trešdiena, 2013. gada 6. marts

Patrick Wolf.

Zinu jau, zinu, esmu nelabojama čamma. Varētu domāt, ka man finally ir noriebusies savas publiskās dienasgrāmatas rakstīšanai, un varētu arī nodomāt, ka manā dzīvē nekas vairāk par ikdienas rutīnu nenotiek, bet ahahahaha, tā lūk arī nebūs tiesa.

Bingo, tas ir Patriks Volfs. Pilnīgs brīnums, ka tiku uz šo koncertu (Iekš palladium. Kā izsecināju, šis bija mans pirmais šīs vietas apmeklējums). Jāatzīst, ka dažus šī ekstravagantā dziedātāja skaņdarbus biju dzirdējusi jau iepriekš, tikai, kā tas bieži gadās, nezinot izpildītāju. Sundark-Riverlight. Vēlviens albums manā must-have albumu sarakstā.


Šis skaņdarbs (ar nenoliedzami, ļoti estētisku video klipu un pašu dziedātāju arīdzan) noteikti ir dzirdēts katram, kas mēdz klausīties Radio lol. ha
Esmu sajūsmā. Tas ir tāpat, kā atklāt sensen vai nekad neizstaigātu Pārdaugavas rajonu (un tādu ir bezgal daudz) vai arī kā pašu pirmo reizi dzirdēt Florence+the machine. Par brīnumu, mans mazais, baltais, vecais mp3 vēl nav pārstūķēts ar viņa dziesmām, jo esmu slinka datu kaut-kur-ievietošanas ziņā.
My name's Tristan
And I'm alive
Lūk, uzgāju arī video no Palladium'a. Ir feini.

Elīna.





Nav komentāru: