sestdiena, 2013. gada 12. janvāris

Seven years ago

Šodien intereses pēc palūkoju savus apslēptākos dienasgrāmatas ierakstus - pat no 2006 gada, kad tikai pievienojos šim, hm, portālam. Well...

Šķiet, es jau tad zināju, kas twitteris tāds ir (vai būs, nezinu, kad īsti tāds parādijās). Turpinājumā daži twitteriski ieraksti:

'es šodien ēdu frikadeļu zupu bī milzīgi frikadeļi''

''bija jāatēlo dzīvnieki''(runa iet par jogas nodarbību)

''Es šodien esmu bēdīga.Es esmu bēdīga jo netieku uz skolu.Nevaru satikties ar draugiem.es dzeru tēju!''

''vai santaklauss ir īsts vai tomēr īss vai varbūt viņšir līks un ja viņš ir santa klauss vai viņš nav viņa santa?''

''KO ES DARU
es pamožos apģērbjos uzvelku virsdrēbes eju uz skolu izmācos saģērbju virsdrēbes eju uz mājām aizslēdzu durvis noģērbju virsdrēbes aizeju uz lielo izstabu paskatos datoru izslēdzu to gaidu mammu
izmācos paēdu sakārtoju izstabu spēlējos eju gulēt un nosākuma(sick)(electricity)''
 Jāatzīst, ka pēdējais īsti nav 140 rakstu zīmēs, bet koncepts 'ko es šodien darīju'', saglabājas. Acīmredzami.
Un turpinājumā mazliet astoņgadīga/ vēlāk jau deviņgadīga bērna prozas.
 
'tu ej pa ceļu
un satiec Kuksu
tu lasi grāmatu
Kuksa!

zīmē kaķi
bet uzīmē Kuksu
tu brauc uz Rīgu
bet aizbrauc uz Kuksu''
---
''Saule jau aiz kāpām aizkāpusi,
Sētas žogā gailis vēl dzied,
Asteres uz mājas palodzes zied,
Pelēks mākonis pa debesu ceļiem vēl skrien.

Mēnes gatavojas savam iznācienam,
Zvaigznes savas zelta kleitiņas velk,
sirmais zirgs savu vezumu velk,
saule jau savu pasaku izstāstīt steidz....''
--
''Ai Dieviņi,ai Dievņi,
Kad pienāks vasariņa?
Kokiem sirmas lapu rotas,
man sidraba vainadziņš.



Sienāzim zaļi svārki,
Circenim pelēcīgi.
Sienāzim garas kājas,(run)
Circenim skaista dziesma.


Beidz rubeni rubināt,
Lai var gaili klausīties.
Tevīm bija zema balss,
Gailītim spalga dziesma.''
--
'Ziemassvētki ,Ziemassvētki!
Ko jūs gaidāt tur?
Ko jūs gaidāt kalnā,
Sniega kupenā?

Vai jūs, gaidāt Pavasari,
Zaļā,zaļā kleitā?
Varbūt tomēr Vasariņu,
Sidrabotā tērpā?

Negaidām mēs Pavasari,
Ne ar, Vasariņu!
Gaidām mēs tik Ziemas vidu,
Baltu atnākam!

Bet ja Ziema nenāks,
Ko jūs dārīsit?
Nekāpsim mēs lejā
Paliksim mēs augšā!''
--
''
pelmenis ar pelmeni sarunājās,
pelmenis ar pelmeni sačukstējās,
pelmenis ar pelmeni rotaļāļās
un spēlējās.

abi pelmeņi gāja pelmeņu un gaļas-mīklā skolā
tur tiem mācīja ietīties ādā,
peldēt burbuļojošā,karstā baseinā
un aukstā atdzist.

pelmeņiem vislabāk patika laukos,
tur tie varēja būt blakus tikko ceptai maizei
tā stāstija ka viņā ir vairāk mīklas
un stāstīja mīklas pasakas.

pelmeņiem nepatika aukstums
jo,tur tie sasala un bija cieti
tad tos neēda bet izmeta laukā,
labākie gan tos vēlreiz novārīja,nomazgāja un apēda.

abiem pelmeņiem patika labība
jo,viņi no tās bija radušies
tad labība stāstīja ko ar to darīja lai sanāktu mīkla.''
(well, te pamatā ir manas dusmas uz x, kurasprāt mani pelmeņi nekam neder. Eat this. )
 
UN NOSLĒGUMĀ - PROZA, Jeb stāsts, kurš, protams, rakstīts astoņu gadu vecumā - ''Piecas meitenes, burvis un pērles''

''Tur koki auga uz ļoti,ļoti augstiem kalniem.....apkārt mājas bija kā salikti klucīši viens uz otra.Mākoņi bija apļa formā ap katru koku.Sofija kāpa pa tiem kalniem kur auga koki.Tad viņa leca uz otra kalna, tad uz otra..
Tur viss bija uzzīmēts bet tikai debesis bija īstas, ar spalvu mākoņiem.Pa gaisu lidinājās dažādi krāsaini putni.visi bija uzzīmēti. Uz kalna kur ir koki varēja tikt arī citādāk-pie paša kalna bija daudzi lifti, vajadzēja tikai piespiest pogu un nokļuvi tur kur vajag.
Vienā vietā bija 49 tilti kopā.Tā kā visas mājas bija taisītas no klucīšiem viena vai, divas bija tādas parastas, daudzstāvīgas.Sofijai(tā viņu-meiteni sauca) piegāja klāt kautkāds cilvēks un prasīja:"Vai jūs nezinat kur ir lifts?"
Sofija sākumā nesaprata kas par liftu un atbildēja:"Kāds lifts?Jūs laikam esat iebraucējs?""Nē, es vienkārši prasu kur ir lifts ar ko braukt uz kalna,un kura poga jāspiež.""Ā,Tas ir tepat aiz stūra!Jāspiež ir 89 poga."Tad vīrelis viņai adbildēja:"Paldies!"

Pēc kāda laika viņa bija mājās(Sofija dzīvoja kluču mājā,pašā galā).Viņa iedarbināja sildītāju.Sildītāji šajā pilsētā bija taisīti no sūnām.Pēkšņi kāds tik stipri pieklauvēja pie Sofijas durvīm ka mājas sienā gandrīz bija caurums.Sofija palaida to iekšā - tā bija Veronika, vienādos gados ar Sofiju tikai ar brūniem matiem, savukārt Sofijai bija melni mati.
Sofija vaicāja Veronikai kāpēc tā atnākusi.Veronika atbildēja:"Man jāsagaida Tīna(tā bija meitene ar sarkaniem matiem,tādos gados kā Veronika un Sofija.)Viņa teica ka nākšot.Pēc tam mēs varētu aiziet uz jūrmalu!"Sofijai šāds priekšlikums patika un viņa ar prieku piekrita."Un es jau domāju ka šodien nebūs ko darīt!"Pēc stundas atnāca Tīna.Tad viņas gāja uz jūrmalu.(jūrmala bija aiz kalniem ar KRŪMIEM).Tad kad viņas bija jūrmalā Tīna ierosināja iet peldēties.

Visas pārējās bija ar mieru.Peldēdamās Sofija pamanīja lielu gliemežnīcu ar pērlēm.To pacēlusi viņa sauca meitenēm:"Atnākat,atnākat!Es atradu' gliemežvāku ar pērlēm!"Pārējās meitenes atnāca un atnāca arī Lelde.(tā bija meitene ar rudiem matiem-tāda pati kā pārējās).

"Vai!Tu atradi pērles!Cik jauki!Kur tu tās atradi?""Tepat ūdenī bija!Tālāk ir vēl!Paņemat katra pa vienam gliemežvākam!"Katra meitene paņēma pa vienam gliemežvākam.Pēc tam viņas gāja ārā no ūdens, lai saskaitītu cik kopā un katrai atsevišķi bija pērles.Tīnai bija 5 pērles, Veronikai-4,Leldei-7 bet Sofijai bija 6 pērles.diedamas gar jūras krastu viņas satika tādu pašu meiteni kā viņas tikai ar blondiem matiem un arī ar gliemežvāku.Viņu sauca Tamāra.
Tamāra pateica ka viņa arī ir atradusi gliemežnīcu un tur bijušas 13 pērles.Kopā viņām bija-35 pērles.Tad viņas gāja atpakaļ uz pilsētu.Pilsētā viņas satika burvi-Oslo,kurš izlikās laipns, bet tikai tāpēc lai dabūtu pērles.Pērles bija burvju pērles.Burvim pat esot laipnam neizdevās iegūt pērles.

Tad viņš teica:"Meitenītes!vai jūs nevarētu man atnākt līdzi uz koku kalnu?Es lūk esmu ieceļotājs tādēļ nejēdzu kas jādara lai tiktu augšā 4 kalnā.Vai palīdzēsit?"Protams ka mēs jums parādīsim kura poga jānospiež lai, tiktu augšā!"Meitenes aizveda Oslo pie kalna un parādija kura poga jānospiež.Burvis pateicās bet lūdza lai meitenes arī brauc viņam līdzi-viņš lūk esot iebraucējs tādēļ vēl nokritīšot.Meitenes viņam uzbrauca līdzi.Bet kamēr meitenes kāpa laukā no lifta Oslo skaitīja buram vārdus, un meitenes un viņu aizveda uz Vāciju.Pašas meičas dzīvoja Kalnzemē, tā kā līdz Vācijai bija tālu.Aizvedis meitenes uz Vāciju viņš teica jeb prasīja:"Nu, kur mēs esam?Kas šī ir par vietu?Es zinu.Bet ja jūs to gribat zināt, un gribat zināt kā nokļūt mājās dodiet pērles!"Sofija tad kliedza:"Mēs tev nedosim pērles!Mēs zinām kur esam!Un mēs zinām kā tikt mājās!"Patiesībā Sofija zināja tikai to ka ir Vācijā.Tad Oslo pasija:"Kur tad tagad mēs esam?""Vācijā muļķi!Vai tad pats nezini?"Teica Lelde.Bet burvis jau bija pazudis, un ar visām pērlēm.Meitenes sāka uztraukties jo, zināja ka tās ir burvju pērles, un ja tās viņām nav tad viņas var vairs netikt atpakaļ uz Kalnzemi.Pēkšņi Tamāra atcerējās:"Šeit Vācijā ir jūrmala-"bonbongsalu jūrmala"!Tur gandrīz neviens nepeld jo apakšā ir gliemežvāki ar BURVJU pērlēm,cilvēki domā ka tie ir gliemji tāpēc tur nepeldas.Mēs tur varētu aiziet!""Ja tagad būtu ģeogrāfijas stunda es tev ieliktu atzīmē 10 000 000 000!"Teica Tīna.Meitenes-piecītes aizgāja uz jūrmalu.te pēkšņi Sofija iesaucās:"Te taču pilns ar glimežvākiem!AU!AU!AU!"Viņai nācās iet dziļumā un nirt jo, staigāt pa tiem nevarēja.Te dziļumā to bija divtik vairāk.Beigās salasījušas krietnu daudzumu-19 somas un pilnas kabatas, viņas gāja mēģināt.
Kad bija sasēdušas Sofija noteica buram vārdus - Osam karusa, Osam karusa,lemtene perku terteru pirtim mlmisku miskelt viorom-de.Pēkšņi viņas atradās Kalnzemē.Tad viņas nolēma meklēt burvi Oslo.
Lelde paņēma pērles un noskaitīja tos pašus buram vārdus ko pirmīt.Te pēkšņi viņu priekšā parādījās dēmons un teica:"Sakiet savas pavēles un es un pārējie dēmoni jums palīdzēsim!""Atved pie mums burvi, un ieliktu maisā!Un ar visām pērlēm!"Viņš atveda burvi maisā gan bet pērles viņam nebija.Nu meitenes saprata ka burvis tās nolicis Ēģiptē-savā dzimtenē.Tad Tamāra dēmonam teica:Ieliec viņu manā mājā bez nevienas pērles!Un aizved mūs tur kur tās stāv!""Tiks izpildīts kundze!"Atbildēja dēmons.Te pēc vienas sekundes simtdaļas viņas jau bija Ēģiptē.
Tad nu Sofija piegāja pie vienas piramīdas un gribēja jau iet iekšā bet te pēkšņi kāds iesaucās:"Es esmu piramīdas burve ko vēlaties?""Mēs vēlamies dabūt pērles ko pērn atnesa burvis Oslo!Tās viņš mums nozaga."Teica Tīna.Te burve atbildēja:"Nu tad ņemat!Viņš man gan teica ka tās atradis....""Nē!Viņš tās mums NOZAGA!!!Viņš būs jums samelojis!"Nu burve viņām atdeva pērles un viņas atgriezās Kalnzemē.Tad burvi ieslēdza piramīdā.
Meitenes aizgāja pie Sofijas un saskaitīja pērles nu tās bija - 234.
Viņas par pērlēm nopirka lielu māju netālu no četriem kalniem.''




 Un ši glezna man toreiz bija iedvesmas avots.
Elīna.
 

Nav komentāru: