ĶIRŠI?

Nu ko, pienācis laiks kārtējai atskaitei par to, kas jauns un labs noticis pēdējās dienās. (Vai pēdējajās? Nekad neesmu tikusi skaidrībā, kā tad īsti ir)

Tātad...nu vispār jau šī nedēļa ir bijusi samērā garlaicīga, salīdzinot ar iepriekšējo. Bet es pacentīšos, un izspiedīšu no sevis, cik tik daudz var.

Tātad, nedēļas sākumā es ļoti aktīvi marinējos dārzā, inspicējot rododendrus un deportējot gliemežus ārpus mūsu dārza teritorijas (paklusējam piecas minūtes par nabaga gliemežiem kuri nu ir palikuši bez mājām)

Vispār es vēlaizvien neesmu noķērusi vasaras sajūtu. Varbūt pie tā vainojams drūmais laiks, nezinu. Dažas dienas tomēr ir diezgan saulainas, nav ko melot. Bet gribētos vairāk pie dabas - tanī pat laikā doma par kasīšanos visu atlikušo vasaru man nešķiet pārāk kārdinoša. Varbūt kādu dien' uz jūru jāaizlaiž?  Vienai. Hm.

Vakar es apstaigāju savus pavisam vecos - netik vecos - nesenos blogus. Pamparam, es pacentīšos un ielikšu dažas adreses tūlīt, lai varat pasmieties par manu izaugsmi (kura turpina augt, protams)
Kamēr es meklēju...

Esmu diezgan droša, ka pirmais ir šis - ELĪNAS DIENASGRĀMATA.
Tālākās adreses galīgi nebūs nekādā hronoloģiskā secībā.

Šo blogu mēs uztaisījām kopā ar astoņkāji (kurš tur uzrakstīja tieši neko)  - Dzerminka.
(Nosaukums neko neizsaka, ticiet man)

Kā redziet, sākumā es biju diezgan pamatīgi pievērsusies blogspotam. sākumā.
Tad es pievērsos latviešu blogu saitiem (neesmu droša, vai sekojošais nav mans pats-pirmais. Galīgi neesmu droša. MAZĀ

Tad blogs kaut ko nočakarēja, un es uztaisīju jaunu blogu, ar ļoti dīvainu nosaukumu. Kurš arī neko neizsaka par tā saturu. Galīgi ne. Mamma

Es izlaidīšu veselu lērumu vienraksta blogu, garlaicīgu blogu, un nesakarīgu blogu.
Tad es pievērsos pizco (diemžēl neatceros, kā manu blogu sauca) un vēl kaut kādam...jā, man nav pārāk laba atmiņa.

Šis ir mans pirmais ''kārtīgais'' blogs - Avīze. (ucoz.lv saitē. Diezgan praktiska mājaslapa, tikai bez jebkādiem spam-filtriem. diemžēl.)

Tad es atklāju wordpress valstību. Zupā.
Un tas nav viss! (Vai esmu jau zaudējusi jūsu uzmanību? seski, seski, seski, vardes, žirafes, silikons, līvu akvaparks, labi pietiks)

Es centos izveidot blogu savai māsai. Man tas izdevās ne-pārāk, (ja jau es par viņu atcerējos tikai vakar) Elzas blogs.

Tad es atgriezos pie blogs.lv un uzmeistaroju vienu bezsakarīgu blogu. Bāze.

Man radās ģeniālas idejas. daudz. Krāsainais. , YOU NEED TO HATE THIS CAT, Minka.

Un, protams, es izdomāju kaut kur sabāzt savus dzejoļus. Paga, nē, bija kaut kas labs.

KAUT KAS LABS

(es pie šīs dziesmas vienmēr raudu. Cik zinu, viņa pēdējā, vai priekšpēdējā dziesma.)



Mani neglītie dzejoļi.

Starpcitu, vienubrīd es iemēģināju arī tumblra pasauli.

Pilnīgi nesakarīgs nosaukums. (un kāpēc ir tik grūti uzrakstīt tumblr?)

Pa lielam tas arī viss no maniem blogiem. Kā i? Zinu, zinu, nav tik daudz, lai būtu iespaidīgi, bet priekš manis - pietiekami. Katrā gadījumā, lai nebūtu neskaidrību - man svarīgākā nav kvantitāte, bet gan kvalitāte, tāpēc es centos iesākumā izmēģināt visu, lai zinātu, kas man tīk. Gan jau ar laiku es pametīšu arī šo blogu, un došos labāka saita meklējumos.

Diezgan droši.

Prātoju, ka derētu pastrādāt pie grāmatas, bet šodien man galīgi nav garastāvokļa kaut ko domāt. Vakar māsa svinēja savu dzimšanas dienu, vienīgais brīdis, kad tas mainīja manu ierasto ikdienas gaitu, bija svētais mirklis, kad man pasniedza kalorijām pilnu kūkas gabalu (ņamņam ņam)

Datorā atspīd palodze&logs un es redzu, kā kaķis iekārtojas snaudai (vēlaizvien nesaprotu, kā kaķi var tik sasodīti ilgi gulēt? NĒ, visi dzīvnieki. Kā?)

Esmu sākusi klausīties tādu jauku mūziku (Soley)

Atā.
Surikāts.