Nu tā, neraugoties uz to, ka ir pagājusi jau gandrīz nedēļa kopš šī pasākuma (Tas notika pagājušajā sestdienā, 30.06) es tomēr esmu nolēmusi padalīties ar visām bildēm, visiem video un iespaidiem no šī pasākuma.
Es labprāt būtu šo visu sarakstījusi jau agrāk, bet diemžēl tas nebija iespējams dažādu iemeslu dēļ (tādu kā neesošs fotoaparāta+datora vads, vai tukša baterija, un tamlīdzīgas padarīšanas).
Tad nu es to darīšu tagad. Man nāksies šo visu sadalīt divās daļās - otrā daļa būs pirmdien. (Jo es, protams, esmu tik gudra un tālredzīga, ka atstāju baterijas lādētāju Rīgā, 60 km. attālumā no manas atrašanās vietas.)
Viss sākās ar mēģinājumu.
Nē, nu vispār jau viss sākās ar to, ka es piekritu doties mammai līdzi, lai:
1) labi pavadītu laiku
2) uzņemtu dažas bildes
3) pavērotu to, cik mamma ir kruta
4) pārtiktu no zemenēm un jogurtiņiem.
Augstākesošajā video redzams fragments no mēģinājuma. (Čukstošie kokie, vai koki čukst, vai kaut kā tā)
Kamēr mamma izklaidējās mēģinājumos (Sanita Rībena, ja kas.), es nodarbojos ar dažādām interesantām aktivitātēm:
Mākoņu formu interpretēšanu dažādos sadzīvē sastopamos priekšmetos - (aita, suns, grābeklis, māsas īkšķis, loga rāmis, u.t.t.)
Savu kāju vērošanu (manas kājas ir tik neatkarīgas, ka man nākas tās patstāvīgi novērot un uzmanīt)
Un neveikli pozējot.
Un, protams, ēdot.
Turpināsim ar pašu pasākumu, ja?
Tas ir ievads. Te performancējas un lokās četras pasākuma horeogrāfes - Agnese Bordjukova, Eva Vancāne, Ieva Kemlere un Lilija Lipora. Es apsolu, ka šī ir pēdējā reize, šajā rakstā, kad pieminu kāda vārdu un uzvārdu, jo man pašai tas šķiet sasodīti garlaicīgi un oficiāli (un es neciešu neko oficiālu)
Vispār man žēl, ka es šeit neko nenofilmēju, kaut kā neienāca prātā (turklāt bija bažas, ka fotoaparāts jebkuru mirkli var atteikties strādāt.)
Viss sākās ar to, ka milzīgā pļavā dažādos attālumos stāv kādi, hm, divdesmit cilvēki? Nu jā. Sākumā es domāju - viņi tur vienkārši stāvēs, vai kā? - bet tad viņi tā lēnām sāka kustēties. Nu jā.
Te var redzēt darbībā, ko viņi apmēram dara (Es iedomājos, kā jutās tie, kas sēdēja mašīnās. Nu, kad vesels bars cilvēku pēkšņi sāka skriet viņu mašīnai pakaļ.)
Tad viņi taisīja dažādas performances ceļa malās, uz ceļa (dotajā bildē visi jauki saspiedušies plankingo uz muguras ceļa vidū)
Tas ir tas, par ko es stāstīju sākumā (tas mēģinājums, ar video) Žēl, ka īstajā performancē es neko nenofilmēju (neienāca prātā, un, otrkārt, sāka līt)
Tad nu tā. Visi smuki sēž kokos, un izdod visādas dīvainas skaņas. Tad tās pāriet mazliet saprotamākos terminos, tādos kā ''zeķe, zeķe!'' un tādā garā.
Kuram vēl ir tik forša mamma, ka sēž kokā? Hm?
Te nu nav nekā daudz, ko skaidrot. Meitenes kleitiņās (meitenes kleitiņās ir sinonīms vārdam - aizkari, kopš sestdienas) dejo un staigā pa vecu veikala (mājas?) jumtu. Un labi izskatās.
Un dauza pa stikliem.
Un tad sastājas kopā (tie, tie laikam ir tie krāsainie aizkari, vismaz es tā sapratu)
Cik es sapratu, viss sākās ar gulēšanu, tad viss palika arvien kustīgāks un kustīgāks, un beigās visi skrien.
Ā, nē. Beigās visi atkal guļ (šoreiz tā gulēšana ir daudz atslābinātāka un ticamāka)
Es labprāt būtu šo visu sarakstījusi jau agrāk, bet diemžēl tas nebija iespējams dažādu iemeslu dēļ (tādu kā neesošs fotoaparāta+datora vads, vai tukša baterija, un tamlīdzīgas padarīšanas).
Tad nu es to darīšu tagad. Man nāksies šo visu sadalīt divās daļās - otrā daļa būs pirmdien. (Jo es, protams, esmu tik gudra un tālredzīga, ka atstāju baterijas lādētāju Rīgā, 60 km. attālumā no manas atrašanās vietas.)
Nē, nu vispār jau viss sākās ar to, ka es piekritu doties mammai līdzi, lai:
1) labi pavadītu laiku
2) uzņemtu dažas bildes
3) pavērotu to, cik mamma ir kruta
4) pārtiktu no zemenēm un jogurtiņiem.
Augstākesošajā video redzams fragments no mēģinājuma. (Čukstošie kokie, vai koki čukst, vai kaut kā tā)
Kamēr mamma izklaidējās mēģinājumos (Sanita Rībena, ja kas.), es nodarbojos ar dažādām interesantām aktivitātēm:
Un, protams, ēdot.
Turpināsim ar pašu pasākumu, ja?
Ļoti smuki un tādā garā.
Nu labi, es nemūžam kaut ko tādu nespētu izdarīt.
Turpināsim ar pirmo nummuru?
''pļavā''
Un tad atbrauca kāda mašīna (visticamāk, noorganizēta mašīna) kas apstājās uz visa bara neveiksmīgajiem mēģinājumies stopēt, un visi sakāpa iekšā bagāžniekā. Un, kamēr vadītājs mašīnas bagāžnieku vēra ciet, mašīna - voilā! - aibrauc projām. Un vadītājs nesās pakaļ.
''Koki čukst''
Tad nu tā. Visi smuki sēž kokos, un izdod visādas dīvainas skaņas. Tad tās pāriet mazliet saprotamākos terminos, tādos kā ''zeķe, zeķe!'' un tādā garā.
Tad visi nolien no kokiem un sāk pievērst uzmanību apkārtsēdošajiem cilvēkiem. (Sprādzītēm, matiem, kurpēm, cilājot to pa gaisu un pārsteigti apspriežoties savā starpā (bez sakarīgiem vārdiem, protams.) Tad uzmanība pārnesas uz pašiem kokos sēdētājiem (viņi aplūko viens otru) Līdz kādam uzmanības ir par daudz, un viņš mūk prom.
''Logiem krāsaini aizkari''
Un tad peld (vai vienkārši kustās gaisā) mainoties vietām un mainot savu līderi (priekšā stāvošo).
Tadamm. Tas tiešām bija viss, kas šajā performancē notika (un manai mammai ir dzeltena kleitiņa)
''Radošuma nagla''
Sākumā visi (apģērbušies celtienu drēbēs) nostājas skatītāju priekšā, un sāk skaisti, saskaņoti dejot.
Dejo, dejo, dejo, dejo, dejo.
Tad viens no dejotājiem nolemj improvizēt un arī sāk to darīt. Tas, protams, nepatīk mūziķiem, un viens no tiem sadod improvizētājam pa galvu ar āmuru. (Paliksim pie tā)
Tad improvizēt sāk visi (pa vienam) un visi tiek arī apdullināti (pa vienam) Atskaitot vienu meiteni, kas tik smuki dejo, ka neviens nespēj viņai iedot pa galvu. Tad āmuru paņem vijolniece un sadod meitenei pa galvu.
Tad visi sāk improvizēt, atskaitot ļauno vijolnieci.
THE END.
Ak jā, un tad visi sastājās pie žoga.
Un aiziet.
''Zelta zirgs''
Teikšu godīgi, es neko īsti nesapratu. Vienīgais, ko es sapratu, bija tas, ka mazais zēns sākumā laikam ir Antiņš, bet man nav ne jausmas, vai tās četras-piecas meitenes ir ļoti pavairojušās Zeltmatītes, vai kaut kas cits.
Varbūt piecgalvains pūķis.
''Dabas lirika''
Nu šis priekšnesums man patika - pat ļoti! Diemžēl šis 5 sekundes garais video ir vienīgais, kas man ir no šīs performances.
Tad nu tā, priekšā ir aizaudzis ābeļdārzs (un gara zāle) Tad pēkšņi no zāles iznirst vairākas mistiskas rokas, kurām seko arī kājas (un kāds sāk dziedāt).
Tad parādās dziedošā meitene, un parādās arī ķermeņi, kuriem pieder kājas un rokas, un visi sāk performancēties.
Un skraidīt.
Beigās visi nobīstas no skatītājiem un atkal pazūd zālē (un beidzas arī dziedāšana)
''5 elementi''
Performance notiek pie Babītes pašvaldības ēkas (vai es stāstīju, ka Vides deju stāsts ir lauku-pilsētas attiecības?)
Vairāki cilvēki. Sākumā guļ zālienā.
Tad sāk mazlietiņ kustēties, locīties, un tuvināties viens otram.
Zinat, kas ir kontaktimprovizācija?
Šis ir mans mīļākais gabals. (Man taču ir forša mamma, ne? Smuki veļās, ne?)
Nē, viņa man nemaksā par reklāmu (diemžēl)
Ā, nē. Beigās visi atkal guļ (šoreiz tā gulēšana ir daudz atslābinātāka un ticamāka)
Es ceru, tiešām ceru, ka no ši raksta ir kaut kāda jēga (bildes un video - no manis. Viss no manis. Pilnīgs šausmīgs orģinālraksts.
Surikāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru