Patiesību sakot, es tiešām nesaprotu, kāēc es tikko parakstījos TE
Nevis tādēļ nesaprotu, ka veģetārisms būtu kautkāda pašnāviba vai kaut kas tāds, bet gan tādēļ, ka tūlīt jau būs divi gadi, kopš es tā īsti neēdu gaļu. Varbūt lai nostiprinātos pavisam un atteiktos beidzot arī no tādas lietas kā speķa pīrādziņi? Vai piens? Par olām nemaz nav par ko runāt. Tās man garšo tikai kūkās, un atliek atrast veidu, kā tās aizvietot, kūkās, un tur problēma būs atrisināta. Un pienu pliku jau arī es tā īsti nedzeru. Bet tur parādās lielā šausmīgā problēma vārdā pankūkas, jo tajās i piens i olas ir. Cik sarežģīti, tiešām.
Godīgi sakot, ir jau pagājis gana ilgs laiks, un man tiešām gaļa šķiet kautkas līdzīgs, piemēram, banānam. Gribi - ēd, negribi - neēd. Nu, varbūt banāns nebūs īstais salīdzinājums. Tāpēc ka banānā nav tik daudz ''neaizstājamu vielu''. Patiesībā tur vienkārši nav tik ''daudz'' vielu. Lai gan es sāku šaubīties, ka tajā gaļā, ko mēs pērkam veikalā, vispār ir kautkas tāds, ko mums vajadzētu uzņemt.
Kas ir redzējis īstu, tikko nokauta lopiņa gaļu, tas sapratīs, varbūt. Nu, gaļa pāris dienu pēc ''izņemšanas'' taču nevar būt ne sarkana, ne smaržīga, ne patīkama, vai kaut kāda tur vēl. Tu vienkārši nopērc kādreiz kaut kādā lauku tirgū gaļu, par kuru tu vari zināt, ka tajā nav visādi smaržas, krāsas un saglabāšanās E un tamlīdzīgi pigori, un tu redzēsi, ka pēc vienas dienas tā gaļa smirdēs pēc vecas atejas. Un jēlu gaļu aiztikt ar rokām ir vienkārši nehigiēniski! Ne jau tāpēc, ka tu tur ar rokām baktērijas vai vēl nezin ko varētu samīcīt. Vienkārši tā gaļa, ko tu nopērc veikalā patiesībā jau pūst pa šūnām. Vienkārši visi tie E un Bē un Cē ''palīdz'' viņai būt skaistai. Ja nu tāda izpratne par skaitumu. Un pieskaroties viņai, tu pieskaries puvušai gaļai. pretīgi, ne? No gaļas tur nav tikpat kā ne miņas. Jo tā gaļa, kas ir īsta gaļa, jau sen ir nopuvusi un ož.
Un vēlāk jau viņa sapūst arī redzami. Tikai tavās zarnās.
Esat bijuši tualetē pēc kāda, kas pirms pāris stundām ēdis gaļu? Varbūt vēl uzdzēris pienu. Nu ož āārprātīgi! Tapēc ka ēd kaut ko puvušu. Un pēc tam mēs viebjamies, kad ieraugam uz ceļa nokostu un sapuvušu balodi. Bet viņu taču nokoda pirms pāris stundām!
Kā var paijāt sunīšus, kaķīšus un ēst gotiņas? Mēs ar šausmām klausāmies, kā taizemieši un tamlīdzīgie ēd suņus un kaķus un cep jūrascūkas. Tad tās ir šausmas! Bet apēst vistu, tas jau nav nekas.
Un lielākā daļa pilsēnieku, vai vispār to, kas pērk gaļu, nemaz negrib zināt, kur viņa rodas. Pretīgi. Liekulīgi. Bet ko tur vainot. Cilvēkiem bail no nezināmā, tāpēc labāk stāstīt to, ko mācīja pirms piecdesmit gadiem.
Bilde no: PETA
Surikāts
Nevis tādēļ nesaprotu, ka veģetārisms būtu kautkāda pašnāviba vai kaut kas tāds, bet gan tādēļ, ka tūlīt jau būs divi gadi, kopš es tā īsti neēdu gaļu. Varbūt lai nostiprinātos pavisam un atteiktos beidzot arī no tādas lietas kā speķa pīrādziņi? Vai piens? Par olām nemaz nav par ko runāt. Tās man garšo tikai kūkās, un atliek atrast veidu, kā tās aizvietot, kūkās, un tur problēma būs atrisināta. Un pienu pliku jau arī es tā īsti nedzeru. Bet tur parādās lielā šausmīgā problēma vārdā pankūkas, jo tajās i piens i olas ir. Cik sarežģīti, tiešām.
Godīgi sakot, ir jau pagājis gana ilgs laiks, un man tiešām gaļa šķiet kautkas līdzīgs, piemēram, banānam. Gribi - ēd, negribi - neēd. Nu, varbūt banāns nebūs īstais salīdzinājums. Tāpēc ka banānā nav tik daudz ''neaizstājamu vielu''. Patiesībā tur vienkārši nav tik ''daudz'' vielu. Lai gan es sāku šaubīties, ka tajā gaļā, ko mēs pērkam veikalā, vispār ir kautkas tāds, ko mums vajadzētu uzņemt.
Kas ir redzējis īstu, tikko nokauta lopiņa gaļu, tas sapratīs, varbūt. Nu, gaļa pāris dienu pēc ''izņemšanas'' taču nevar būt ne sarkana, ne smaržīga, ne patīkama, vai kaut kāda tur vēl. Tu vienkārši nopērc kādreiz kaut kādā lauku tirgū gaļu, par kuru tu vari zināt, ka tajā nav visādi smaržas, krāsas un saglabāšanās E un tamlīdzīgi pigori, un tu redzēsi, ka pēc vienas dienas tā gaļa smirdēs pēc vecas atejas. Un jēlu gaļu aiztikt ar rokām ir vienkārši nehigiēniski! Ne jau tāpēc, ka tu tur ar rokām baktērijas vai vēl nezin ko varētu samīcīt. Vienkārši tā gaļa, ko tu nopērc veikalā patiesībā jau pūst pa šūnām. Vienkārši visi tie E un Bē un Cē ''palīdz'' viņai būt skaistai. Ja nu tāda izpratne par skaitumu. Un pieskaroties viņai, tu pieskaries puvušai gaļai. pretīgi, ne? No gaļas tur nav tikpat kā ne miņas. Jo tā gaļa, kas ir īsta gaļa, jau sen ir nopuvusi un ož.
Un vēlāk jau viņa sapūst arī redzami. Tikai tavās zarnās.
Esat bijuši tualetē pēc kāda, kas pirms pāris stundām ēdis gaļu? Varbūt vēl uzdzēris pienu. Nu ož āārprātīgi! Tapēc ka ēd kaut ko puvušu. Un pēc tam mēs viebjamies, kad ieraugam uz ceļa nokostu un sapuvušu balodi. Bet viņu taču nokoda pirms pāris stundām!
Kā var paijāt sunīšus, kaķīšus un ēst gotiņas? Mēs ar šausmām klausāmies, kā taizemieši un tamlīdzīgie ēd suņus un kaķus un cep jūrascūkas. Tad tās ir šausmas! Bet apēst vistu, tas jau nav nekas.
Un lielākā daļa pilsēnieku, vai vispār to, kas pērk gaļu, nemaz negrib zināt, kur viņa rodas. Pretīgi. Liekulīgi. Bet ko tur vainot. Cilvēkiem bail no nezināmā, tāpēc labāk stāstīt to, ko mācīja pirms piecdesmit gadiem.
Surikāts
1 komentārs:
Vairāk par veģetārismu var izlasīt www.vegetarisms.lv
;)
Ierakstīt komentāru