Visi gadalaiki ir sajaukušies vienā lielā masā. Būtu sarežģīti pateikt, kurā brīdī pavasaris pārvērtās rudenī, un rudens - agrā pavasarī, taisnību sakot, nezinu, vai ir vērts vēl lietot tādus terminus kā ''vasara'' ''pavasaris'', un tādā garā. Katrā gadījumā, es viņus pilnīgi saprotu. Kuram gan neapniktu gadsimtiem vien ritēt pierasto gaitu? Absolūta rutīna un garlaicība, nekāda action, viena vienīga stagnācija un mainīšanās vietām, bez slimības lapām un bērniem, vai drīzāk - to vien darīt, kā mirt, tikko piedzimis tavs pēcnācējs.
Nu ja.
Man pat īsti nav ko sacīt. Šai valodai kaut kā trūkst tās noskaņas. Es gan neesmu pārlieku kritiska šādos jautājumos.
Ko gan var prasīt no cilvēka, kurš internetsaziņas robotus izmanto, lai pārbaudītu, cik labi viņi zin bohemian rhapsody lirikas?
Ko gan vispār var gribēt no cilvēka, kurš mēģina pagatavot uzputeni, un pagatavo skolas tipa debesmannu, kura ir tieši mammas gaumē, bet kuru es labprāt izlidinātu pa logu laukā?
Salātlapas ar tumšo balzamiko nav rūgtas.
Ko gan vispār var gribēt, ja papildus visām mana ķermeņa daļām man ir arī istaba, kura elpo un domā vienā ritmā ar mani, kuras garastāvoklis mainās atkarībā no manējā, un kura jūtas aizvainota, kad pie tās neiegriežas vismaz nedēļu?
Varbūt neko, varbūt visu.
Cilvēkos es pirmās ieraugu rokas, tās tik daudz ko izsaka par cilvēku. Tas, kā tās kustās, kā izskatās, kā cilvēks tās tur. Ja acis ir dvēseles spogulis, tad rokas ir dvēseles taustekļi. Esmu gandrīz pilnīgi pārliecināta, jo galīgi pārliecināts tu tiešām nevari būt nekad.
Un viss ir tieši tik nesvarīgi, viss, pilnīgi viss. Bez izņēmuma.
Paņem neļķi un iegriez tās kātu uz pusēm, vismaz 10 centimetru augstumā. Vienu daļu iemērc parastā, tīrā ūdenī, otru ūdeni, kurš iekrāsots melns. Skaties, kā mainās zieda krāsa pēc 24 stundām.
Redzi, tu vari ticēt tieši nekam, (jo ja tu tici, tad tu nezini, un ja tu zini, tev nav nepieciešams ticēt, jo ticība ir nezināt, bet cerēt un domāt, ka kaut kas ir, vai varbūt nav. Es neatceros, kas to teicu, bet tas bija vieds cilvēks)
Šo bildi bildēju es. Rozes ir skaistas un tik tiešām. Bet netici arī savām acīm, jo tās ir pieņēmumu varā.
Jo pat viena satiksmes zīme var likt tev justies skumji, kas par cilvēku gan tu esi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru