Kas ir un kas nebūs.

''...Huans ļoti nopietni un skaidri teica - ja es nedomāju par savu nāvi, tad visa mana dzīve ir viens vienīgs personīgais haoss.
- Kas gan vēl var būt cilvēkam, izņemot viņa dzīvību un nāvi? - ''
/K.Kastaņeda - ''Atsevišķā realitāte. Turpmākās sarunas ar donu Huanu''/

''Dons Huans norāja mani par to, ka es nesarunājos ar augiem, tos noraujot, kā viņš to bija licis man darīt. Viņš teica, ka manis nogalinātie augi arī varēja mani nogalināt un ka viņš ir pārliecināts par to, ka agri vai vēlu tie atnesīs man slimību.- Tiesa, tu nekad nepiekritīsi tam, ka slimības īstais iemesls ir nepareiza apiešanās ar augiem, - dons Huans teica, - un droši vien labprātāk to uzskatīsi par gripu.''
/K.Kastaņeda - ''Atsevišķā realitāte. Turpmākās sarunas ar donu Huanu''/ 

 Quite inconceivably, right?

Tāpat ar tiem tā sauktajiem ''defektiem'' bildēs. Tiem krāsainajiem plankumiem, kurus parasti noraksta kā savādu gaismas atstarošanos pret fotoaparāta lēcu. 

Eksistē tikai tas, ko redzam, un radam mēs to, ko redzam, vai ne?


Retrogrādais Merkurs.

Šodien pamodos tik pat kā dienas beigās, pēc lieliskiem un saturīgiem sapņiem. Man nudien sāk šķist, ka sapņi kļūst sakarīgāki un jēdzīgāki par realitāti. Itkā jau sapnī turpina notikt visādas savādas lietas, bet tas vairs nav tik svarīgi. Jēgas un iemesla noskaidrošana vairs nav primārais. Jā, parādijās kaut kāda žurkas lieluma vāvere un ieleca man klēpī. Labi. Parādījās siera kūku odziņas, pēc skata kā garenas mellenes ķiršu tomātu krūmā, jā, Bet no tā nekas nav jāiztaisa, tas vienkārši notiek un viss.

Un govis. Tik mierīgi, harmoniski dzīvnieki, tik svēti. Un te mēs, rietumu terminatori ar savām dzelzs konstrukcijām un mājas lieluma žiletēm, nākam un apkaujam tos, kas vismierīgākie.

Es pat mazliet gribētu to itkā pasaules galu. Varbūt eiropa pazudīs tāpat kā Atlantīda, tikai nebūt tik ļoti attīstīta. Jā, ir mums runājoši ķīniešu roboti, jā, ir mums elektromobīļi un staigājošas suluspiedes, bet tā jau ir tikai tāda...tāds kā farss. Tas viss ir tik nejēdzīgi, ka paliek smieklīgi. Un visa mērķis ir - kas? Lai cilvēkam pēc simts gadiem nebūtu iespējama nāve, pārpūle un (hmmm, dzīve?). 

Nuja.