pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

laikvilcis

Šodien laiks tik plastisks un lēns, varētu pat teikt, pilnīgs ne-laiks. Un šodienas laiks tieši sakrita ar manu apjausmu, ka lietas principā vijas un mijas un mainās, uz riņķi vien, un laiks kā jēdziens tur bezvērtīgs.

Grūti izskaidrot kaut ko - jeb ko, kad tik daudz kas-jeb kas notiek reizē un atsevišķi, mirstot un piedzimstot, tādēļ atliek vien pieņemt, nav jau izvēles.
Nu, izvēle ir. Sākas ar -Ši -  un beidzas ar -nija - un tajā daļa no frēzijas.

Lai būtu kā būdams. Manu laiku lēnāku velk arī mūzika. Laiku lēnāku man velk viss, uz ko koncentrējos. Bet tanī pat laikā tā laiku dzen, un skaidrs jau ir, ka nav jau nemaz tāda laika. Ir vien kustība un pulkstenis.
Un vilcieni, veikali, mājas un tikšanās, sistēmas pulkstenī, tik bezjēdzīgi.

Nuja. Un šodien tāds pilnīgais laikvilcis. Saķēris pulksteņa ciparnīcu aiz čupra kā kaķi un ļauj tam vien ar nagiem pievilkties pie cipariem cipariem cipariem. Ar nagiem vien, un tik lēni, bet varbūt kaķis ir slims.
Varbūt tikai man pulksteņa ciparnīca tik lēna, varbūt tikai man. (varbūt tikai man pēdās kož mana ēna, varbūt tikai man)


Nav komentāru: