Pēdējajā laikā notikuši un gaidāmi kopā 120 saules uzplaiksnījumi, no kuriem 20 sevišķi stipri, un viens var iznīcināt mūsu mīļo zemīti.a стала vista, baby, muchos gracias, bet man to nevajag. Kukū.
Ak jā, man ir pilnīgs ideju melnais caurums, ja runājam par ''Savādā''. Šobrīd es domāju par neticību tam, ko nevar pierādīt/ negrib redzēt, pat ja tas ir/notiek acu priekšā.
Otrā daļa - ŠEIT.
Pilnīgi nesaprotamu iemeslu pēc atrodos lielā zālē. Griesti ir skaisti izgrebti - manā aiziepriekšējajā dzīvoklī bija tā. (Tikai dzīvoklis un māja bija vairāk kā 100 gadu veci, un izgrebumi arī veci. Turpretī šie izskatās kādus desmit gadus veci. Apzeltīti)
Atverās lielas koka durvis, pa tām iznāk kāds Vīrietis, viņam blakus sieviete. Es gandrīz apgāžos. Vīrietim galvā ir melna hūte, mugurā.. kaut kas, kas manā māja skaitītos pilnīgs retro. (Sajūta, it kā būtu nonākusi vidusslaikos. ) Sievietei mugurā brūna kleita , ar baltiem ziediem un izgriezumiem, kā arī izšuvumiem. Kleita ir līdz papēžiem, kājās tādas pašas brūnas kurpes uz neliela papēdīša.
- Sveika - Vīrietis stādās priekšā un paceļ cepuri. - Priecājos iepazīties, sers Rodnijs - Ievēroju, ka vīrietim ir nedaudz anglisks akcents - kā arī vārds.
- Un šī ir mana sieva Anna. -Sieviete nedaudz pielieca galvu,.
- Priecājos iepazīties..ē..Marija
- Jā, tava māte mums atsūtīja sūtni ar ziņu, ka tu ieradīsies. Pagaidi, drīz atnāks jozefs, viņš tevi pavadīs uz tavu istabu. -
Es biju mēma. Kas viņi tādi? Kas ir sūtnis? Kas pie velna notiek?Man pieleca. Šis ir sapnis. Pagaidām jāizbauda. Jā. Rīt jāiet pie zobārsta. Brr.
- Skaidrs - es pasmaidīju - tad man pagaidīt? -
Sers Rodnijs nedaudz savādi paskatījās uz mani, un nedaudz pielieca galvu. Tātad jāpagaida.
Apmetu apkārtnei skatienu. Ieraudzīju kādu glītu, ar audumu apvilktu krēslu ar pufu vidū un zeltītām malām. Devos pāri zālei - mani soļi šausmīgi atbalsojās griestos - un apsēdos. Nē, pirmo reizi man gadījās tā, ka kedas skanētu. Tas bija savādi.
Pametu skatienu uz leju - mon dieu - man kājās bija šausmīgi stulbas, baltas, papēžainas kurpes. Tikko to pamanīju, sāka sāpēt kājas. - Lieliski - es rezignēti nodomāju.
Pēc brīža atnāca kāds astoņus gadus vecs zēns - jozefs - un pamāja man savā virzienā. Es sapratu, ka jāceļās.
Jozefs mani uzveda augšā pa briesmīgi platām kāpnēm ar koka margām un zilu paklāju. Pie sienām bija gleznas - portreti un ainavas. Dažās gleznās redzēju seru Rodniju un Misis Mārgetu - Tāds bija viņu uzvārds. Dažās bildēs Rodnijs bija ar bisi plecos, bet Misis Mārgetai visās bildēs bija lapsādas kažokāda. Tas bija savādi. Ne tikai kažokāda.
Es pirmo reizi redzēju, ka pie sienām nav fotogrāfiju, bet ir gleznoti portreti. Un viņu ģērbšanās stils. Tas bija stipri savāds.
Beidzot mēs nokļuvām pie kādām durvīm - tās bija milzīgas un koka, tāpat kā daudzas citas lietas šajā mājā. Jozefs tās atvēra, un es iegāju iekšā. Pametu skatienu viņa virzienā - jautājošu. Jozefs nedaudz pasaidīja, un aizvēra durvis.
Oho! Istaba ir milzīga, grandioza un rozā. Un balta. Gulta - ar baldahīnu (wou) paklājs balts un pūkains. Aizskari balti un sasieti ar rozā lentēm. Ieraudzīju kādu glītu plauktiņu - ar pūderi, spogulīti.. to sauca par Buduāru? Nezinu.
Ievilku elpu un iegāzos mīkstajā gultā. Šis ir savāds sapnis.
Hm
Mademoiselle de choc
Surikāts
Ak jā, man ir pilnīgs ideju melnais caurums, ja runājam par ''Savādā''. Šobrīd es domāju par neticību tam, ko nevar pierādīt/ negrib redzēt, pat ja tas ir/notiek acu priekšā.
Otrā daļa - ŠEIT.
Pilnīgi nesaprotamu iemeslu pēc atrodos lielā zālē. Griesti ir skaisti izgrebti - manā aiziepriekšējajā dzīvoklī bija tā. (Tikai dzīvoklis un māja bija vairāk kā 100 gadu veci, un izgrebumi arī veci. Turpretī šie izskatās kādus desmit gadus veci. Apzeltīti)
Atverās lielas koka durvis, pa tām iznāk kāds Vīrietis, viņam blakus sieviete. Es gandrīz apgāžos. Vīrietim galvā ir melna hūte, mugurā.. kaut kas, kas manā māja skaitītos pilnīgs retro. (Sajūta, it kā būtu nonākusi vidusslaikos. ) Sievietei mugurā brūna kleita , ar baltiem ziediem un izgriezumiem, kā arī izšuvumiem. Kleita ir līdz papēžiem, kājās tādas pašas brūnas kurpes uz neliela papēdīša.
- Sveika - Vīrietis stādās priekšā un paceļ cepuri. - Priecājos iepazīties, sers Rodnijs - Ievēroju, ka vīrietim ir nedaudz anglisks akcents - kā arī vārds.
- Un šī ir mana sieva Anna. -Sieviete nedaudz pielieca galvu,.
- Priecājos iepazīties..ē..Marija
- Jā, tava māte mums atsūtīja sūtni ar ziņu, ka tu ieradīsies. Pagaidi, drīz atnāks jozefs, viņš tevi pavadīs uz tavu istabu. -
Es biju mēma. Kas viņi tādi? Kas ir sūtnis? Kas pie velna notiek?Man pieleca. Šis ir sapnis. Pagaidām jāizbauda. Jā. Rīt jāiet pie zobārsta. Brr.
- Skaidrs - es pasmaidīju - tad man pagaidīt? -
Sers Rodnijs nedaudz savādi paskatījās uz mani, un nedaudz pielieca galvu. Tātad jāpagaida.
Apmetu apkārtnei skatienu. Ieraudzīju kādu glītu, ar audumu apvilktu krēslu ar pufu vidū un zeltītām malām. Devos pāri zālei - mani soļi šausmīgi atbalsojās griestos - un apsēdos. Nē, pirmo reizi man gadījās tā, ka kedas skanētu. Tas bija savādi.
Pametu skatienu uz leju - mon dieu - man kājās bija šausmīgi stulbas, baltas, papēžainas kurpes. Tikko to pamanīju, sāka sāpēt kājas. - Lieliski - es rezignēti nodomāju.
Pēc brīža atnāca kāds astoņus gadus vecs zēns - jozefs - un pamāja man savā virzienā. Es sapratu, ka jāceļās.
Jozefs mani uzveda augšā pa briesmīgi platām kāpnēm ar koka margām un zilu paklāju. Pie sienām bija gleznas - portreti un ainavas. Dažās gleznās redzēju seru Rodniju un Misis Mārgetu - Tāds bija viņu uzvārds. Dažās bildēs Rodnijs bija ar bisi plecos, bet Misis Mārgetai visās bildēs bija lapsādas kažokāda. Tas bija savādi. Ne tikai kažokāda.
Es pirmo reizi redzēju, ka pie sienām nav fotogrāfiju, bet ir gleznoti portreti. Un viņu ģērbšanās stils. Tas bija stipri savāds.
Beidzot mēs nokļuvām pie kādām durvīm - tās bija milzīgas un koka, tāpat kā daudzas citas lietas šajā mājā. Jozefs tās atvēra, un es iegāju iekšā. Pametu skatienu viņa virzienā - jautājošu. Jozefs nedaudz pasaidīja, un aizvēra durvis.
Oho! Istaba ir milzīga, grandioza un rozā. Un balta. Gulta - ar baldahīnu (wou) paklājs balts un pūkains. Aizskari balti un sasieti ar rozā lentēm. Ieraudzīju kādu glītu plauktiņu - ar pūderi, spogulīti.. to sauca par Buduāru? Nezinu.
Ievilku elpu un iegāzos mīkstajā gultā. Šis ir savāds sapnis.
Hm
Mademoiselle de choc
Surikāts
2 komentāri:
Tu rakstīji:
[...]a stala vista, baby[...]
Palabošu, ka pareizi būtu 'Hasta la vista, baby' :)
ō, nē, tas tā speciāli ;)
Ierakstīt komentāru