Un atkal esmu atklājusi kaut ko, kas man patīk un ļoti atbilst manām domām. Vēljovairāk man viņš patīk tāpēc, ka šīs domas ir pārāk sarežģītas, lai viņas kaut kur izplātu.
Citāts no ''Līķu Pēteris''
VISIEM VĒL NEDZIMUŠAJIEM, visiem nevainīgajiem tukšas nekurienes puteklīšiem : uzmanieties no dzīves!
Man dzīve pielipa. Es saslimu ar dzīvi. Es biju tukšas nekurienes puteklītis - un tad pēkšņi atvērās maziņš lūramais caurums. Iebrāzās gaisma un skaņa. Balsis sāka stāstīt par mani un manu apkārtni. Viss teiktais bija nepārsūdzams. Tās teica, ka es esot zēns, ko sauc par Rūdolfu Volcu, un beigta balle. Tās teica, ka esot 1932 gads, un beigta balle. Tās teica, ka es atrodoties Midlensitijā, Ohaio štatā, un beigta balle.
Tās ne brīdi neaizvērās. Gadu pēc gada tās krāva detaļu uz detaļas. Tās dara to vēl aizvien. Vai zināt, ko tās tagad saka? Tās apgalvo, ka esot 1982. gads, un es esot piecdesmit gadus vecs.
Pļur ļur ļur.
esat lasījuši galapagu salas? Šis citāts no turienes. Izlasiet:
....Es jautāju, vai šis drūmias joks ir viņa garadarbs, un viņš atteica, ka nē, viņš to dzirdējis no sava vācu vectētiņa, kas bijis par kritušo apbedīšanu atbildīgs virsnieks Rietumu frontē Pirmā pasaules kara laikā. Bieži gadījās, ka zaldāti, kam bija niecīga šā darba pieredze, mēdza sākt filozofiski vāvuļot par to, vai šo līķi, kuram sejā nupat jāsāk grūst smiltis, - gudrodami, ko viņš būtu paveicis, ja nebūtu miris tik jauns. Veterāniem bija it plašs cinisku teicienu arsenāls, ko iebilst šādiem rekrūšiem, domātājiem, un viens no teicieniem bija: ''Neuztraucieties par to. Viņš šā vai tā nebūtu sarakstījis Bērhovena devīto simfoniju''
Labi. Mana mamma taisa rabarberu plātsmaizi. Jūlijā visas nedēļas nogales būšu vienavienaviena mājās, ar kaķi. Jauki.
Surikāts
Citāts no ''Līķu Pēteris''
VISIEM VĒL NEDZIMUŠAJIEM, visiem nevainīgajiem tukšas nekurienes puteklīšiem : uzmanieties no dzīves!
Man dzīve pielipa. Es saslimu ar dzīvi. Es biju tukšas nekurienes puteklītis - un tad pēkšņi atvērās maziņš lūramais caurums. Iebrāzās gaisma un skaņa. Balsis sāka stāstīt par mani un manu apkārtni. Viss teiktais bija nepārsūdzams. Tās teica, ka es esot zēns, ko sauc par Rūdolfu Volcu, un beigta balle. Tās teica, ka esot 1932 gads, un beigta balle. Tās teica, ka es atrodoties Midlensitijā, Ohaio štatā, un beigta balle.
Tās ne brīdi neaizvērās. Gadu pēc gada tās krāva detaļu uz detaļas. Tās dara to vēl aizvien. Vai zināt, ko tās tagad saka? Tās apgalvo, ka esot 1982. gads, un es esot piecdesmit gadus vecs.
Pļur ļur ļur.
esat lasījuši galapagu salas? Šis citāts no turienes. Izlasiet:
....Es jautāju, vai šis drūmias joks ir viņa garadarbs, un viņš atteica, ka nē, viņš to dzirdējis no sava vācu vectētiņa, kas bijis par kritušo apbedīšanu atbildīgs virsnieks Rietumu frontē Pirmā pasaules kara laikā. Bieži gadījās, ka zaldāti, kam bija niecīga šā darba pieredze, mēdza sākt filozofiski vāvuļot par to, vai šo līķi, kuram sejā nupat jāsāk grūst smiltis, - gudrodami, ko viņš būtu paveicis, ja nebūtu miris tik jauns. Veterāniem bija it plašs cinisku teicienu arsenāls, ko iebilst šādiem rekrūšiem, domātājiem, un viens no teicieniem bija: ''Neuztraucieties par to. Viņš šā vai tā nebūtu sarakstījis Bērhovena devīto simfoniju''
Labi. Mana mamma taisa rabarberu plātsmaizi. Jūlijā visas nedēļas nogales būšu vienavienaviena mājās, ar kaķi. Jauki.
Surikāts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru