Vienmēr ir jauki iet uz dzimšanas dienām. Pirmkārt, parasti tur ir ēdiens, otrkārt, var labi izklaidēties, un jā, protams, vienmēr ir patīkami apzināties, ka tu neesi vienīgā, kura strauji tuvojas pusmūžam....joks.
Un kā vienmēr - man ir arī bildes. Patiesībā es gribēju sākt rakstīt jau vakar, bet Astoņkājis, kā vienmēr, bija čammmmma un neatsūtīja man bildes laikā (tā vietā viņa nosēdēja pusi nakts, skatoties Simpsonus - es viņu labi saprotu)
Diena sākās tieši vienos divdesmit (un es, kā vienmēr, biju nogulējusi pusi dienas)
Es devos uz skolu, lai atdotu tikko nopirkto Latviēšu valodas grāmatu (jo iepriekšējo es, gudriniece, veiksmīgi pazaudēju. Esmu pārliecināta, ka kaut kad, tuvāko dienu laikā viņa vienkārši kaut kur uzradīsies)
Pēc aptuveni stundas tieši pie Origo mēs kopā ar Atoņkāji satikām vēl divas beibes - kā es tikko sapratu,an nav bilde ne ar vienu no viņām! Shame on me!
Mēs klusējot devāmies uz Vērmaņdārzu, kur:
Mazliet papikačū (kojāmies?)
Un mazliet pārbaudījām spraita pudeles līdzsvara izjūtu.
Pēctam mēs lēnā gaitā devāmies uz centru, kur mēs uzēdām, bet tas arī viss. Centrā.
Tad mēs pasēdējām pie kanāla.
Tur bija skaisti. Mazliet smirdēja, ko mēs apjautām vēlāk (un kā mēs vēl apjautām, neredzot, ka ir kaut kas, kam jāsmird, mēs nemaz nesajūtam tā smaržu. Nopietni. (nu labi, sapuvuši āboli un tamlīdzīgas neģēlības neskaitās))
Kā redziet, pa lielam viss bija super. Es sapratu, ka man vairs negaršo karameļu krēms (esmu šokā, nebiju domājusi, ka tāda diena kādreiz pienāks)
Un tad mēs vēl mazliet pachillojām Vērmaņdārzā, kopā ar Astoņkāji un citiem zvēriem.
Koki bija ļoti fotogēniski.
Mums patika vāļāties zem kokiem.
Un man nav ne jausmas, kā nosaukt šito. Kaut kādas neģēlības.
Un vēl es atradu kaut kādu hipsterīgu mūziku. Tātad. Ļoti jauki pavadīta diena. Tāpat kā es šodien piecēlos ap desmitiem. Un tagad es ēdu musli, ko biju tālredzīgi paslēpusi tik labi, ka pati nevarēju atrast.
Atā.
Turpinat skatīties hipsterīgas bildes un dzīvot skaisti.
Un kā vienmēr - man ir arī bildes. Patiesībā es gribēju sākt rakstīt jau vakar, bet Astoņkājis, kā vienmēr, bija čammmmma un neatsūtīja man bildes laikā (tā vietā viņa nosēdēja pusi nakts, skatoties Simpsonus - es viņu labi saprotu)
Es devos uz skolu, lai atdotu tikko nopirkto Latviēšu valodas grāmatu (jo iepriekšējo es, gudriniece, veiksmīgi pazaudēju. Esmu pārliecināta, ka kaut kad, tuvāko dienu laikā viņa vienkārši kaut kur uzradīsies)
Pēc aptuveni stundas tieši pie Origo mēs kopā ar Atoņkāji satikām vēl divas beibes - kā es tikko sapratu,an nav bilde ne ar vienu no viņām! Shame on me!
Mēs klusējot devāmies uz Vērmaņdārzu, kur:
Pēctam mēs lēnā gaitā devāmies uz centru, kur mēs uzēdām, bet tas arī viss. Centrā.
Tad mēs pasēdējām pie kanāla.
Tur bija skaisti. Mazliet smirdēja, ko mēs apjautām vēlāk (un kā mēs vēl apjautām, neredzot, ka ir kaut kas, kam jāsmird, mēs nemaz nesajūtam tā smaržu. Nopietni. (nu labi, sapuvuši āboli un tamlīdzīgas neģēlības neskaitās))
Un tad mēs vēl mazliet pachillojām Vērmaņdārzā, kopā ar Astoņkāji un citiem zvēriem.
Atā.
Turpinat skatīties hipsterīgas bildes un dzīvot skaisti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru