Piparu gurķīši

Žēl, ka Radeviča nedabūja Bronzu.
Ko nu, žēl, ka viņa nedabūja zeltu, bet nu - neko.


Tātad - Pipargurķīši. Šoreiz gan ne maziņie - bet gan mazliet lielāki. Bet tas - jau pēc jūsu pašu izvēles.

Pirmkārt - man jāpiebilst, ka virtuvē es ierados tad, kad apakša burciņai bija jau aizpildīta. Bet tas nekas. Augšā mēs pildījām tieši to pašu (atskaitot piparus) ko apakšā.

 Tātad - te jūs redzat piecas lieliskas burciņas, kurās ir sastūķēti gurķi un šādas tādas lapas - 20g. diļļu (bet mēs, personiski, vienkārši iebāžam i apakšā i augšā kādus divus diļļu sēklu pušķīšus.) Pāris lapas upeņu dzinumu (pēc receptes - 5.g)
5.g. Dārza kalnmētras (nav ne jausmas, kas tās tādas, tāpēc mums tādu nav)
10. g. mārrutku sakņu (un atkal - mēs salikām lapas, kuras ir gluži tādas pašas. Es pierakstīšu gan mūsu personisko - gan grāmatas variantu, un tad jūs varat visi izlemt paši.)
2. daiviņas ķiploka (tās gan tikai apakšā)
4. mazi sīpoli. (arī tikai apakšā)

 Tad ķēpīgākais darbs - katrā burkā noskaitīt aptuveni 30. melnos piparus.

 Lūk, šādi.

 Tad sastūķējām tās lapas (upeņu un mārrutku)

 Un ieberam katrā burkā 10. smaržīgos piparus (virces)

 Kā arī trīs krustnagliņas.

 Ja nu tev vajag precīzāku versiju - tad te ir.

 Šis viduslaiku moku rīkam līdzīgais verķis tiek pielietots tad, kad burkas pēc pasterizēšanas jāņem ārā no verdošā ūdens.

Tagad taisīsim pārlejamo šķidrumu (to, kurā skābējas gurķi).
Mums vajadzēs lielu katlu.

 Receptē teikts - 0.5 litri. Mēs ielējām divus.

 Uzvāram ūdeni, un pievienojam ēdamkaroti sāls un cukura. Uz puslitru liek 3-4 ēd.k 9% etiķa, tātad...parēķiniet.

 Uzņemam divas minūtes. (Te es mēģinu kaltēt čilli. Man ir aizdomas, ka deviņvīru spēki (tie dzeltenie, vidū) varētu iegūt dīvainu piegaršu - vai drīzāk - piesmaržu)

 Burciņās viss ir šitā smuki sabāzts. (dilles pa augšu, lai kāti nosedz un neļauj nekam aizmukt)
Noņemam katlu no uguns.

 Un salejam (labais augšējais stūris) burciņās. Līdz augšai.

 Vāji pieskrūvē klāt.

 Uzliekam burciņas uz šķīvīšiem (man nav ne jausmas, kādēļ, bet tā ir, jau no seniem laikiem mēs tā daram) un ielejam ūdeni (bet tas nedrīkst pieskarties burkas kakliņam)
Uzliekam vārīties uz lielas uguns un ieliekam ūdenī - ūdens termometru. Nogaidam līdz 75-80 grādiem.

 Tad ņemam burkas ārā (ar to moku rīku, vai dvieli, ja tāda nav) Un apgriežam otrādi. It kā esot arī jāparullē pa galda virsmu, bet mēs to nedarījām.)

Un apsedzam ar dvieli, lai saglabājas siltums.
Jā, un vāciņus pirmstam kārtīgi pievalcējam - pieskrūvējam.

Cik ilgi šādi turēt? Mēs turam uz nakti, un no rīta noliekam pagrabā - ziemai.

Labu apetīti!

Surikāts.

Saldo duo ar mellenēm.

Nu ko, RECEPŠU LAIKS!
Krītam un ģībstam no sajūsmas (vēl ne) jo esmu nolēmusi parūpēties par jūsu fizisko formu!
Nu labi, tās trūkumu.

Abi šie saldie ir vienkārši - Saldi - un diezgan veselīgi, ja no to sastāva izņem saldās lietas (un atstāj plikas mellenes)

Tadammm.

Melleņu uzputenis.

Vajadzīgs:

 Ūdens un svaigas mellenes. VAI. Ūdens un melleņu sula.

Manna, Blenderis, Koka (vēlams) karote, cukurs.

Daudzumi? Tādu nav. Viss uz čuju. Pēc garšas. Pēc vēlēšanās. Pēc intuīcijas.

Pagatavošana:

 Tātad, Uzliekam katlu ar mellenēm vārīties. Ja ir ogas - vāram līdz brīdim, kamēr tās izšķīst. Ja sula - līdz brīdim, kamēr sāk vārīties.

 Lūk, šādi. Tad pieberam cukuru (ļaujiet vaļu savai mēlei un sestajam prātam)
Tas ir jāskatās ļoti pēc gaumes. Viens mīl saldāku - otrs skābāku uzputeni.

 Bišku pamaisam, pavāram - tad iemaisam iekšā mannā. Beriet, beriet - un ikpalaikam pacilājiet ar karoti, masai jābūt diezgan tumīgai (bet neprasiet vēl uzputeņa formu un biezumu - tas nāks vēlāk)
Jo mazāk piebērsiet - jo šķidrāks būs, bet es neieteiktu arī pārspīlēt ar biezumu, jo tad sanāks tāds...iekrāsots manna.

 Paņemam blenderīti, un...

 Visu kārtīgi saputojam, līdz mirkim, kad tas ir pietiekoši biezs, lai atbilstu jūsu gaumei un vēlmēm.

 Voila.
Varat ēst šādi.

Un varat ēst ar pienu.
Galu galā, uzputenim var pievienot arī žāvētas ogas, rozīnes, riekstus (šokolādes uzputenis gan ir cits stāsts). To var gatavot no dažādām sulām, galu galā - te ir grūti kaut ko baigi salaist dēlī. Turklāt nekas baigi luks(uārs? isks?) tas nav.

Šokolādes - Melleņu - Jāņogu kokteilis.

Vajadzīgs:

 Mērglāze. Bet vispār - jebkāda glāze, un turklāt - tā ir nepieciešama vien tāpēc, lai būtu kur sabāzt saldējumu, pirms galvenās procedūras.

 Mellenes.

 Saldējums - šajā gadījumā - šokolādes.

 Šeikeris.

Un Jāņogu sula, kura parādījās kaut kur darbības vidū, jeb brīdī, kad sapratu, ka melleņu ir baigi maz.

Pagatavošana:

 Blāķi saldējuma iemetam mērglāzē, un atstājam, lai pakūst. Varam arī pabakstīt ar nazi, ja ir baigi ciets.

Šeikerī iemetam mellenes, jāņogu sulu - un pēc kāda laika vēl pusizkusušu saldējumu.

 Un kārtīgi kratam-kratam-kratam. Attaisam vaļā nepareizo galu, aplejam pusi virtuves, saprotam, ka saldējums nemaz nedomā sadalīties, izkropļojam to ar nazi un turpinam kratīt.

 Tad smuki salejam glāzēs/

 Saprotam, ka nekas nesūcas cauri tavam salmiņam, papūšam pretējā virzienā un dabūjam acī labu devu atsvaidzinoša saldējuma kokteiļa.

 Paklausamies atsauksmes ''Ir garšīgi'' un aizlaižamies, lai nebūtu iemesla turpinājumam ''bet....''

Un ko mēs pie tā ēdam klāt?
Protams, saldējumu, ar mellenēm.

Kāds bija kokteilis? Briesmīgi garšīgs. Skābensalds. Mmmmm.

Tikai tos melleņu gabalus gan nevajadzēja atstāt šeikerī.
Lien salmiņā.



Par ko būs mans nākamais raksts?
Tatarā - Par GURĶU SKĀBĒŠANU. Pipargurķu.

Surikāts.

Banānu keksiņi. Vegāni.

Banānu keksiņi ir jau iemīļots viesis mūsu virtuvē, un mūsu vēderos. Recepte ir ļoti vienkārša, ātri iegaumējama, un kas pats labākais - keksiņu sanāk diezgan daudz, turklāt ar to piedevām var variēt pēc savām interesēm. Un jā, to pagatavošana ir tiešām lēta - Jo cukurs un milti, piemēram, mūsu mājās jau ir.

Un jā, keksiņiem nav pievienota ne ola, ne sviests, ne piens... Bauda arī vegāniem!

Būs nepieciešami trīs gatavi banāni. Gatavi. Tādi, kurus parasti jūs nepirktu, jo tie ir ' ''pārgatavojušies'' 

Piedevas. Šajā gadījumā tā ir šokolāde, bet tas var būt arī jebkas cits - kokosriekstu skaidiīņas, rieksti, mellenes, žāvēti āboli...

Keksu formiņas. Tieši šīs var iegādāties veikalā '''Tiger'', 1Ls.

Viena glāze cukura.

Cukuru uzberam uz banāniem.

Divas glāzes miltu.

Ak jā, vēlreiz atgādinu par piedevām.

75ml. eļļas vai kausēta sviesta..

Zilā siera maizītes

Mana pirmā iepazīšanās ar zilo sieru nebija pārāk patīkama - es to, ilgi nedomājot, izspļāvu atkritumu kastē. Un, kad mamma man pasniedza šos siera brīnumus ar zaļumu pastu virsū, es gandrīz atteicos, bet, noklausījusies viņas stāstu (ļoti līdzīgu manējam) nolēmu tomēr pagaršot....Tagad mēs šīs maizītes gatavojam katru nedēļu, un reizēm pat biežāk.
Pagatavošana jums aizņems aptuveni desmit minūtes, cepšana - ļoti līdzīgu laiku. Izmaksas nav pārāk augstas, knapi pieci lati, un sanāks maizītes divām dienām, jo šis siers ir ļoti trekns un barojošs.

Jums būs vajadzīgs bazliks. Vasarā es ieteiktu nopirkt kādu buntīti tirgū,  nevis podiņu no ''Rimi'', jo par šā kvalitāti, es, patiesību sakot, šaubos.

Jums būs vajadzīgs arī pētersīlis.

Un aptuveni trīs daiviņas ķiploka. Cik esmu izmēģinājusi, trīs daiviņas priekš manis ir ideāli, bet tas, protams ir individuāli.

Šīs visas sastāvdaļas + nedaudz olīveļļa,  tiek sablenderētas kopā. 

Rezultātam būtu jāizskatās šādi.  Ja ir tāda vēlēšanās, varat nogaršot šo masu un pievienot vairāk kādu no sastāvdaļām. Varat arī variēt, pievienot citus zaļumus, vai citu eļļu..

Mums nepieciešams arī zilais siers. Vislabākais būs ''Dora Blu''

Un baltmaize.

Un, protams, sviests.

Sviestu uzsmērējam uz baltmaizes. Sviesta daudzums pēc paša vēlmēm un iespējām.

Uz sviesta uzliekam siera gabaliņus. Ne pārāk biezus, bet, ja mīlat zilo sieru, protams, varat likt kaut visu kluci.

Uz siera uztupinam zaļumu masu, ko pagatavojām sākumā.

Cepam 200C, aptuveni desmit minūtes, sieram jābūt nedaudz mīkstākam, kāds  tas ir bildē. 

Labu apetīti! :)