Pēdējās pāris dienas ir bijušas...diezgan interesantas, jā. Bilžu man tikpat kā nav (kad es tagad tā domāju, laikam gan easy varēju dažas uzņemt; bet nu nekas)
Tātad, trešdien man bija izlaidums GB TDS (Gints Bude) Bildes - visas - es dabūšu rīt, kad aizbraukšu uz Tukumu, bet šobrīd varu parādīt dažas - un tas jau ir kaut kas!
Te es (ar drausmīgi saviebtu seju) pozēju ar savu mazo mammu (viņa ir īsāka par mani arī tad, kad man nav 10cm kurpju) Ha. Bet vispār, mīļa bilde.
Un te, protams, klasiskā bilde ar Budi. Heijā, esmu pabeigusi! Laimīga! :)
Ceturtdiena...diezgan garlaicīga, laikam, vismaz neatceros, ka kaut ko interesantu būtu darījusi.
Man šķiet, ka es todien aizgāju uz parku, vai kaut kā tā. ĀĀ, es satiku Elzu.
Bet piektdiena - piektdiena gan bija jauka! Rīts gan sākās ar nelielu vilšanos (kā nekā, Sanitiņa uzaicināja mani uz kkādu Avon pasākumu, es aizbraucu, bet izrādījās, ka nekas nenotiek) Bet, lai nu kā, mēs forši pastaigājām, tad ar Baibu aizbraucām līdz centrāltirgum, kur es iztērēju gandrīz visu savu naudu.
Vispār tirgū ir vismaz trīsreiz lētāk kā veikalā, ja ne vairāk. Kilograms zemeņu - vidēji 1,30-2,30. Gurķi vispār par smieklīgu cenu (Ls 0,80 vai mazāk kilogramā) Un, tad, protams Arbūzs (0,30 santīmi kilogramā, kā nenopirksi?) Un ZOSU KĀJIŅAS.
Es viņas nebiju redzējusi TIK SEN. Nopietni. Es biju pilnīgi-pilnīgi-pilnīgi gar zemi. Es gan nopirku tikai 100gramus (un samaksāju 0,20 santīmus) bet es zinu - nākamreiz es pirkšu kilogramu. Trīs lati, nieks!
Tad es uztaisīju zemeņu zupu.
ZEMEŅU ZUPA.
Vajadzīgs:
Smērējamais siers (der Kāruma klasiskais, filadelfija, iespējams par Mascarpone)
Zemenes
Piparmētras
Pagatavošana:
Zemenēm norauj lapiņas. Zemenes samet lielā bļodā, pieliek klāt sieru. Par proporcijām - jo vairā siera būs, jo biezāka būs masa. (Sākumā es biju domājusi taisīt kremu (tad sieru vajag daudz) bet beigās zemenes izrādījās vairāk, un sanāca tāda kā zupa.) Visu sablenderē, ja gribas, var likt klāt cukuru, es gan neliku, jo zemenes tāpat saldas. Ieber svaigas (var arī kaltētas) piparmētru labas un vēlreiz sablenderē. Bļodiņā samet dažas nolobītas, nesablenderētas zemenes, tām pāri pārlej zupu. Dekorē ar piparmētru lapiņām, mellenēm - vienalga. Jā, klāt var likt da-jeb-kādas ogas, tur nekādu ierobežojumu nav. Galvenais, lai garšo. Pēc visa šitā uz kādām 10 minūtēm ieliek saldētavā, lai biezāka un atsvaidzinošāka. Ā, un var piepilināt mazliet citrona.
Kā redzqat, ļoti ņammīgi.
Sestdiena, t.i. vakardiena, bija ĻOTI, ĻOTI, ĻOTI jauka. Rīts nebija sevišķi interesants, ja neskaita to, ka aizgāju gulēt divos, jo izdomāju noskatīties Harija Potera piekto daļa (jā, man ir pieci gadi, blah, blah, blah)
Pamodos sešos. (Ļoti interesanti, ne?) Iedzēru tēju un Aizmigu. Pamodos vienpadsmitos, un izdomāju, ka jātaisās. Tad nu es sataisījos.
Un aizgāju uz parku.
Gulēju saulītē, lasīju grāmatu, ēdu cepumus, sauļojos, metu cepumus zvirbuļiem, un mazie zvirbulīši vēra vaļā savas mutes, un mammas viņos stūķēja cepumiņus. Tas bija mīļi.
Tad pie manis pienāca kaut kāds Austrālietis ( tā viņš stādījās priekšā) Un STUNDU kaut ko stāstīja par dievu. Angliski. Es gandrīz aizmigu. Viņš stāstīja, ka mani ir pārņēmis sātans, ka es jau 19 (???) gadus esmu dieva bērns, ka man jāatrod dievs sevī, un tādā garā. Ņemot vērā, ka dievs ir apziņa, es nesaprotu, kāpēc man būtu jākrīt ceļos vai tamlīdzīgi viena džekiņa dēļ, kurš vienkārši bija ļoti apgaismots (tāpat kā Buda, Ghandi, un visi pārējie)
Tad viņš teica, ka šodien dievs man deva lielāko iespēju manā dzīvē (atsūtīja viņu, ko?) un man esot 24 stundas laika, lai pieņemtu dievu (viņš nav mazliet sadomājies?)
Jautri, jā.
Vakarā mani uzaicināja uz Baltic Youth festival. Man neviens neteica, ka tas ir kristīgais pasākums. (Kā redziet, vakar dievs mani par kaut ko ienīda, ha) Tīri jau tas pasākums bija jauks, divas grupas man patika (jo es nesapratu, ko viņi dziedāja) Tad visi krita kaut kādā fanātiskā ārpātā un es aizgāju. Bet bija jauki, bija ļoti jauki vispār.
Nedomājiet, ka es esmu kaut kāda ateiste, ha. Vienkārši tu tici tad, ja nezini. Ticība ir ilūzija, ak, tūlīt mani kāds piekaus (varbūt man iespers zibens)
Jā, es ņirgājos. Labi, eju nokaunēties.
Tagad aizvēršos.
Es gāju par naksnīgo Rīgu, un bija ļoti jauki. Sajutos kā bērns, patīkama sajūta, beidzot.
Atā, Surikāts.
Tātad, trešdien man bija izlaidums GB TDS (Gints Bude) Bildes - visas - es dabūšu rīt, kad aizbraukšu uz Tukumu, bet šobrīd varu parādīt dažas - un tas jau ir kaut kas!
 |
| Te es eju (tikko saņēmusi diplomu un rozi, ha) |
 |
Te es (ar drausmīgi saviebtu seju) pozēju ar savu mazo mammu (viņa ir īsāka par mani arī tad, kad man nav 10cm kurpju) Ha. Bet vispār, mīļa bilde.
 |
| Tadammm. |
Ceturtdiena...diezgan garlaicīga, laikam, vismaz neatceros, ka kaut ko interesantu būtu darījusi.
Man šķiet, ka es todien aizgāju uz parku, vai kaut kā tā. ĀĀ, es satiku Elzu.
Bet piektdiena - piektdiena gan bija jauka! Rīts gan sākās ar nelielu vilšanos (kā nekā, Sanitiņa uzaicināja mani uz kkādu Avon pasākumu, es aizbraucu, bet izrādījās, ka nekas nenotiek) Bet, lai nu kā, mēs forši pastaigājām, tad ar Baibu aizbraucām līdz centrāltirgum, kur es iztērēju gandrīz visu savu naudu.
Vispār tirgū ir vismaz trīsreiz lētāk kā veikalā, ja ne vairāk. Kilograms zemeņu - vidēji 1,30-2,30. Gurķi vispār par smieklīgu cenu (Ls 0,80 vai mazāk kilogramā) Un, tad, protams Arbūzs (0,30 santīmi kilogramā, kā nenopirksi?) Un ZOSU KĀJIŅAS.
ZEMEŅU ZUPA.
Vajadzīgs:
Smērējamais siers (der Kāruma klasiskais, filadelfija, iespējams par Mascarpone)
Zemenes
Piparmētras
Pagatavošana:
Zemenēm norauj lapiņas. Zemenes samet lielā bļodā, pieliek klāt sieru. Par proporcijām - jo vairā siera būs, jo biezāka būs masa. (Sākumā es biju domājusi taisīt kremu (tad sieru vajag daudz) bet beigās zemenes izrādījās vairāk, un sanāca tāda kā zupa.) Visu sablenderē, ja gribas, var likt klāt cukuru, es gan neliku, jo zemenes tāpat saldas. Ieber svaigas (var arī kaltētas) piparmētru labas un vēlreiz sablenderē. Bļodiņā samet dažas nolobītas, nesablenderētas zemenes, tām pāri pārlej zupu. Dekorē ar piparmētru lapiņām, mellenēm - vienalga. Jā, klāt var likt da-jeb-kādas ogas, tur nekādu ierobežojumu nav. Galvenais, lai garšo. Pēc visa šitā uz kādām 10 minūtēm ieliek saldētavā, lai biezāka un atsvaidzinošāka. Ā, un var piepilināt mazliet citrona.
Kā redzqat, ļoti ņammīgi.
Sestdiena, t.i. vakardiena, bija ĻOTI, ĻOTI, ĻOTI jauka. Rīts nebija sevišķi interesants, ja neskaita to, ka aizgāju gulēt divos, jo izdomāju noskatīties Harija Potera piekto daļa (jā, man ir pieci gadi, blah, blah, blah)
Pamodos sešos. (Ļoti interesanti, ne?) Iedzēru tēju un Aizmigu. Pamodos vienpadsmitos, un izdomāju, ka jātaisās. Tad nu es sataisījos.
Un aizgāju uz parku.
Un vēl es redzēju, kā zvirbuļu mammas bāž saviem bērniņiem rīklē manus šokolādes cepumus. awwwJā, lasiet manu twitteri, btw. (@pieceofalien)
Gulēju saulītē, lasīju grāmatu, ēdu cepumus, sauļojos, metu cepumus zvirbuļiem, un mazie zvirbulīši vēra vaļā savas mutes, un mammas viņos stūķēja cepumiņus. Tas bija mīļi.
Tad pie manis pienāca kaut kāds Austrālietis ( tā viņš stādījās priekšā) Un STUNDU kaut ko stāstīja par dievu. Angliski. Es gandrīz aizmigu. Viņš stāstīja, ka mani ir pārņēmis sātans, ka es jau 19 (???) gadus esmu dieva bērns, ka man jāatrod dievs sevī, un tādā garā. Ņemot vērā, ka dievs ir apziņa, es nesaprotu, kāpēc man būtu jākrīt ceļos vai tamlīdzīgi viena džekiņa dēļ, kurš vienkārši bija ļoti apgaismots (tāpat kā Buda, Ghandi, un visi pārējie)
Tad viņš teica, ka šodien dievs man deva lielāko iespēju manā dzīvē (atsūtīja viņu, ko?) un man esot 24 stundas laika, lai pieņemtu dievu (viņš nav mazliet sadomājies?)
Jautri, jā.
Vakarā mani uzaicināja uz Baltic Youth festival. Man neviens neteica, ka tas ir kristīgais pasākums. (Kā redziet, vakar dievs mani par kaut ko ienīda, ha) Tīri jau tas pasākums bija jauks, divas grupas man patika (jo es nesapratu, ko viņi dziedāja) Tad visi krita kaut kādā fanātiskā ārpātā un es aizgāju. Bet bija jauki, bija ļoti jauki vispār.
Nedomājiet, ka es esmu kaut kāda ateiste, ha. Vienkārši tu tici tad, ja nezini. Ticība ir ilūzija, ak, tūlīt mani kāds piekaus (varbūt man iespers zibens)
Jā, es ņirgājos. Labi, eju nokaunēties.
Tagad aizvēršos.
Es gāju par naksnīgo Rīgu, un bija ļoti jauki. Sajutos kā bērns, patīkama sajūta, beidzot.
Atā, Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru