Žēl, ka Radeviča nedabūja Bronzu.
Ko nu, žēl, ka viņa nedabūja zeltu, bet nu - neko.
Tātad - Pipargurķīši. Šoreiz gan ne maziņie - bet gan mazliet lielāki. Bet tas - jau pēc jūsu pašu izvēles.
Pirmkārt - man jāpiebilst, ka virtuvē es ierados tad, kad apakša burciņai bija jau aizpildīta. Bet tas nekas. Augšā mēs pildījām tieši to pašu (atskaitot piparus) ko apakšā.
Tātad - te jūs redzat piecas lieliskas burciņas, kurās ir sastūķēti gurķi un šādas tādas lapas - 20g. diļļu (bet mēs, personiski, vienkārši iebāžam i apakšā i augšā kādus divus diļļu sēklu pušķīšus.) Pāris lapas upeņu dzinumu (pēc receptes - 5.g)
5.g. Dārza kalnmētras (nav ne jausmas, kas tās tādas, tāpēc mums tādu nav)
10. g. mārrutku sakņu (un atkal - mēs salikām lapas, kuras ir gluži tādas pašas. Es pierakstīšu gan mūsu personisko - gan grāmatas variantu, un tad jūs varat visi izlemt paši.)
2. daiviņas ķiploka (tās gan tikai apakšā)
4. mazi sīpoli. (arī tikai apakšā)
Tad ķēpīgākais darbs - katrā burkā noskaitīt aptuveni 30. melnos piparus.
Lūk, šādi.
Tad sastūķējām tās lapas (upeņu un mārrutku)
Un ieberam katrā burkā 10. smaržīgos piparus (virces)
Kā arī trīs krustnagliņas.
Ja nu tev vajag precīzāku versiju - tad te ir.
Šis viduslaiku moku rīkam līdzīgais verķis tiek pielietots tad, kad burkas pēc pasterizēšanas jāņem ārā no verdošā ūdens.
Tagad taisīsim pārlejamo šķidrumu (to, kurā skābējas gurķi).
Mums vajadzēs lielu katlu.
Receptē teikts - 0.5 litri. Mēs ielējām divus.
Uzvāram ūdeni, un pievienojam ēdamkaroti sāls un cukura. Uz puslitru liek 3-4 ēd.k 9% etiķa, tātad...parēķiniet.
Uzņemam divas minūtes. (Te es mēģinu kaltēt čilli. Man ir aizdomas, ka deviņvīru spēki (tie dzeltenie, vidū) varētu iegūt dīvainu piegaršu - vai drīzāk - piesmaržu)
Burciņās viss ir šitā smuki sabāzts. (dilles pa augšu, lai kāti nosedz un neļauj nekam aizmukt)
Noņemam katlu no uguns.
Un salejam (labais augšējais stūris) burciņās. Līdz augšai.
Vāji pieskrūvē klāt.
Uzliekam burciņas uz šķīvīšiem (man nav ne jausmas, kādēļ, bet tā ir, jau no seniem laikiem mēs tā daram) un ielejam ūdeni (bet tas nedrīkst pieskarties burkas kakliņam)
Uzliekam vārīties uz lielas uguns un ieliekam ūdenī - ūdens termometru. Nogaidam līdz 75-80 grādiem.
Tad ņemam burkas ārā (ar to moku rīku, vai dvieli, ja tāda nav) Un apgriežam otrādi. It kā esot arī jāparullē pa galda virsmu, bet mēs to nedarījām.)
Un apsedzam ar dvieli, lai saglabājas siltums.
Jā, un vāciņus pirmstam kārtīgi pievalcējam - pieskrūvējam.
Cik ilgi šādi turēt? Mēs turam uz nakti, un no rīta noliekam pagrabā - ziemai.
Labu apetīti!
Surikāts.
Ko nu, žēl, ka viņa nedabūja zeltu, bet nu - neko.
Tātad - Pipargurķīši. Šoreiz gan ne maziņie - bet gan mazliet lielāki. Bet tas - jau pēc jūsu pašu izvēles.
Pirmkārt - man jāpiebilst, ka virtuvē es ierados tad, kad apakša burciņai bija jau aizpildīta. Bet tas nekas. Augšā mēs pildījām tieši to pašu (atskaitot piparus) ko apakšā.
5.g. Dārza kalnmētras (nav ne jausmas, kas tās tādas, tāpēc mums tādu nav)
10. g. mārrutku sakņu (un atkal - mēs salikām lapas, kuras ir gluži tādas pašas. Es pierakstīšu gan mūsu personisko - gan grāmatas variantu, un tad jūs varat visi izlemt paši.)
2. daiviņas ķiploka (tās gan tikai apakšā)
4. mazi sīpoli. (arī tikai apakšā)
Mums vajadzēs lielu katlu.
Noņemam katlu no uguns.
Uzliekam vārīties uz lielas uguns un ieliekam ūdenī - ūdens termometru. Nogaidam līdz 75-80 grādiem.
Jā, un vāciņus pirmstam kārtīgi pievalcējam - pieskrūvējam.
Cik ilgi šādi turēt? Mēs turam uz nakti, un no rīta noliekam pagrabā - ziemai.
Labu apetīti!
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru