trešdiena, 2012. gada 8. augusts

Saldo duo ar mellenēm.

Nu ko, RECEPŠU LAIKS!
Krītam un ģībstam no sajūsmas (vēl ne) jo esmu nolēmusi parūpēties par jūsu fizisko formu!
Nu labi, tās trūkumu.

Abi šie saldie ir vienkārši - Saldi - un diezgan veselīgi, ja no to sastāva izņem saldās lietas (un atstāj plikas mellenes)

Tadammm.

Melleņu uzputenis.

Vajadzīgs:
 Ūdens un svaigas mellenes. VAI. Ūdens un melleņu sula.
Manna, Blenderis, Koka (vēlams) karote, cukurs.

Daudzumi? Tādu nav. Viss uz čuju. Pēc garšas. Pēc vēlēšanās. Pēc intuīcijas.

Pagatavošana:
 Tātad, Uzliekam katlu ar mellenēm vārīties. Ja ir ogas - vāram līdz brīdim, kamēr tās izšķīst. Ja sula - līdz brīdim, kamēr sāk vārīties.
 Lūk, šādi. Tad pieberam cukuru (ļaujiet vaļu savai mēlei un sestajam prātam)
Tas ir jāskatās ļoti pēc gaumes. Viens mīl saldāku - otrs skābāku uzputeni.
 Bišku pamaisam, pavāram - tad iemaisam iekšā mannā. Beriet, beriet - un ikpalaikam pacilājiet ar karoti, masai jābūt diezgan tumīgai (bet neprasiet vēl uzputeņa formu un biezumu - tas nāks vēlāk)
Jo mazāk piebērsiet - jo šķidrāks būs, bet es neieteiktu arī pārspīlēt ar biezumu, jo tad sanāks tāds...iekrāsots manna.
 Paņemam blenderīti, un...
 Visu kārtīgi saputojam, līdz mirkim, kad tas ir pietiekoši biezs, lai atbilstu jūsu gaumei un vēlmēm.
 Voila.
Varat ēst šādi.
Un varat ēst ar pienu.
Galu galā, uzputenim var pievienot arī žāvētas ogas, rozīnes, riekstus (šokolādes uzputenis gan ir cits stāsts). To var gatavot no dažādām sulām, galu galā - te ir grūti kaut ko baigi salaist dēlī. Turklāt nekas baigi luks(uārs? isks?) tas nav.

Šokolādes - Melleņu - Jāņogu kokteilis.

Vajadzīgs:
 Mērglāze. Bet vispār - jebkāda glāze, un turklāt - tā ir nepieciešama vien tāpēc, lai būtu kur sabāzt saldējumu, pirms galvenās procedūras.
 Mellenes.
 Saldējums - šajā gadījumā - šokolādes.
 Šeikeris.

Un Jāņogu sula, kura parādījās kaut kur darbības vidū, jeb brīdī, kad sapratu, ka melleņu ir baigi maz.

Pagatavošana:
 Blāķi saldējuma iemetam mērglāzē, un atstājam, lai pakūst. Varam arī pabakstīt ar nazi, ja ir baigi ciets.

Šeikerī iemetam mellenes, jāņogu sulu - un pēc kāda laika vēl pusizkusušu saldējumu.
 Un kārtīgi kratam-kratam-kratam. Attaisam vaļā nepareizo galu, aplejam pusi virtuves, saprotam, ka saldējums nemaz nedomā sadalīties, izkropļojam to ar nazi un turpinam kratīt.
 Tad smuki salejam glāzēs/
 Saprotam, ka nekas nesūcas cauri tavam salmiņam, papūšam pretējā virzienā un dabūjam acī labu devu atsvaidzinoša saldējuma kokteiļa.
 Paklausamies atsauksmes ''Ir garšīgi'' un aizlaižamies, lai nebūtu iemesla turpinājumam ''bet....''
Un ko mēs pie tā ēdam klāt?
Protams, saldējumu, ar mellenēm.

Kāds bija kokteilis? Briesmīgi garšīgs. Skābensalds. Mmmmm.

Tikai tos melleņu gabalus gan nevajadzēja atstāt šeikerī.
Lien salmiņā.



Par ko būs mans nākamais raksts?
Tatarā - Par GURĶU SKĀBĒŠANU. Pipargurķu.

Surikāts.







Nav komentāru: