The End.

Gals jau klāt, galds nav klāts. Pru, pru, un tomēr mēs neuzsprāgām, varētu teikt, ka man ir žēl it nekā, bet tomēr esmu maaazlietiņ disappointed. Es tomēr biju drusku tā kā paļāvusies uz to, ka man nebūs, piemēram, jāraksta pamatskolu noslēdzošie EKSĀMENI, vai kaut kas tamlīdzīgs.

Ou, crap.

Latviski to sauc par aplauzienu, man galvā ierunājās.

Kaut kā manī ir pamodies kaut kāds datu apkopotāja gars. Ne jau tā parastā, kurš piemeklē visus sevi cienošos draugiem.lv lietotājus, kad tie publicē 300 similāru bilžu albumus ar nežēlīgi oriģinālu nosaukumu ''2012'' ''I'm alive'' ''Pasaules gala gads'' ''atskats'' ''mans gads'' utjpr.

Ne tā. Esmu nolēmusi, diezgan čakarīgi, atlasīt labākās trīsgadu bildes, un, jā, jā, tās attīstīt. Šodien atsevišķā mapītē atlasīju pirmo daļu, nu, ir jau vēl tās, kas otrā datorā, un vispār tikai sociālajos portālos. Pagaidām tās ir 170 bildes...tur aizies lieels kapitāls, bet to visu var darīt pa daļām, es domāju. Vienkārši šķebīgi paliek, kad iedomājos, cik liela daļa manas dzīves būs bez pēdām, ja kaut kas atkal nojūgsies ar datora cieto disku, un tā nebūs pirmā reize.

Un arī video. Video, vismaz vienu video no tādiem feiniem, piesātinātiem, skaistiem mirkļiem. Mani vienmēr ir saistījis video. Pat gribēju iet uz videomontāžas kursiem, bet šobrīd nesanāk laika. Bet nākamgad, nākamgad noteikti. Tas ir tik interesanti, nofilmēt visus skaistos, visur pamanīt to skaistāko, un ar atbilstošas mūzikas pavadījumu tam piešķirt pilnīgi citu, dziļāku gaisotni. 

Domāju, kas man dur pēdā, izrādās, eglīte Nr.2, vai vispār, Nr.3, ja pieskaita Rīgas sīko vientuļņieci. 

Tā jau tās eglītes dara.

Šogad es īpaši lepojos ar dažām - man - atklātām/jaunatklātām grupām/dziesmām. Tas below.

The Velvet Underground - Sunday morning.

Šī nu noteikti ir dziesma, kuru es zināju arī pirms uzzināju to izpildošās grupas nosaukumu. Un iemesls, kādēļ es tomēr uzzināju grupas nosaukumu, tādējādi uzzinot arī iemīļotās dziesmas, kuru biju dzirdējusi, laikam, White Lullabies diskā, bija banāns. Balts banāns pie Galerijas Rīga.

---

Tori Amos, PJ Harvey, Bjōrk & Massive Attack mashup by Wax audio.

Parasti es neklausos remiksus, bet kad es tomēr to daru, tie ir tiešām maģiski un skaisti remiksi. Trīs burvīgas dziedātājas, Massive Attack, ar kuru iepazinos tieši šīs dziesmas dēļ, un tas viss kopā ir neaprakstāms piedzīvojums.

Noteikti.

--

The Specials - Ghost town

Paldies, Rīga Radio.

--

Jeff Buckley - Hallelujah

Paldies, Elza. Apkārt skrienot eglēm, zariem un kājām ir tik skaisti dzirdēt šo. Vēl viens iemesls klāt, kādēļ man vajadzētu spēlēt ģitāru.

--

Mike Oldfield - Moonlight Shadow

Es vēlaizvien nespēju saprast, vai tas ir Maiks Vai Mike, like, Mīke. Dziesma ir veca - nu, cik nu veca, ja salīdzina ar komētu un dinozauru dzīves ilgumu, bet ir. Bērnībā bieži dzirdēta, kādu laiku biju piemirsusi.

--

Gada notikumi? Average Katelin, look below.

Protams, brauciens uz Germany ar manu mīļo RSP meiteņu kori ''Rīga''.
*sigh* Daudz skaistu atmiņu, daudz skaistu bilžu un daudz skaistu dziesmu, tāpat arī baobabu un manu dārgo kora meiteņu.

Prozit!

Līgo. Iemesls, kāpēc man mazliet sāk pietrūkt garo matu, bet - Kush, Elīn.

Nežēlīgi daudz pastaigu, gan pa Rīgu, gan vēl sazin kur. Šī bilde tad ilustrācijai.

Liepāja, Liepāja, Liepāja. Prootams, ikgada brauciens uz Liepāju - galu galā, kas tas par gadu, kurā tu neaizbrauc uz Liepāju, ne?

Gints Bude TDS izlaidums Vasaras sākumā, protams. Bilde diezgan nekvalitatīva. Paldies! Vēlaizvien turpinu veikt stājas un augšanas vingrinājumus, un kā vēl bez nav kakla, nav sievietes, un neaizmirsīsim par svēto vēders uz iekšu dibens uz priekšu. Un tā joprojām.

Ērgļos pie mīļās Kristiānas. No māliem līdz dzērvēm un saplosītiem batutiem. Well done, Arguss, well done.

Rundālles pils, Sabiles, Kandavas un tamlīdzīgu burvīgu Latvijas pilsēteļu aplūkošanu, protams, arī nedrīkst un nevajag izlaist. Ja jau netieku šogad uz Spāniju, tad lai ir Sabile! Burts itkā īstais.

Vides dejas. Mans vienigais action šajā fantastiskajā pasākumā bija foto+acis. Mana mamma ar tiem sarkanajiem matiem, ja nu kas.

ĀĀlmoust forget. Rīgai CeRīgai pasākums. (Tāpat, kā es biju jau aizmirsusi par tiem Dziesmusvētkiem Ziemassvētkos, kas norisēja pagājušogad.)

Nu bet protams. Laura Reinika Ziemassvētku koncerts, uz kuru es tiku tikai patīkamas nejaušības dēļ (Vikija laimēja biļetes). Un koncerts bija feins, tā kā, izrādijās, ka mana skepse pret Latviešu mūziķiem ir samērā nepamatota. Žēl, ka nav ne-vie-nas bildes no Prāta vētras koncerta augustā, tiešām žēl.

Ā, nē, tomēr viena ir. Mājās uzņemtā.

Ilga gaidīšana un lieliskas atmiņas, nu, protams, paldies krusttēvam Andrim un Elzai. Prozit!

Džīzas. Tagad, pārlūkojot, tikai saprotu, cik daudz kas feins šogad pasācies. Droši zinu, ka vēl šo to neatceros, it sevišķi jau no paša gada sākuma, kuru es vienmēr, dieszin, kādēļ, ieskaitu vienmēr pagājušajā, iespējams, skolas gada dēļ. Šis no burvīgā Homo Alibis: Recycled pasākuma, Mūsu multeni arī kaut kur bloga dziļumā varat atrast.

Prozit!

VISIEM SKAISTU, KOŠU, LAIMĪGU UN ŠŠŠŠMARŽĪGU NĀKAMO ČŪSKAS GADU!

PROZIT!

Rīgas dāmas. Plīstošu ziedlapiņu skaņa.

Amm, what was I talking about?

Ā, šodien biju Rīgā. Uz pāris stundiņām. Burtiski. Viss bija jauki, atskaitot to skriešanu uz vilcienu beigās, bet arī to var pieciest.

Un nu par visu bildēs.

 Patiesībā bilžu ir ļoti maz, tāpēc man nāksies vien izstāstīt lielāko daļu bez bilžu palīdzības.
Tātad, bildē ir - kas? - oooo, jā, Tukuma stacija. Redziet, es šodien atklāju jaunu (nu labi, pusgadu vecu) bilžu apstrādes mājaslapu, tāpēc...Ha, vai nav glīti?

 Suņuka skices. Ja kārtīgi samiegsi acis un pielieksies pie datora (telefona, televizora, radio, radiatora) ekrāna, varēsi arī viņas saskatīt. (Vai es jau teicu, kāpēc mēs braucām uz Rīgu? Suņukam bija šādas tādas darīšanas RDMV (Rīgas dizaina un mākslas vidusskola). Un es, protams, apņēmos pildīt gida pienākumus.)
Skices paņemtas līdzi veiksmei - un iedvesmai - un drosmei.

 (Vai nav smalki, ko?) Vilciens Tukumā, galapunkts Rīgā. (Vispār Rīga ir ļoti fotogēniska, tas man jāatzīst.)

 Mans stulbais skatiens. Es izskatos ļoti riža, un man jau patiktu, ja mani mati tiešām būtu tādā krāsa...bet nu nekā. Kā i, tā i. Ko tur padarīsi.

(Vai ir vērts piebilst, ka rakstu sāku taisīt 22.06, bet turpinu 23.06?)

Tātad, mēs lēnā garā devāmies pie manis, lai atpūstos pēc garā, tālā ceļa (vesela stunda piecpadsmit) un pārģērbtos, un varbūt arī kaut ko uzkostu. Aizejam - neviena nav mājās! Nu, vismaz durvis neviens nevēra vaļā, arī pēc manas vardarbīgās zvana spaidīšanas. Protams, atslēgas man nebija līdzi (Jo mamma solījās būt mājās.)

Tāpēc mēs devāmies uz RDMV (kājām, voila) Un pēc kāda laiciņa tur arī nonācām (baigi stilīga skola). Tagad izlaidīšu garlaicīgo daļu (Kā es pusstundu riņķoju pa skolas foajē, gaidot S.) Un atgriezīšos pie brīža, kad bijām atkal atnākušas līdz manām mājām. Izrādījās, ka mamma vienkārši ir bijusi dušā, kamēr mēs zvanījām. Lie-li-ski! Bur-vī-gi!

Zinājāt, ka ar govs mēsliem var mazgāt grīdas, etc.? Gade vai gude vai dega, vai kaut kā tā to pulveri sauca, nopirkām Rāmā, nē, Hanumanā, nu, velnssazin kā to veikalu sauca, lai gan es uz viņu eju katru nedēļu.

Jā, jā, zinu, es jau jums esmu noriebusies ar to savu QUEEN.

Uz vilcienu mēs paspējām pēdējajā minūtē. Protams, apsēsties mēs dabūjām tikai pēc Bulduriem, kur izkāpa lielākā daļa pasažieru, līdz tam mēs stāvējām pe durvīm, nu, tām pašām ārējām (izklausās aplam muļķīgi)

Un, tā kā Rīgā es atradu Tukuma ielu...

Redz, Tukumā es atradu Rīgas ielu! Vai nav jauki?

Es rakstu tā kā tāda debiliķe.

Jauki.

Vispār man patīk.

To ''tā kā'' varēja arī nelikt, ne?

Un no ''ne'' arī.

Nujā.

Un šodien ir briesmīgs laiks. Nekas, es sevi mierinu ar domu, ka tumsā, t.i. - naktī tik un tā ir vienalga, vai ir apmācies vai ne, ka tik nelīst (es tomēr neatbalstu lietu, kaut arī jāņi it kā ir lietus laiks. IT KĀ. Tikai tāpēc, ka pāris gadus pēc kārtas Jāņos IR bijis lietus.)

Atā.

Surikāts.

Mana mūzika un sapņi

Nu tā. Šobrīd es lieliski izklaidējos Vikijas mājās, kamēr viņa mazgā matus, neko nezinot, par manis  veiktajām neģēlībām (labi, to es pateicu tikai tāpēc, lai izklausītos baigi badass)

Šī ir ļoti veca dziesma (2003) un man loti atgādina bērnibu (man tad bija...aptuveni pieci gadi)
Man bērnību atgādina arī Bregovičs.
Mēs viņu bieži klausījāmies, kad es biju maza.

Nezinu, vai šī ir īstā dziesma.
Katrā gadījumā, es atceros, kā bērnībā skraidīju ap krēsliem, klausoties mūsu Bregoviča CD.

Un šīs divas dziesmas, kuru video ir stipri līdzīgi;

Piekritīsit man, ka ir kaut kas līdzīgs? Protams, ne jau dziesmā. Un tas melnais smuki kratās. Ha.

Es varētu meklēt vēl, bet šobrīd man nekas nenāk prātā.
Tikko atcerējos, kā izskatījās Sarkandaugavā, kad mēs tur dzīvojām. Smuki, nebijan nekādas lielas un nesmukas mājas (ak, es vecmodīgā)

Starpcitu, es tagad sēžu pie Vikijas datora, ja, un varu izspiegot visus viņas failus, ja vēlos. Kā atriebību.
Viņa mani piecēla pusdesmitos manā mājā, iekārdinot ar zemeni, kuru es dabūju pirms pāris minūtēm. Nu, vai nav neģēle?

Ja es esmu ielikusi pareizo dziesmu, šai ir galīgi bezsakarīgs piedziedājums.

Well somebody told me

You had a boyfriend

Who looks like a girlfriend

That I had in February of last year

It's not confidential

I've got potential 

Interesanti, ar dzilu jēgu, blah, blah, blah.

Iedomājieties, man skanēja Depeche mode, un mana māsa atļāvās pavaicāt ''kas tā par stulbu mūziku?''

ESMU GAR ZEMI.

Kā var nosaukt šo dziesmu par stulbu?

Labi, vienalga.

Interesants video, jā.

Ko vēl es varētu piebilst? Šovakar būs bildes, jā. Daudz (vai vispār ne. Vikija nemīl daudz bildēties. Bet nekas, es izdomāšu veidu, kā atvērt viņas fotogrāfiskās čakras)

Keep dreaming!

Surikāts.

ĶIRŠI?

Nu ko, pienācis laiks kārtējai atskaitei par to, kas jauns un labs noticis pēdējās dienās. (Vai pēdējajās? Nekad neesmu tikusi skaidrībā, kā tad īsti ir)

Tātad...nu vispār jau šī nedēļa ir bijusi samērā garlaicīga, salīdzinot ar iepriekšējo. Bet es pacentīšos, un izspiedīšu no sevis, cik tik daudz var.

Tātad, nedēļas sākumā es ļoti aktīvi marinējos dārzā, inspicējot rododendrus un deportējot gliemežus ārpus mūsu dārza teritorijas (paklusējam piecas minūtes par nabaga gliemežiem kuri nu ir palikuši bez mājām)

Vispār es vēlaizvien neesmu noķērusi vasaras sajūtu. Varbūt pie tā vainojams drūmais laiks, nezinu. Dažas dienas tomēr ir diezgan saulainas, nav ko melot. Bet gribētos vairāk pie dabas - tanī pat laikā doma par kasīšanos visu atlikušo vasaru man nešķiet pārāk kārdinoša. Varbūt kādu dien' uz jūru jāaizlaiž?  Vienai. Hm.

Vakar es apstaigāju savus pavisam vecos - netik vecos - nesenos blogus. Pamparam, es pacentīšos un ielikšu dažas adreses tūlīt, lai varat pasmieties par manu izaugsmi (kura turpina augt, protams)
Kamēr es meklēju...

Esmu diezgan droša, ka pirmais ir šis - ELĪNAS DIENASGRĀMATA.
Tālākās adreses galīgi nebūs nekādā hronoloģiskā secībā.

Šo blogu mēs uztaisījām kopā ar astoņkāji (kurš tur uzrakstīja tieši neko)  - Dzerminka.
(Nosaukums neko neizsaka, ticiet man)

Kā redziet, sākumā es biju diezgan pamatīgi pievērsusies blogspotam. sākumā.
Tad es pievērsos latviešu blogu saitiem (neesmu droša, vai sekojošais nav mans pats-pirmais. Galīgi neesmu droša. MAZĀ

Tad blogs kaut ko nočakarēja, un es uztaisīju jaunu blogu, ar ļoti dīvainu nosaukumu. Kurš arī neko neizsaka par tā saturu. Galīgi ne. Mamma

Es izlaidīšu veselu lērumu vienraksta blogu, garlaicīgu blogu, un nesakarīgu blogu.
Tad es pievērsos pizco (diemžēl neatceros, kā manu blogu sauca) un vēl kaut kādam...jā, man nav pārāk laba atmiņa.

Šis ir mans pirmais ''kārtīgais'' blogs - Avīze. (ucoz.lv saitē. Diezgan praktiska mājaslapa, tikai bez jebkādiem spam-filtriem. diemžēl.)

Tad es atklāju wordpress valstību. Zupā.
Un tas nav viss! (Vai esmu jau zaudējusi jūsu uzmanību? seski, seski, seski, vardes, žirafes, silikons, līvu akvaparks, labi pietiks)

Es centos izveidot blogu savai māsai. Man tas izdevās ne-pārāk, (ja jau es par viņu atcerējos tikai vakar) Elzas blogs.

Tad es atgriezos pie blogs.lv un uzmeistaroju vienu bezsakarīgu blogu. Bāze.

Man radās ģeniālas idejas. daudz. Krāsainais. , YOU NEED TO HATE THIS CAT, Minka.

Un, protams, es izdomāju kaut kur sabāzt savus dzejoļus. Paga, nē, bija kaut kas labs.

KAUT KAS LABS

(es pie šīs dziesmas vienmēr raudu. Cik zinu, viņa pēdējā, vai priekšpēdējā dziesma.)

Murrr

Pēdējās pāris dienas ir bijušas...diezgan interesantas, jā. Bilžu man tikpat kā nav (kad es tagad tā domāju, laikam gan easy varēju dažas uzņemt; bet nu nekas)

Tātad, trešdien man bija izlaidums GB TDS (Gints Bude) Bildes - visas - es dabūšu rīt, kad aizbraukšu uz Tukumu, bet šobrīd varu parādīt dažas - un tas jau ir kaut kas!

Te es eju (tikko saņēmusi diplomu un rozi, ha)

 Te es (ar drausmīgi saviebtu seju) pozēju ar savu mazo mammu (viņa ir īsāka par mani arī tad, kad man nav 10cm kurpju) Ha. Bet vispār, mīļa bilde.

Tadammm.

Un te, protams, klasiskā bilde ar Budi. Heijā, esmu pabeigusi! Laimīga! :)

Ceturtdiena...diezgan garlaicīga, laikam, vismaz neatceros, ka kaut ko interesantu būtu darījusi.

Man šķiet, ka es todien aizgāju uz parku, vai kaut kā tā. ĀĀ, es satiku Elzu.


 Bet piektdiena - piektdiena gan bija jauka! Rīts gan sākās ar nelielu vilšanos (kā nekā, Sanitiņa uzaicināja mani uz kkādu Avon pasākumu, es aizbraucu, bet izrādījās, ka nekas nenotiek) Bet, lai nu kā, mēs forši pastaigājām, tad ar Baibu aizbraucām līdz centrāltirgum, kur es iztērēju gandrīz visu savu naudu.

Vispār tirgū ir vismaz trīsreiz lētāk kā veikalā, ja ne vairāk. Kilograms zemeņu - vidēji 1,30-2,30. Gurķi vispār par smieklīgu cenu (Ls 0,80 vai mazāk kilogramā) Un, tad, protams Arbūzs (0,30 santīmi kilogramā, kā nenopirksi?) Un ZOSU KĀJIŅAS.

Es viņas nebiju redzējusi TIK SEN. Nopietni. Es biju pilnīgi-pilnīgi-pilnīgi gar zemi. Es gan nopirku tikai 100gramus (un samaksāju 0,20 santīmus) bet es zinu - nākamreiz es pirkšu kilogramu. Trīs lati, nieks!

Tad es uztaisīju zemeņu zupu.

ZEMEŅU ZUPA.

Vajadzīgs:
Smērējamais siers (der Kāruma klasiskais, filadelfija, iespējams par Mascarpone)
Zemenes
Piparmētras

Pagatavošana:
Zemenēm norauj lapiņas. Zemenes samet lielā bļodā, pieliek klāt sieru. Par proporcijām - jo vairā siera būs, jo biezāka būs masa. (Sākumā es biju domājusi taisīt kremu (tad sieru vajag daudz) bet beigās zemenes izrādījās vairāk, un sanāca tāda kā zupa.) Visu sablenderē, ja gribas, var likt klāt cukuru, es gan neliku, jo zemenes tāpat saldas. Ieber svaigas (var arī kaltētas) piparmētru labas un vēlreiz sablenderē. Bļodiņā samet dažas nolobītas, nesablenderētas zemenes, tām pāri pārlej zupu. Dekorē ar piparmētru lapiņām, mellenēm - vienalga. Jā, klāt var likt da-jeb-kādas ogas, tur nekādu ierobežojumu nav. Galvenais, lai garšo. Pēc visa šitā uz kādām 10 minūtēm ieliek saldētavā, lai biezāka un atsvaidzinošāka. Ā, un var piepilināt mazliet citrona.

Kā redzqat, ļoti ņammīgi.

Sestdiena, t.i. vakardiena, bija ĻOTI, ĻOTI, ĻOTI jauka. Rīts nebija sevišķi interesants, ja neskaita to, ka aizgāju gulēt divos, jo izdomāju noskatīties Harija Potera piekto daļa (jā, man ir pieci gadi, blah, blah, blah)

Pamodos sešos. (Ļoti interesanti, ne?) Iedzēru tēju un Aizmigu. Pamodos vienpadsmitos, un izdomāju, ka jātaisās. Tad nu es sataisījos.

Un aizgāju uz parku.

Un vēl es redzēju, kā zvirbuļu mammas bāž saviem bērniņiem rīklē manus šokolādes cepumus. awww 

Jā, lasiet manu twitteri, btw. (@pieceofalien)

Gulēju saulītē, lasīju grāmatu, ēdu cepumus, sauļojos, metu cepumus zvirbuļiem, un mazie zvirbulīši vēra vaļā savas mutes, un mammas viņos stūķēja cepumiņus. Tas bija mīļi.

Tad pie manis pienāca kaut kāds Austrālietis ( tā viņš stādījās priekšā) Un STUNDU kaut ko stāstīja par dievu. Angliski. Es gandrīz aizmigu. Viņš stāstīja, ka mani ir pārņēmis sātans, ka es jau 19 (???) gadus esmu dieva bērns, ka man jāatrod dievs sevī, un tādā garā. Ņemot vērā, ka dievs ir apziņa, es nesaprotu, kāpēc man būtu jākrīt ceļos vai tamlīdzīgi viena džekiņa dēļ, kurš vienkārši bija ļoti apgaismots (tāpat kā Buda, Ghandi, un visi pārējie)

Tad viņš teica, ka šodien dievs man deva lielāko iespēju manā dzīvē (atsūtīja viņu, ko?) un man esot 24 stundas laika, lai pieņemtu dievu (viņš nav mazliet sadomājies?)

Jautri, jā.

Vakarā mani uzaicināja uz Baltic Youth festival. Man neviens neteica, ka tas ir kristīgais pasākums. (Kā redziet, vakar dievs mani par kaut ko ienīda, ha) Tīri jau tas pasākums bija jauks, divas grupas man patika (jo es nesapratu, ko viņi dziedāja) Tad visi krita kaut kādā fanātiskā ārpātā un es aizgāju. Bet bija jauki, bija ļoti jauki vispār.

Nedomājiet, ka es esmu kaut kāda ateiste, ha. Vienkārši tu tici tad, ja nezini. Ticība ir ilūzija, ak, tūlīt mani kāds piekaus (varbūt man iespers zibens)

Jā, es ņirgājos. Labi, eju nokaunēties.

Tagad aizvēršos.

Es gāju par naksnīgo Rīgu, un bija ļoti jauki. Sajutos kā bērns, patīkama sajūta, beidzot.

Atā, Surikāts.

Vakar Baibai dzimšanas diena

Vienmēr ir jauki iet uz dzimšanas dienām. Pirmkārt, parasti tur ir ēdiens, otrkārt, var labi izklaidēties, un jā, protams, vienmēr ir patīkami apzināties, ka tu neesi vienīgā, kura strauji tuvojas pusmūžam....joks.

Un kā vienmēr - man ir arī bildes. Patiesībā es gribēju sākt rakstīt jau vakar, bet Astoņkājis, kā vienmēr, bija čammmmma un neatsūtīja man bildes laikā (tā vietā viņa nosēdēja pusi nakts, skatoties Simpsonus - es viņu labi saprotu)

Diena sākās tieši vienos divdesmit (un es, kā vienmēr, biju nogulējusi pusi dienas)
Es devos uz skolu, lai atdotu tikko nopirkto Latviēšu valodas grāmatu (jo iepriekšējo es, gudriniece, veiksmīgi pazaudēju. Esmu pārliecināta, ka kaut kad, tuvāko dienu laikā viņa vienkārši kaut kur uzradīsies)

Pēc aptuveni stundas tieši pie Origo mēs kopā ar Atoņkāji satikām vēl divas beibes - kā es tikko sapratu,an nav bilde ne ar vienu no viņām! Shame on me!

Mēs klusējot devāmies uz Vērmaņdārzu, kur:

Mazliet papikačū (kojāmies?)

Un mazliet pārbaudījām spraita pudeles līdzsvara izjūtu.

Pēctam mēs lēnā gaitā devāmies uz centru, kur mēs uzēdām, bet tas arī viss. Centrā.
Tad mēs pasēdējām pie kanāla.

Tur bija skaisti. Mazliet smirdēja, ko mēs apjautām vēlāk (un kā mēs vēl apjautām, neredzot, ka ir kaut kas, kam jāsmird, mēs nemaz nesajūtam tā smaržu. Nopietni. (nu labi, sapuvuši āboli un tamlīdzīgas neģēlības neskaitās))

Kā redziet, pa lielam viss bija super. Es sapratu, ka man vairs negaršo karameļu krēms (esmu šokā, nebiju domājusi, ka tāda diena kādreiz pienāks)

Un tad mēs vēl mazliet pachillojām Vērmaņdārzā, kopā ar Astoņkāji un citiem zvēriem.

 Koki bija ļoti fotogēniski.

 Mums patika vāļāties zem kokiem.

Un man nav ne jausmas, kā nosaukt šito. Kaut kādas neģēlības.

Un vēl es atradu kaut kādu hipsterīgu mūziku. Tātad. Ļoti jauki pavadīta diena. Tāpat kā es šodien piecēlos ap desmitiem. Un tagad es ēdu musli, ko biju tālredzīgi paslēpusi tik labi, ka pati nevarēju atrast.

Atā.



Turpinat skatīties hipsterīgas bildes un dzīvot skaisti.

Lietusmēteļi un laivas

Šīs trīs dienas ir bijušas ļoti slapjas, ļoti krāsainas un ļoti interesantas. Jā, neapšaubāmi interesantas, pārpilnas ar dažādām nelaimēm un citādiem interesantiem atgadījumiem.

Bilžu man ir maz, jo man pašai nebija fotoaparāta, bet astoņkājis man nesūta bildes.

Ak, nejaukais astoņkājis!

Tāpēc es jau sākšu stāstīt, un cerēšu, ka viņa man atsūtīs bildes, pirms pienāks vakars. Tā, lūk.

Pirmā diena bija ļoti bezjēdzīga. Mēs nostāvējām trīs stundas rindā, nodziedājām divas dziesmas, un tad mums bija jāiet. Māte daba parūpējās par to, lai sāk līt tieši tajā brīdī, kad mums jāiet, tādēļ mēs izpelnījāmies dažas jaukas replikas, un palielu sekotāju pulku, kuri domāja, ka mēs mūkam no lietus un nolēma darīt to pašu.

Pats koncerts baznīcā bija ļoti parasts un garlaicīgs, ja neskaita to, ka daži labi nogāzās un iztraucēja kluso baznīcas mieru, bet tā nebiju es, paldies dievam.

Tad Godiņa apvaicājās, kurš dzīvo vistuvāk Ģertrūdes baznīcai, un es, neko ļaunu nedomādama atsaucos...Nevajadzēja man tā darīt! Bet neko darīt, tiku pie tonnu smaga maisa ar notīm. Un jauka ''Atnesīsi septembrī uz skolu!'' Lieliski.

----

Vakar es biju plānojusi celties pussešos. KĀ TAD. (Ļoti naivi no manas puses, starpcitu)
Mans modinātājs, protams, nenoskanēja. Vakar nē. Šorīt gan, jā, šorīt viņš izdomāja, ka man ir jāpieceļas pāris stundas agrāk. Liels paldies, priecājies, ka es beigās pārdomāju un neizsviedu tevi pa logu!

Tātad, man bija tieši pusstunda laika, lai izmazgātu matus, saģērbtos, sakrāmētu ēdienu somā un izdarītu vēl kādus pārsimt sīkumus. Nieki.

Tad es devos uz mīļoto Baroncentru lai satiktu Paulu un Atoņkāji kurš aizgulējās. Nu labi, astoņkāji es nesatiku. (It doesnt make sense, right?)
Tramvajā ar mums sāka runāt kaut kādi šaubīga paskata stiprā dzimuma pārstāvji, un neizskatījās, ka viņi brauc uz koncertu Mežaparkā (drīzāk gan pēc minerāļūdeņa veikalā Rimi)

Tad es sapratu, ka man ir pārāk plāns mētelis un nav lietussarga, aaaasom!

Pirmo mēģinājumu mēs pavadījām ēdot, mums paveicās - vēl nelija. Uz vienu brīdi parādījās cerība, ka diena būs karsta, jo sāka karsēt saule, 'n shit. Arī tur mēs kļūdījāmies!

Kā redzat, saulains (Un astoņkājis beidzot atsūtīja bildes)
Tad mums beidzās mēģinājums, un mēs dabūjām pusdienas. Uzminiet, kādas!
Jūs ziniet tos trauciņus, kuros liek ēdienus, kad ņem mājās? Tādi kartona/plastmasas trauciņi ar nodalījumiem.
Cik saprotu, orģinālā bija domāts tā - vienā nodalījumā makaroni ar cīsiņiem, citā kečups, un vēl citā - gurķīši.
Mūsu šķīvjos tas viss bija izmētās pa visiem nodalījumiem, turklāt Evijas gurķīši bija vēl iegrauzti! Kā mēs vēlāk ar mammu runājām - varbūt kāds izslacis pakotājs tā no katra otrā trauciņa pagrauzies - mazliet desiņu, kādu makaronu, gurķīti....jā, viss var būt!

Mēs arī tā lieliski uzēdām mega supergiga cukurvates pa latu gabalā. (Precīzāk - kopā ar Elizabeti aizlaidāmies no citiem ēdājiem) Taču tur kaut kas nebija kārtībā, jo milzīgā cukurvate apēdās trīs minūtēs :(

Un tad nāca lielais, bezjēdzīgais ģenerālmēģinājums, tas sākās šādi -

Un beidzās ļoti līdzīgi
Bet man, atcerieties, nebija nekāda lietusmēteļa, un mani dārgie blakussēdētāji bija tieši tikpat apzinīgi kā es, varbūt daži mazliet apzinīgāki - mums bija divi lietussargi uz piecām. Jauki, ne?

Interesantas lietiņas

Nupat kā uzrakstīju testu savā mīļotajā GB TDS. Pirms tam uztraucos - ļoti uztraucos. Taču viss izrādījās daudz, daudz, daudz vienkāršāk, kā varētu likties. (Nu labi, es visu šo nedēļu kā traka zubrījos priekš šī piecu minūšu pasākuma)
Rīt man jāpiezvana, lai uzzinātu, vai esmu nolikusi. Bet es jau tagad esmu pārliecināta, ka esmu - esmu nolikusi.

Ā, gribat redzēt manas kurpes?

Labi, man nav nevienas bildes. Pēc izlaiduma gan - tad es ielikšu dažas, kuras būs izdevušās. Yess! :)

Piemēram, man bija jāzin nosaukumi visiem šiem. Un jūs tagad uz sitiena varētu visus nosaukt? Patiesību sakot, tā bija visvienkāršākā testa daļa (jo pārējais tests sastāvēja no tā, ka man jāsavieno vārdi un uzvārdi, Miuccia Prada, John Galliano, 'n shit)

Šodien klausījos franču mūziku un skatījos Chanel intervijas. Ļoti eleganti, romantiski un patīkami. Jā, man tās smaržas pavisam noteikti nepatīk, bet tomēr - viņu stāsts un izcelsme ir ļoti romantiska
(nu labi, ne visai. Bet tomēr - pirmās sintētiskās/mākslīgi radītās smaržas! Tas vien ir ko vērts)

Augšā 1969 gada intervija ar Coco Chanel. Lai gan no franču valodas es nesaprotu neko vairāk par ''Madam'' ''Sapristi'' un frāzēm, kuras manāmas A.Kristi romānos, tomēr skatoties šīs intervijas man šķita, ka es saprotu ik vārdu. Hm.

Nekas nevar izskatīties vecāks par sievieti, kura cenšas izskatīties jaunāka /Coco Chanel/

----

Pietiks par modi, parunāsim par filmām.
Šī filma ir ļoti jauka un viņas disks man ir pazudis.
Es runāju par filmu ''once''

Šī nav filma, bet dziesma ir ļoti jauka. Mājīga.

Un šī ir ļoti romantiska.

Vārdu sakot, dziesmas, kuras var klausīties gan kā fona mūziku, gan kā vienkārši skaistu un patīkamu mūziku. Nekādu kroplu un izkropļotu skaņu. Nekādu ''bumbumbumbumbum''. Tīri un jauki.

Es tā padomāju, ka varbūt nākotnē šo gadu - 2012 - dēvēs par Vienradžu gadu. Jo visur, gandrīz visur, kur es skatos, ir minēti vienradži, visi pēkšņi runā par vienradžiem, un visi vēlas kļūt par vienradžiem (un es nerunāju par piecgadīgām meitiņām kleitiņās, nepavisam ne! Arī par ļoti nopietniem un kulturāliem cilvēkiem, starpcitu.)

Varbūt pasaules gals būs daudz vienkāršāks, kā mums liekas? Varbūt zemeslodi vienkārši uz raga uzdurs vienradzis? a?

Lai nu kā - keep smiling!

P.S. es domāju, Latvijas apkalpojošajā sfērā šādi piespiedu smaidi nenāktu par ļaunu, treniņam, piemēram.

(Manas skaistulītes)

Surikāts