Un tad viņas (mušas) teica -
Jums būs veidot spēli! Jums būs krāsot gliemežvākus!
Jums būs aizvērties un klausīt!
Tā tapa lieliska atmiņas spēle, ar ko mocīt nabaga mazus bērnus. Bet tagad foto.
 |
| Gliemežvākus no vienas puses nokrāso vienā krāsā. Mums tā bija - sarkanā. |
 |
| No iekšpuses nokrāso tā - viens pāris zils, viens rozā, viens svītrains.... |
 |
| Tagad apgriežam otrādi, un spēlējam kā parasto atmiņas spēli - paceļ vienu gliemežvāku, un tad pa gājienam meklē otru krāsu - tādu pašu. Uzvar tas, kurš atradis visvairāk gliemežvākus! |
 |
| .Minkam arī gribas spēlēt.... |
 |
| .,... |
Izpriecājieties kārtīgi, man nu jāliek bildes nākamajam rakstam.
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru