Kas manā galvā

Absurduma konsistence
Pilnīgi bezjēdzīgs jūtu mikslis
Kā atomsprādziens, tik mirkli
Mirkli irst, un mirkli ceļas

Uzvirst kā sapnī, kā atmiņās
Tad atkal pazūd kā dūmi
Aizvijas gar putekļainām sijām
Vēl pie bēniņiem karājas čuksts
Un arī tas jau aizmirsīsies

Man galvā kā pagrabā
Kā noliktavā, kā dēļu spraugās
Ik reizi, kad raugos
Ir tikai haoss un jūklis