Šie karstuma/aukstuma/slapjuma/sausuma uzliesmojumi un tikpat ātrie norimumi man sāk krist uz nerviem. Ja man būtu izvēle, es, protams, izvēlētos mūžīgus 28 grādus un vidēji slapju laiku, un, protams, citu klimatu un zemi, un, moška, arī kontinentu, jo cik es gadu laikā esmu sapratusi, šīs zemes klimats pilnīgi noteikti man neder (un jā, es neesmu patriots. Laikam. Jā, ik palaikam uznāk kaut kādi bezjēdzīgi latviskuma uzliesmojumi, bet es tos ātri vien aizmirstu un aizmetu pagātnē.)
Vai tad pasaule nav viena?
Manuprāt patriotisms ir tas, kas dala pasauli daļās un neļauj visam būt vienam. Vienai valstij, piemēram. Tad es varētu bez jebkādiem pārmetumiem apmesties, piemēram, tagadējās Spānijas dienvidos un pavadīt tur visu savu atlikušo dzīvi-dzīvīti, kamēr vien neapniks.
Vai nav jauki? Atklāju kaut kādu fīču Prt Sc sakarā. Sākumā jebkas-kaut kas ir Jāprt sc'no, un tad jāie'paste'o iekš skype sarunas. voila - un bilde gatava.
Nu, pamēģiniet taču,
Nu, šitā ir galīgi stilīga dziesma.
Tomēr laikam ir vasara, bet, kā sākās, tā Augusts. Daudz darīšanu. Piemēram, 17tajā jāiet uz Prāta vērtas koncertu. Galīgi jauki. Ar Elziņu, tagad prātoju, ko viņai uzdāvināt (ziniet, divu mēnešu trimds prom no Latvijas nav nemaz tik maz! :D )
Tagad par runājošajiem kaķiem. Mani visvairāk no šīs interesantās kaķu sugas uzrunāja šis eksemplārs:
Es ceru, ka tas ir īstais video, jo es esmu pārāk slinka, lai to pārbaudītu.
Atsevišķām lielo smadzeņu pasugām tais senajos laikos govs lidošanas pieredzējums būtu licies varen smieklīgs. Viņa nepavisam neizskatījās gracioza.
Es nezinu kādēļ, bet man šķita, ka šis citāts no ''Galapagu salas'', K. Vonnegūts, likās varen atbilstošs visai šai cilvēcisko dzīvnieku, vai kā arī tur būtu-nebūtu padarīšanai.
Redzējāt to 15gadīgo Lietuvieti Rutu, kura uzvarēja Olimpiskajās? Redzējāt? Redzējāt?
Es gar zemi.
Aplausi.
Ar ko es jūs tagad gribu iepazīstināt?
Ar stumbleupon.com?
O, nē, tieša reklāma pilnīgi noteikti nav manā gaumē
It kā es zinātu, ko šis termins nozīmē.
Nu, es varu piedāvāt 15 veidus kā veiksmīgi nosist mūsu strauji izsīkstošos laika krājumus.
Bīdīt kursoru pa aplīšiem, liekot tiem sadalīties un pavairoties, beigās izdzemdējot kaut ko, katru reizi kaut ko citu, bet varbūt arī es maldos. (Ja tā, tad tur uzradīsies maziņš kosmonauts)
.
Galīgi nejēdzīga rotaļlietiņa
Kaut kas, ko es vēl aizvien neizprotu, bet tur ir kasete, tāpēc tas laikam ir kruti.
Šitas te murgs.
Disneja tēli reālajā dzīvē. (piemēram ragana no mazās nāriņas ir īpaši iedvesmojoša)
Lūkot te.
Ā, tulkojums vārdam FELICHITA ir Laime.
Lasu vecos draugiem.lv dienasgrāmatas ierakstus un žagojos, brizdama cauri savām ''Manu smadzeņu vietā ir štovēti kāposti'' un tamlīdzīgām attīstības fāzēm. Vispatīkamākā man šķiet pirmā un tagadējā. (Pirmās laikā radās, piemēram, dzejolis ''kuksa'', kuru kaut kur šī bloga dzīlēs esmu nopublicējusi)
Un pilnīgi nesaistīti ar visu iepriekšminēto atradu kāda mākslinieka spēles ar gaismu un ēnām.
Feini, ne?
Un katrā gadījumā, varat mēģināt izsekot šī mākslinieka otu vicināšanai un uzburt uz papīra kaut ko līdzīgu.
Lidošana nav bīstama. Bīstama ir lidmašīnas avārija.
Katrā gadījumā, gaisā vēl neviens nav palicis, vai ne?
Bet mūsu zemeslode taču atrodas gaisā. Pati savā.
Ak, vai.
Atgriežamies pie maniem ļoti jaukajiem ierakstiem draugu dienasgrāmatā. Labākais jau ir tas, ka galvā man darījās tas pats, kas tagad (lai gan es sāku stipri apšaubīt. to. Savu intelektu. Vai bīšanos no tā)
Nu ko šis liecina par mani?
Shame, shame on me.
Un šis tas dzejisks.
Ēnas.
Tumši pelēki gaismas atkritumi.
(Tik jauna un jau pesimiste? Bet kurā vietā pesimisms? Manas smadzenes.
Tās ir ļaunas.)
Vai iekava spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi?
(
)
Atcerējos par kādu grupu.
Vilkt psihodēliskas, izplūstošas spirāles un apļus.
voilā
Nu, tas pagaidām no manis viss. Šodien (šis raksts sākās trešdienā un beidzās ceturtdenā, pulksten 0:03, novērtējiet! )
Surikāts.
Vai tad pasaule nav viena?
Manuprāt patriotisms ir tas, kas dala pasauli daļās un neļauj visam būt vienam. Vienai valstij, piemēram. Tad es varētu bez jebkādiem pārmetumiem apmesties, piemēram, tagadējās Spānijas dienvidos un pavadīt tur visu savu atlikušo dzīvi-dzīvīti, kamēr vien neapniks.
Nu, pamēģiniet taču,
Tomēr laikam ir vasara, bet, kā sākās, tā Augusts. Daudz darīšanu. Piemēram, 17tajā jāiet uz Prāta vērtas koncertu. Galīgi jauki. Ar Elziņu, tagad prātoju, ko viņai uzdāvināt (ziniet, divu mēnešu trimds prom no Latvijas nav nemaz tik maz! :D )
Tagad par runājošajiem kaķiem. Mani visvairāk no šīs interesantās kaķu sugas uzrunāja šis eksemplārs:
Atsevišķām lielo smadzeņu pasugām tais senajos laikos govs lidošanas pieredzējums būtu licies varen smieklīgs. Viņa nepavisam neizskatījās gracioza.
Es nezinu kādēļ, bet man šķita, ka šis citāts no ''Galapagu salas'', K. Vonnegūts, likās varen atbilstošs visai šai cilvēcisko dzīvnieku, vai kā arī tur būtu-nebūtu padarīšanai.
Redzējāt to 15gadīgo Lietuvieti Rutu, kura uzvarēja Olimpiskajās? Redzējāt? Redzējāt?
Es gar zemi.
Aplausi.
Ar ko es jūs tagad gribu iepazīstināt?
Ar stumbleupon.com?
O, nē, tieša reklāma pilnīgi noteikti nav manā gaumē
It kā es zinātu, ko šis termins nozīmē.
Nu, es varu piedāvāt 15 veidus kā veiksmīgi nosist mūsu strauji izsīkstošos laika krājumus.
Bīdīt kursoru pa aplīšiem, liekot tiem sadalīties un pavairoties, beigās izdzemdējot kaut ko, katru reizi kaut ko citu, bet varbūt arī es maldos. (Ja tā, tad tur uzradīsies maziņš kosmonauts)
.
Galīgi nejēdzīga rotaļlietiņa
Kaut kas, ko es vēl aizvien neizprotu, bet tur ir kasete, tāpēc tas laikam ir kruti.
Disneja tēli reālajā dzīvē. (piemēram ragana no mazās nāriņas ir īpaši iedvesmojoša)
Ā, tulkojums vārdam FELICHITA ir Laime.
33. veidi kā palikt Kreatīvam.
Lasu vecos draugiem.lv dienasgrāmatas ierakstus un žagojos, brizdama cauri savām ''Manu smadzeņu vietā ir štovēti kāposti'' un tamlīdzīgām attīstības fāzēm. Vispatīkamākā man šķiet pirmā un tagadējā. (Pirmās laikā radās, piemēram, dzejolis ''kuksa'', kuru kaut kur šī bloga dzīlēs esmu nopublicējusi)
Un pilnīgi nesaistīti ar visu iepriekšminēto atradu kāda mākslinieka spēles ar gaismu un ēnām.
Un katrā gadījumā, varat mēģināt izsekot šī mākslinieka otu vicināšanai un uzburt uz papīra kaut ko līdzīgu.
Lidošana nav bīstama. Bīstama ir lidmašīnas avārija.
Katrā gadījumā, gaisā vēl neviens nav palicis, vai ne?
Bet mūsu zemeslode taču atrodas gaisā. Pati savā.
Ak, vai.
Atgriežamies pie maniem ļoti jaukajiem ierakstiem draugu dienasgrāmatā. Labākais jau ir tas, ka galvā man darījās tas pats, kas tagad (lai gan es sāku stipri apšaubīt. to. Savu intelektu. Vai bīšanos no tā)
Tikko es pirmoreizi biju tik ārprātīgi slapja ziemā. Ak, ko nu tur daudz stāstīt. Mēs bijām uz kalna [saprotams] Un braucām uz dibeniem, ar ragavām [jautri] Ar viko ar, bet tikai pāris reizes. Tad man aizbrauca jumts, [tā iemesls bija tas, ka sniegs nekusa [tas, kas man virsū] un nebija auksti vai slapji] Un es sāku vārtīties pa sniegu. Turklāt man vislaik slīdēja kājas, kad es kāpu kalnā, tāpēc tas vispār bija ārprātīgi.Es biju galīgi slapja, Jumts bija kautkur uz Āfriku aizbraucis, un [elza 'netīšām iemeta man sniegu,tādu pamatīgu, virsū. ] Aiz kakla!
Nu ko šis liecina par mani?
Shame, shame on me.
Un šis tas dzejisks.
Ēnas.
Tumši pelēki gaismas atkritumi.
(Tik jauna un jau pesimiste? Bet kurā vietā pesimisms? Manas smadzenes.
Tās ir ļaunas.)
Vai iekava spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi?
(
)
Atcerējos par kādu grupu.
Nu, tas pagaidām no manis viss. Šodien (šis raksts sākās trešdienā un beidzās ceturtdenā, pulksten 0:03, novērtējiet! )
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru