svētdiena, 2012. gada 12. februāris

ES APŅEMOS, AMENN.

Veči, es beidzot esmu Tukumā!

Un vilciens uz Rīgu iziet 14.57

Esmu apņēmusies kaut ko traku. Priekš sevis. Esmu apņēmusies mēnesi nelietot internetu.
Sākumā tikai jāsavāc adreses, lai zinu, kur sūtīt vēstules.
Un es ceru, ka man atbildēs.
Jo vēstules saņemt ir tik.. tik mīļi, forši, superīgi, satraucoši, jauki, jautri, aak, un tas viss man atgādina bērnību.
Vienu jau uzrakstīju. Tagad tikai jānoskaidro, vai tā meitene vēljoprojām dzīvo tajā pašā adresē, kur agrāk.
Tikko uzzināju. To, ka neko nesaprotu no Anglijas adresēm.

Shit.

Nekas, nekas. Es vēl pāris dienas šākātā uztoros internetā. (Jāsavāc projekta lietas, jānoskaidro adreses..)

Tagad sāka rādīt kaut kādu dīvainu filmu. Nezinu, nezinu, nezinu, nezinu, nezinu. (Tā ir mantra idiotiem, bet var būt arī ne tik traki)

Labi, labi. Es padodos.


2 komentāri:

Anonīms teica...

turies varguli

Unknown teica...

Par ko šāda diagnoze?