Septembris paskrējis nemanot.
Biju ieplānojusi nedaudz sausāku rudens iesākumu, nu, lai varētu aplasīt visas skaistākās lapas, un tādā garā, bet izskatās, ka pagaidām nekā.
Taisnību sakot, darbu ir tik ļoti daudz, tik ļoti, ļoti daudz ko darīt, ko lai saka - labākais, ko šādā laikā spēju darīt, ir ieritināšanās mīkstā halātā, mēbeļu pārbīdīšana šurpu-turpu pa visu istabu, matu apgriešana, vecu žurnālu meklēšana, nu, un tādā garā.
Tagad tikai atliek no-lejup-lādēt dažas bildes no sava twitter accounta, lai varētu par viņām pastāstīt sīkāk.
Tātad - esmu atbrīvojusies no pāris apmēram 20 centimetriem matu, un man tagad ir kinda karē. Šī, pagaidām, ir vienīgā bilde, ko jūs, mirstīgie, redzēsiet.
Tāda ir dzīve.
Dzīve ir netaisnīga.
Es vēl neesmu devusi tam šitam devusi vārdu, neesmu viņu arī līdz galam nofinišējusi, jo pārtrūka doma (kādus pāris trīs vasaras mēnešus es uz viņu i aci nepametu). Tad nu gaidu, kad tā iedvesma atkal atnāks.
Mani divi mīļotie kaktusi. Nesen nopirku vēl vienu.
Kaktusi ir vienīgie augi, kuri pie manis jūtas labi, jo viņi neņem ļaunā manu aizmāršību apliešanas jautājumos. Viņi ir ittin priecīgi par to.
Minkas ķepiņas vēlaizvien ir labā formā.
Un kaut kad, septembra sākumā, mēs bijām arī uz pikniku. Attēlā - banāni, maize, jogurts, rokas, rokas, kājas, daudz kāju, visādi fona priekšmeti, un tā tālāk.
Gandrīz aizdomīgi zaļa zāle.
Māsa (kurai šodien bija vārdadienas svinības) Elza ļoti fotogēniski kož nost maizīti.
Es, vēl ar gariem matiem (nu, puslīdz gariem), māsa, lietussargs.
Esmu aizrāvusies ar upuru pirmsnāves bildēm. Nu, pfu, ko es te muldu. Es runāju par ēdienu, protams. Savu pēdējo 14 gadu aizraušanos. Šeit - virtulis no ZeDonats.
Šeit - augļu salāti (mandarīni, mango, persiki) homemade.
Šeit - slimošanas saldākie augļi (dzērvenes, mellenes, mandarīni, vientuļs pranjiks)
Šeit - Gustavbeķerejas lieliskās maizītes, tikko pēc kora, kaut kad šonedēļ.
Šeit - šodienas vārdadienas svinības ar daudz visādiem ēdieniem, no kuriem es apēdu gandrīz neko, nopietni, man saldumi jau pāri ūkai.
Un nolobīti mandarīni! Laikam jau šodien tiešām bija svētki, jo - nu, nolobīti mandarīni - padomājiet paši!
Un mans šīsdienas lieliskākais ieguvums - 1963 gada 5. marta žurnāls ''Zvaigzne''. 0,40 santīm - ''otrā elpa''.
Uzminiet, kur aizies mana kabatas naudiņa turpmāk?
Karikatūra no Kanādas preces.
''Uncle Sams TV rocket to the moon''
pašā pēdējā lodziņā ''yankee, go home!''
Kurš pirmais - Krievs vai Amerikānietis?
Roberta Stārosta eļļas darbs ''Inese''.
Un par šiem es esmu pilnīgā sajūsmā. Kur ir manas šķēres un lipināmās gumijas?
Tadam, tas tikai, lai jūs zinātu, ka ar mani viss kārtībā. Diemžēl man vēlaizvien nav bildes ar jauno riteni (un par to ir atsevišķs stāsts). Bet tas - cerams, rīt.
Tūlīt jau raksts ar vēlvienu, lielisku, vienkāršu recepti.
Elīna Rībena aka Surikāts.
Biju ieplānojusi nedaudz sausāku rudens iesākumu, nu, lai varētu aplasīt visas skaistākās lapas, un tādā garā, bet izskatās, ka pagaidām nekā.
Taisnību sakot, darbu ir tik ļoti daudz, tik ļoti, ļoti daudz ko darīt, ko lai saka - labākais, ko šādā laikā spēju darīt, ir ieritināšanās mīkstā halātā, mēbeļu pārbīdīšana šurpu-turpu pa visu istabu, matu apgriešana, vecu žurnālu meklēšana, nu, un tādā garā.
Tagad tikai atliek no-lejup-lādēt dažas bildes no sava twitter accounta, lai varētu par viņām pastāstīt sīkāk.
Tāda ir dzīve.
Dzīve ir netaisnīga.
Kaktusi ir vienīgie augi, kuri pie manis jūtas labi, jo viņi neņem ļaunā manu aizmāršību apliešanas jautājumos. Viņi ir ittin priecīgi par to.
Uzminiet, kur aizies mana kabatas naudiņa turpmāk?
''Uncle Sams TV rocket to the moon''
pašā pēdējā lodziņā ''yankee, go home!''
Tadam, tas tikai, lai jūs zinātu, ka ar mani viss kārtībā. Diemžēl man vēlaizvien nav bildes ar jauno riteni (un par to ir atsevišķs stāsts). Bet tas - cerams, rīt.
Tūlīt jau raksts ar vēlvienu, lielisku, vienkāršu recepti.
Elīna Rībena aka Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru