Gals jau klāt, galds nav klāts. Pru, pru, un tomēr mēs neuzsprāgām, varētu teikt, ka man ir žēl it nekā, bet tomēr esmu maaazlietiņ disappointed. Es tomēr biju drusku tā kā paļāvusies uz to, ka man nebūs, piemēram, jāraksta pamatskolu noslēdzošie EKSĀMENI, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Ou, crap.
Latviski to sauc par aplauzienu, man galvā ierunājās.
Kaut kā manī ir pamodies kaut kāds datu apkopotāja gars. Ne jau tā parastā, kurš piemeklē visus sevi cienošos draugiem.lv lietotājus, kad tie publicē 300 similāru bilžu albumus ar nežēlīgi oriģinālu nosaukumu ''2012'' ''I'm alive'' ''Pasaules gala gads'' ''atskats'' ''mans gads'' utjpr.
Ne tā. Esmu nolēmusi, diezgan čakarīgi, atlasīt labākās trīsgadu bildes, un, jā, jā, tās attīstīt. Šodien atsevišķā mapītē atlasīju pirmo daļu, nu, ir jau vēl tās, kas otrā datorā, un vispār tikai sociālajos portālos. Pagaidām tās ir 170 bildes...tur aizies lieels kapitāls, bet to visu var darīt pa daļām, es domāju. Vienkārši šķebīgi paliek, kad iedomājos, cik liela daļa manas dzīves būs bez pēdām, ja kaut kas atkal nojūgsies ar datora cieto disku, un tā nebūs pirmā reize.
Un arī video. Video, vismaz vienu video no tādiem feiniem, piesātinātiem, skaistiem mirkļiem. Mani vienmēr ir saistījis video. Pat gribēju iet uz videomontāžas kursiem, bet šobrīd nesanāk laika. Bet nākamgad, nākamgad noteikti. Tas ir tik interesanti, nofilmēt visus skaistos, visur pamanīt to skaistāko, un ar atbilstošas mūzikas pavadījumu tam piešķirt pilnīgi citu, dziļāku gaisotni.
Domāju, kas man dur pēdā, izrādās, eglīte Nr.2, vai vispār, Nr.3, ja pieskaita Rīgas sīko vientuļņieci.
Tā jau tās eglītes dara.
Šogad es īpaši lepojos ar dažām - man - atklātām/jaunatklātām grupām/dziesmām. Tas below.
The Velvet Underground - Sunday morning.
Šī nu noteikti ir dziesma, kuru es zināju arī pirms uzzināju to izpildošās grupas nosaukumu. Un iemesls, kādēļ es tomēr uzzināju grupas nosaukumu, tādējādi uzzinot arī iemīļotās dziesmas, kuru biju dzirdējusi, laikam, White Lullabies diskā, bija banāns. Balts banāns pie Galerijas Rīga.
---
Tori Amos, PJ Harvey, Bjōrk & Massive Attack mashup by Wax audio.
Parasti es neklausos remiksus, bet kad es tomēr to daru, tie ir tiešām maģiski un skaisti remiksi. Trīs burvīgas dziedātājas, Massive Attack, ar kuru iepazinos tieši šīs dziesmas dēļ, un tas viss kopā ir neaprakstāms piedzīvojums.
Noteikti.
--
The Specials - Ghost town
Paldies, Rīga Radio.
--
Jeff Buckley - Hallelujah
Paldies, Elza. Apkārt skrienot eglēm, zariem un kājām ir tik skaisti dzirdēt šo. Vēl viens iemesls klāt, kādēļ man vajadzētu spēlēt ģitāru.
--
Mike Oldfield - Moonlight Shadow
Es vēlaizvien nespēju saprast, vai tas ir Maiks Vai Mike, like, Mīke. Dziesma ir veca - nu, cik nu veca, ja salīdzina ar komētu un dinozauru dzīves ilgumu, bet ir. Bērnībā bieži dzirdēta, kādu laiku biju piemirsusi.
--
Gada notikumi? Average Katelin, look below.
Protams, brauciens uz Germany ar manu mīļo RSP meiteņu kori ''Rīga''.
*sigh* Daudz skaistu atmiņu, daudz skaistu bilžu un daudz skaistu dziesmu, tāpat arī baobabu un manu dārgo kora meiteņu.
Prozit!
Līgo. Iemesls, kāpēc man mazliet sāk pietrūkt garo matu, bet - Kush, Elīn.
Nežēlīgi daudz pastaigu, gan pa Rīgu, gan vēl sazin kur. Šī bilde tad ilustrācijai.
Liepāja, Liepāja, Liepāja. Prootams, ikgada brauciens uz Liepāju - galu galā, kas tas par gadu, kurā tu neaizbrauc uz Liepāju, ne?
Gints Bude TDS izlaidums Vasaras sākumā, protams. Bilde diezgan nekvalitatīva. Paldies! Vēlaizvien turpinu veikt stājas un augšanas vingrinājumus, un kā vēl bez nav kakla, nav sievietes, un neaizmirsīsim par svēto vēders uz iekšu dibens uz priekšu. Un tā joprojām.
Ērgļos pie mīļās Kristiānas. No māliem līdz dzērvēm un saplosītiem batutiem. Well done, Arguss, well done.
.JPG)
Rundālles pils, Sabiles, Kandavas un tamlīdzīgu burvīgu Latvijas pilsēteļu aplūkošanu, protams, arī nedrīkst un nevajag izlaist. Ja jau netieku šogad uz Spāniju, tad lai ir Sabile! Burts itkā īstais.
Vides dejas. Mans vienigais action šajā fantastiskajā pasākumā bija foto+acis. Mana mamma ar tiem sarkanajiem matiem, ja nu kas.
ĀĀlmoust forget. Rīgai CeRīgai pasākums. (Tāpat, kā es biju jau aizmirsusi par tiem Dziesmusvētkiem Ziemassvētkos, kas norisēja pagājušogad.)
Nu bet protams. Laura Reinika Ziemassvētku koncerts, uz kuru es tiku tikai patīkamas nejaušības dēļ (Vikija laimēja biļetes). Un koncerts bija feins, tā kā, izrādijās, ka mana skepse pret Latviešu mūziķiem ir samērā nepamatota. Žēl, ka nav ne-vie-nas bildes no Prāta vētras koncerta augustā, tiešām žēl.
Ā, nē, tomēr viena ir. Mājās uzņemtā.
Ilga gaidīšana un lieliskas atmiņas, nu, protams, paldies krusttēvam Andrim un Elzai. Prozit!
Džīzas. Tagad, pārlūkojot, tikai saprotu, cik daudz kas feins šogad pasācies. Droši zinu, ka vēl šo to neatceros, it sevišķi jau no paša gada sākuma, kuru es vienmēr, dieszin, kādēļ, ieskaitu vienmēr pagājušajā, iespējams, skolas gada dēļ. Šis no burvīgā Homo Alibis: Recycled pasākuma, Mūsu multeni arī kaut kur bloga dziļumā varat atrast.
Prozit!
VISIEM SKAISTU, KOŠU, LAIMĪGU UN ŠŠŠŠMARŽĪGU NĀKAMO ČŪSKAS GADU!
PROZIT!
Ou, crap.
Latviski to sauc par aplauzienu, man galvā ierunājās.
Kaut kā manī ir pamodies kaut kāds datu apkopotāja gars. Ne jau tā parastā, kurš piemeklē visus sevi cienošos draugiem.lv lietotājus, kad tie publicē 300 similāru bilžu albumus ar nežēlīgi oriģinālu nosaukumu ''2012'' ''I'm alive'' ''Pasaules gala gads'' ''atskats'' ''mans gads'' utjpr.
Ne tā. Esmu nolēmusi, diezgan čakarīgi, atlasīt labākās trīsgadu bildes, un, jā, jā, tās attīstīt. Šodien atsevišķā mapītē atlasīju pirmo daļu, nu, ir jau vēl tās, kas otrā datorā, un vispār tikai sociālajos portālos. Pagaidām tās ir 170 bildes...tur aizies lieels kapitāls, bet to visu var darīt pa daļām, es domāju. Vienkārši šķebīgi paliek, kad iedomājos, cik liela daļa manas dzīves būs bez pēdām, ja kaut kas atkal nojūgsies ar datora cieto disku, un tā nebūs pirmā reize.
Un arī video. Video, vismaz vienu video no tādiem feiniem, piesātinātiem, skaistiem mirkļiem. Mani vienmēr ir saistījis video. Pat gribēju iet uz videomontāžas kursiem, bet šobrīd nesanāk laika. Bet nākamgad, nākamgad noteikti. Tas ir tik interesanti, nofilmēt visus skaistos, visur pamanīt to skaistāko, un ar atbilstošas mūzikas pavadījumu tam piešķirt pilnīgi citu, dziļāku gaisotni.
Domāju, kas man dur pēdā, izrādās, eglīte Nr.2, vai vispār, Nr.3, ja pieskaita Rīgas sīko vientuļņieci.
Tā jau tās eglītes dara.
Šogad es īpaši lepojos ar dažām - man - atklātām/jaunatklātām grupām/dziesmām. Tas below.
Šī nu noteikti ir dziesma, kuru es zināju arī pirms uzzināju to izpildošās grupas nosaukumu. Un iemesls, kādēļ es tomēr uzzināju grupas nosaukumu, tādējādi uzzinot arī iemīļotās dziesmas, kuru biju dzirdējusi, laikam, White Lullabies diskā, bija banāns. Balts banāns pie Galerijas Rīga.
---
Parasti es neklausos remiksus, bet kad es tomēr to daru, tie ir tiešām maģiski un skaisti remiksi. Trīs burvīgas dziedātājas, Massive Attack, ar kuru iepazinos tieši šīs dziesmas dēļ, un tas viss kopā ir neaprakstāms piedzīvojums.
Noteikti.
--
Paldies, Rīga Radio.
--
Paldies, Elza. Apkārt skrienot eglēm, zariem un kājām ir tik skaisti dzirdēt šo. Vēl viens iemesls klāt, kādēļ man vajadzētu spēlēt ģitāru.
--
Es vēlaizvien nespēju saprast, vai tas ir Maiks Vai Mike, like, Mīke. Dziesma ir veca - nu, cik nu veca, ja salīdzina ar komētu un dinozauru dzīves ilgumu, bet ir. Bērnībā bieži dzirdēta, kādu laiku biju piemirsusi.
--
Gada notikumi? Average Katelin, look below.
*sigh* Daudz skaistu atmiņu, daudz skaistu bilžu un daudz skaistu dziesmu, tāpat arī baobabu un manu dārgo kora meiteņu.
Prozit!
.JPG)
Ā, nē, tomēr viena ir. Mājās uzņemtā.
Prozit!
VISIEM SKAISTU, KOŠU, LAIMĪGU UN ŠŠŠŠMARŽĪGU NĀKAMO ČŪSKAS GADU!
PROZIT!
