Labvakar
Man pat vienu brīdi šķita, ka esmu izaugusi no fāzes (???) kuras galvenā izpausme ir nepārtraukta savu ikdienas augļu un atkritumu publicēšana...
HA
HA
HA
Es ignorēšu faktu, ka tas galīgi nebija smieklīgi.
Vai tu re, izskatās, ka šis mēnesis tomēr ir bijis diezgan ražīgs. Gan mākslinieciski gastronomiskā, gan visādā citādā ziņā.
Nu, piemēram, šodien es atklāju Kuuka kafe ārprātīgi lieliskos kakao, kas gan bija maazlietiņ par rūgtu manai saldummīlošajai un izlutinātajai gaumei, bet tomēr, tagad Rīgā ir tik ļoti neiespējami atrast kakao, kas nav drausmīgi salds, ka šis rūgtums šķiet kā brīnums no citas planētas.
Vai kaut kā tā.
Es arī atklāju, ka kaut kādā man nezināmā veidā, pa šiem 3 (, nu, apmēram) gadiem, kuru laikā pat aci guašu krāsām neuzmetu, es pēkšņi esmu iemācījusies krāsu jaukšanas pamatus un a lilbit ēnošanu, kas vēl nieka laiciņu atpakaļ man bija ķīniešu mistika.
Ak, un maniem pārsimts vaļaspriekiem ir piebiedrojusies pakaramo apkrāsošana ar akvareļu krāsām, vai, precīzāk, akvareļu krāsas. Tiger krāsas ir tik ļoti sūdīgas, tik ļoti ļoti ļooooooti draņķīgas...
Man pat trūkst vārdu.
Izliksimies, ka šajā tumšajā bildē visu var skaidri saprast
Pietiek jau ar to, ka mēs zinam - kaut kur tur noteikti ir pakarināmais (tas vārds pilnīgi noteikti ir par garu. Un izraisa dažādas dīvainas situācijas 'ak, mīļie, pakarieties skapī''omītes izpildījumā noteikti ir mazliietiņ creepy)
Un tad, ak, protams, mana Margrietiņa stīgotais instruments, nē, tā nav vijole, nē, arī kontrabass tas nav.
Tās nav arī klavieres, jo, kā mēs labi zinam, arī viņām ir stīgas (it kā pašsaprotami, bet, kad es joka pēc pasaku, ka klavieres tak principā arī ir pieskaitāmas pie stīgu instrumentiem, vai drīzāk, stīgu-taustiņinstrumentiem, reakcija ir līdzīga, kā tad, ka kāds pasaka, ka ķirbis ir oga, tāpat kā gurķis)
Nē, es neesmu te nākusi apspriest visu to, kas man ir vai nav (to otro jau var droši, bet es pati īsti skaidri nezinu; diemžēl)
Vispār jau pēdējā laika aktualitāte manā dzīvē ir vidusskolas. Šobrīd viennozīmīgs favorīts ir Rīgas amatniecības vidusskolas multimēdiju kautkastur, bet naaav jau teikts, ka ar iestājeksāmeniem man viss ies kā pa diedziņu.
Bet, protams, tāpēc jau nāks marts un mana - ALELUUJA - privātskolotāja.
Es tā padomāju par to mājīguma definīciju, un viennozīmīgi un varbūt mazliet paradoksāli, ka tieši šobrīd arī man ir tā manu māju sajūta. Ar uzsvaru uz manu.
Piemēram, manai mammai krāsas smarža noteikti neraisa laiskas jūtas vai mājīgu noskaņu, khe, drīzāk jau apdeguna muskuļu saraukšanos, mazliet vemšanas un līdz kliņķim vaļā atrautus logus..
O.K.
Šodien neesmu pārāk filozofiskā noskaņojumā (kāā tad, it kā es kaut-reizi tādā nebūtu ha-ha-ha) un es arī nespēju pārlieku adekvāti rakstīt (elīn, tev ir tikai 10 sekotāji, turklāt neviens no viņiem par tevi neliekas ne zinis ; atslābsti) nē.
Par maz bilžu; par daudz nonsense teksta
Arlabunakti
Ak jā, šī diena bija perfekta vēl 1203 iemesla pēc - paldies, Anta, mana informētāja, kā gan es savādāk uzzinātu, ka kaut kādā mistiskā izlozē esmu viena no simtiem laimīgo, kas ieguvusi četru virtuļu kasti no Ze Donats? (tikai četru...)
Elīna.
Man pat vienu brīdi šķita, ka esmu izaugusi no fāzes (???) kuras galvenā izpausme ir nepārtraukta savu ikdienas augļu un atkritumu publicēšana...
HA
HA
HA
Es ignorēšu faktu, ka tas galīgi nebija smieklīgi.
Vai tu re, izskatās, ka šis mēnesis tomēr ir bijis diezgan ražīgs. Gan mākslinieciski gastronomiskā, gan visādā citādā ziņā.
Nu, piemēram, šodien es atklāju Kuuka kafe ārprātīgi lieliskos kakao, kas gan bija maazlietiņ par rūgtu manai saldummīlošajai un izlutinātajai gaumei, bet tomēr, tagad Rīgā ir tik ļoti neiespējami atrast kakao, kas nav drausmīgi salds, ka šis rūgtums šķiet kā brīnums no citas planētas.
Vai kaut kā tā.
Es arī atklāju, ka kaut kādā man nezināmā veidā, pa šiem 3 (, nu, apmēram) gadiem, kuru laikā pat aci guašu krāsām neuzmetu, es pēkšņi esmu iemācījusies krāsu jaukšanas pamatus un a lilbit ēnošanu, kas vēl nieka laiciņu atpakaļ man bija ķīniešu mistika.
Ak, un maniem pārsimts vaļaspriekiem ir piebiedrojusies pakaramo apkrāsošana ar akvareļu krāsām, vai, precīzāk, akvareļu krāsas. Tiger krāsas ir tik ļoti sūdīgas, tik ļoti ļoti ļooooooti draņķīgas...
Man pat trūkst vārdu.
Pietiek jau ar to, ka mēs zinam - kaut kur tur noteikti ir pakarināmais (tas vārds pilnīgi noteikti ir par garu. Un izraisa dažādas dīvainas situācijas 'ak, mīļie, pakarieties skapī''omītes izpildījumā noteikti ir mazliietiņ creepy)
Un tad, ak, protams, mana Margrietiņa stīgotais instruments, nē, tā nav vijole, nē, arī kontrabass tas nav.
Tās nav arī klavieres, jo, kā mēs labi zinam, arī viņām ir stīgas (it kā pašsaprotami, bet, kad es joka pēc pasaku, ka klavieres tak principā arī ir pieskaitāmas pie stīgu instrumentiem, vai drīzāk, stīgu-taustiņinstrumentiem, reakcija ir līdzīga, kā tad, ka kāds pasaka, ka ķirbis ir oga, tāpat kā gurķis)
Nē, es neesmu te nākusi apspriest visu to, kas man ir vai nav (to otro jau var droši, bet es pati īsti skaidri nezinu; diemžēl)
Vispār jau pēdējā laika aktualitāte manā dzīvē ir vidusskolas. Šobrīd viennozīmīgs favorīts ir Rīgas amatniecības vidusskolas multimēdiju kautkastur, bet naaav jau teikts, ka ar iestājeksāmeniem man viss ies kā pa diedziņu.
Bet, protams, tāpēc jau nāks marts un mana - ALELUUJA - privātskolotāja.
Es tā padomāju par to mājīguma definīciju, un viennozīmīgi un varbūt mazliet paradoksāli, ka tieši šobrīd arī man ir tā manu māju sajūta. Ar uzsvaru uz manu.
Piemēram, manai mammai krāsas smarža noteikti neraisa laiskas jūtas vai mājīgu noskaņu, khe, drīzāk jau apdeguna muskuļu saraukšanos, mazliet vemšanas un līdz kliņķim vaļā atrautus logus..
O.K.
Šodien neesmu pārāk filozofiskā noskaņojumā (kāā tad, it kā es kaut-reizi tādā nebūtu ha-ha-ha) un es arī nespēju pārlieku adekvāti rakstīt (elīn, tev ir tikai 10 sekotāji, turklāt neviens no viņiem par tevi neliekas ne zinis ; atslābsti) nē.
Par maz bilžu; par daudz nonsense teksta
Arlabunakti
Ak jā, šī diena bija perfekta vēl 1203 iemesla pēc - paldies, Anta, mana informētāja, kā gan es savādāk uzzinātu, ka kaut kādā mistiskā izlozē esmu viena no simtiem laimīgo, kas ieguvusi četru virtuļu kasti no Ze Donats? (tikai četru...)
Elīna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru