trešdiena, 2012. gada 27. jūnijs

Afterjāņi.

Īsti Laimīgiem cilvēkiem svētki ir katra diena, lai gan arī par to var padiskutēt (Katrā gadījumā, ja nepieciešamas kādas domupērles, vērsieties šeit - Smalki.

Šodien mēs nosvinējām Afterjāņus, nu, patiesībā šādu nosaukumu tie ieguva pirms piecām minūtēm, bet vai tas ir svarīgi?

Tā kā ārā ir īsta vasara, nu labi, šodien tā atļāvās parādīt ko vairāk par pelēkām debesīm un slapjiem dubļiem, mēs tomēr patērējam īstu vasaras pārtiku. Alelūja saldētavām, kas atļauj ēst reizē divas ogas, kuras savādāk nemūžam nesatiktos vienā šķīvītī.
 Es ceru, ka izskatās pietiekami kārdinoši, lai jūs sāktu mani ienīst. Vēl labāk garšo sablenderēts kopā ar svaigām piparmētrām, garantēju.
Tad es dusmīgi paskatījos uz fotoaparātu, un teicu, ka šodien atkal viņu vardarbīgi izmantošu. Vai viņam bija izvēle? Redz, cik nikns skatiens!

 Šādi mēs upgreidojām istabu. Manu nē, Tavu nē, Kā, tas lai paliek noslēpums, vadoties pēc visiem žurnālu un Vecvecāku padomiem.
Bet smuki, vai ne?
 Nu, te es mēģinu sasaukt govis mājās.

Jā, kā tad.

Tā nu viņas pie manis nāks.
 Mēs ielaidām ziepjūdenī gaisu, un es vēljoprojām fantazēju, kas būtu, ja burbuļus pūstu caur kvadrātiņu, vai sanāktu kantaini burbuļi?
 Iedomājies, tu vienu dienu pamostos ar asti.
Tā tik būtu sensācija.

Ak, jā, bilde. Jūs noteikti nepamanījāt, ka es sēžu, tāpēc es to tagad pateikšu. Patiesībā es tur bolos, bet mana seja ir nolēmusi palikt neredzama.
 Zemeslodei pieķēries ķipars.
 Tā es skatījos vai man pakaļ nedzenas jūraszirdziņš un visi ''es tev vēl atriebšos'' māsas draudi.
 Symo. Anonīms mākslinieks.




Es nē, no stress. Es pat vienu burtu uzzīmēt taisni nevaru.
 Re ku --- zem sirsniņmākoņa (jo viņa man neļauj rakstīt viņas vārdu blogā, tāpēc iztiksim ar ---)
 Izšķīlās mākonis un iekrita zaptē.

 Debesis ir zilas kā cepts ūdens. Nē, no sausuma sprakšķ mute, bet tā sausi.
 Susla ir smieklīgs vārds.
 Nu re, tūlīt būsim jau galā.
 Man patīk tā ēnas/gaismas pāreja. Ziniet, es ceru, ka manī ir iedzimis kaut kas no mammas. Kā nekā, būtu žēl palaist tādu ģeniālismu zudībā. Nē, nopietni. Viņa gan tikai smejas un saka, lai es beidzu muldēt (Es to ļoti labi redzu)
Atā.

Surikāts.

Šis bija bezjēdzīgākais raksts, kāds man jelkad ir bijis. Bet es jau to netaisu jums.
Tātad, uzdrošināšos pateikt, ka man patīk šeit bezgaumīgi izrakstīties un izvemt savas domas, neraizējoties, kas viņas kādreiz izlasīt (vemšana izklausās kaut kā rupji, bet tur nekā rupja nav)

Ņemot vērā, ka principi un kārtība nav mana stiprā puse.
Atā.

Buļ buļ buļ.

Elīna Rībena.

Nav komentāru: